VIDEO: "Lācis guļ appludinātā būrī un ir pārklāts ar urīnu!" Dzīvnieku aizstāvji ceļ trauksmi par zooloģisko dārzu Demenes pagastā, bet situācija nav tik viennozīmīga

"Lāči turpina ciest no briesmīgiem apstākļiem šajā zooloģiskajā dārzā. Nelaimīgie dzīvnieciņi dzīvo mazos, applūdušos būros, kas klāti ar urīna, gļotu un pārtikas atlieku maisījumu. Šie apstākļi ir ne tikai antisanitāri, bet arī necilvēcīgi," norāda Anna, pievienojot savam vēstījumam spilgtu videoierakstu, kurā manāms applūdušā krātiņā mītošs lācis. Sieviete skaidro, ka "saskaņā ar Dzīvnieku aizsardzības likumu jebkuram savvaļas dzīvniekam ir jānodrošina atbilstoši dzīves apstākļi, tai skaitā pieeja tīram ūdenim, barībai un plašam iežogojumam, bet Daugavpilī šie standarti tiek pārkāpti".

"Lāči šajā zooloģiskajā dārzā cieš no necilvēcīgas izturēšanās, kas ir pretrunā ar veselo saprātu! Pieprasām, lai iestādes nekavējoties rīkojas un aizsargā šo dzīvnieku tiesības! Ceram, ka organizāciju un aktīvistu iejaukšanās palīdzēs situāciju labot," norāda Anna, paužot bažas, vai lāči šādos apstākļos spēs pārciest ziemu.

"Mēs ar ģimeni arī apmeklējām parku šo svētdien un pievērsām uzmanību lāču būrim. Es saprotu, ka šajā gadījumā pie vainas ir nepietiekami finanšu līdzekļi, tomēr, ja kāds veido šādu biznesu, viņam ir jāuzņemas atbildība nodrošināt dzīvniekus ar visu nepieciešamo," norāda Jūlija. Savukārt Alena vēsta, ka viņa "vēl aizvien nespēj aizmirst šausminošos, šokējošos skatus".

Dzīvniekiem nav tādas sanitārās prasības kā cilvēkiem

Tomēr Latvijas Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) Jauns.lv atklāj, ka situācija nav tik viennozīmīga, norādot, ka zooloģiskajā dārzā pārkāpumi nav konstatēti. "Šobrīd SIA “Raptors park” zoodārzā esošie lāči vēl nav pieauguši, par to liecina arī balta "apkaklīte", kura nav pilnībā pazudusi. Pieaugušiem lāčiem šādas "apkaklītes" nav," skaidro Dabas aizsardzības pārvaldes Komunikācijas speciāliste Maija Rēna. Viņa norāda, ka "pārvaldes ieskatā voljēra izmēri nebūtu atbilstoši divu pieaugušu lāču turēšanai, taču zooloģiskā dārza īpašnieks ir iesniedzis informāciju par plānu uzbūvēt jaunu, vismaz 900 kvadrātmetru lielu voljēru". Puse no darbiem tiek plānota līdz ziemas vidum. Ņemot vērā lāču vecumu un to, ka drīzumā sāksies hibernācija jeb ziemas miegs, pašreizējais voljērs apmierina lāču fizioloģiskās un zoopsiholoģiskās vajadzības.

"Attiecībā uz ūdeni, izkārnījumiem un barību voljērā – arī savvaļā lāči nedzīvo sterilos apstākļos, turklāt lāču izpratne par tīrību būtiski atšķiras no cilvēku izpratnes. Savvaļā lāči labprāt izpeldas dubļu vannās, vārtās dzīvnieku izkārnījumos un dažādos puvekļos. Lāčiem nav noteiktas vietas tualetei, tāpēc tie nokārto savas vajadzības tur, kur to prasa viņu organisms," skaidro speciāliste.

"Barība lāčiem netiek novietota voljēra āra daļā, bet gan iekštelpās, kas ir pieejamas blakus. Ja barība no "namiņa" nonāk voljēra ārējā daļā, tas nozīmē, ka lāči ir paēduši un neapēsto barību labprāt izmanto kā rotaļlietu. Āboli, piemēram, ir īpaši ērti šiem mērķiem, jo tos var viegli ripināt un mētāt. Ja āboli nonāk peļķē blakus lāča izkārnījumiem, tas nozīmē, ka lāči tos tur ir aiznesuši paši."

"Pielijusi peļķe, kas sausā laikā dienas laikā izžūst, lāčiem var būt papildu izklaide, kas neietekmē viņu veselību negatīvi. Voljērs tiek tīrīts katru dienu, taču, ņemot vērā lāču lielumu, svaru un spēju apēst lielus barības apjomus, arī viena nokārtošanās reize kopā ar lietus ūdeni var izskatīties tā, it kā voljērs nebūtu tīrīts ilgāku laiku."

Zooloģiskajam dārzam DAP 2023. gada 17. aprīlī izsniedza atļauju, un katru gadu tajā tiek veikta pārbaude, turklāt, atkarībā no rezultātiem, pārbaudes var veikt arī biežāk. Pirms "Raptors Park" saņēma atļauju, DAP regulāri veica pārbaudes šajā vietā. "Pārbaudes laikā lāču voljērā peļķe jau bija izkaltusi, jo ārā bija sauss laiks, tādēļ arī voljērs bija sauss. Latvijas normatīvie akti precīzi nenosaka voljēra izmērus lāčiem, bet tiek prasīts, lai apstākļi atbilstu sugas zoopsiholoģiskajām un fizioloģiskajām vajadzībām," norāda speciāliste, piebilstot, ka voljēra piemērotību palīdzējuši izvērtēt eksperti. DAP uzsver, ka "īpašnieks reģistrē visus dzīvniekus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, uzrādot nepieciešamos izcelsmes dokumentus".

"Noteiktas lietas tiek izrautas no konteksta," norāda zooloģiskā dārza īpašnieks

Aleksandrs un Irina Kalačovi 2022. gadā izveidoja parku, un Aleksandrs Jauns.lv skaidro, ka "projekts sākās kā sapnis, taču šobrīd tas ir vairāk hobijs, nevis komerciāls projekts". Runājot par pārbaudēm, viņš uzsver, ka tās notiek regulāri, un tās apstiprina, ka "dzīvnieki ir veseli un tiek kopti, kā nepieciešams".

Saistībā ar video, kas sociālajos tīklos radījis ažiotāžu, Kalačovs skaidro, ka "noteiktas lietas tikušas izrautas no konteksta". "Mūsu lāču būris ir 100 kvadrātmetrus liels, un šobrīd tas jaunajiem lāčiem ir pietiekams, turklāt viņi dosies ziemas migā. Kad viņi paaugsies, mēs lāčus ievietosim lielākā platībā, un šobrīd jau tiek būvēts jauns voljērs."

Par applūdušo būra grīdu parka īpašnieks skaidro, ka "grīda tiek veidota no betona, jo lāči varētu izrakt un izkļūt no krātiņa. Ilgstošu lietavu laikā reizēm uz grīdas var sakrāties ūdens". Viņš piebilst: "Dabā lāči barojas ar visu, kas pieejams, un daudz laika pavada ūdenī, tādēļ šādi apstākļi viņiem nekaitē."

Viņš stāsta, ka parkā dzīvo aptuveni 200 dzīvnieku, kas nāk no citiem zooloģiskajiem dārziem. "Mēs nezvejojam dzīvniekus dabā, visiem papīriem ir juridisks pamats, un to apstiprina DAP, kas pārbauda katru dzīvnieku," norāda īpašnieks.

"Būris ir nožēlojama mājvieta lāčiem," norāda dzīvnieku aizstāvis

Lai gan SIA "Raptors Park" pārkāpumi nav konstatēti, dzīvnieku aizstāvis Sandris Ādminis norāda, ka "būris ir nožēlojama mājvieta tik darbīgiem dzīvniekiem kā lāči". "Zoo ir pieradināti vilki, kas uzvedas kā suņi, lūsēns, kuru vada saitē un rotaļājas ar to, un pat piesietas pūces," raizēs dalās aizstāvis.

"Dažiem tas šķiet jauki un piesaista apmeklētājus, taču savvaļas dzīvniekus nav ētiski izmantot kā izklaides objektus. Dzīvnieki nav rotaļlietas. Lai gan likums to pašlaik atļauj, zvēru cirka laikmets ir beidzies, un šāds zooloģiskais dārzs ir tam tuvu," saka Ādminis. Viņš pauž nožēlu, ka "zoodārzos tikai daļa dzīvnieku ir iekļauta aizsargājamo sugu programmās, un vēl mazāk no tiem plāno atgriezt savvaļā".

"Izmantojot betonu, restes un žogus, dzīvnieki garlaikojas un cieš no mentālām problēmām, kas bieži izpaužas neadekvātā uzvedībā. Apgalvojumi, ka šie zoo parki aizsargā sugas un izglīto sabiedrību, ir atrunas, jo galvenais mērķis ir bizness, un tas notiek uz dzīvnieku labklājības rēķina."

Ādminis norāda, ka "šādos dārzos dzīvnieki tiek arī nonāvēti kā kā lieki; tam esot arī savs apzīmējums - zootanāzija". "Ja mēs ievērotu Dzīvnieku aizsardzības likumā noteikto nevardarbības principu – nekaitēt bez pamatota iemesla, šādām vietām, kur dzīvniekus tur cilvēku izklaidei, nevajadzētu pastāvēt," uzskata dzīvnieku aizstāvis.