FOTO, VIDEO. Pēc ilga pārtraukuma Latvijas Nacionālais vēstures muzejs atgriežas Rīgas pils atjaunotajā daļā

16. gadsimtā uzceltās Rīgas pils vecākā daļa ir atguvusi virkni senāko un skaistāko telpu: velvju pagrabus, remteri, kapelu, Svina torni 5 stāvu augstumā, galeriju, bēniņus un citas, kas tagad skatāmas vairākus gadsimtus neredzētā veidolā. Līdz muzeja ekspozīciju un izstāžu iekārtošanai tās iespējams izstaigāt gan individuāli, gan grupās. Ir arī speciāli izstrādāts muzeja telpu apskates maršruts pieaugušo un bērnu auditorijai, un ir pieejams audiogids.

Interesentiem muzejs piedāvā divas ekspresizstādes: izstādē “Pazaudēts un atrasts” izvietoti restaurācijas darbu un arheoloģiskās izpētes laikā gūtie atradumi – dažādu posmu pils vēstures liecinieki, bet izstādē “Toreiz un tagad” ar fotogrāfiju starpniecību var salīdzināt, kādas pārvērtības pils telpās ienesusi nesenā rekonstrukcija un restaurācija. 2024. gada rudenī un ziemā muzejs arī aicinās uz ekskursijām, izglītojošām nodarbībām, lielāka mēroga pasākumos atzīmēs Lāčplēša dienu un valsts dibināšanas svētkus.

Muzeja telpu apskate Rīgas pilī un dalība pasākumos ir par maksu. Atbilstoši jaunajam cenrādim, muzeja ieejas biļetes cena pieaugušajiem ir 5 eiro, studentiem, pensionāriem un III grupas invalīdiem 3 eiro, skolēniem 2 eiro, ģimenēm (1 + 2) 6 eiro, ģimenēm (2 + 2) 11 eiro.

Turpināsies arī darbs pie muzeja jauno ekspozīciju izveides Rīgas pilī. Kopā ar ekspozīciju dizaina metu konkursos uzvarējušo SIA “DJA – Didzis Jaunzems Arhitektūra” ir sagatavoti četru jaunu ekspozīciju – “Livonijas pilis”, “Rīgas pils vēsture”, “Sakrālā māksla” un “Straumējot laiku” – tehniskie projekti, bet to iekārtošana muzeja telpās budžeta iespēju dēļ būs pakāpeniska un tiek plānota laikā no 2025. līdz 2028. gadam. Latvijas vēstures panorāmu ekspozīcijā “Straumējot laiku” varēs skatīt no 2025. gada beigām.

Ekspozīciju izbūvei nepieciešamais finansējums – kopsummā ap 3,19 milj. EUR – tiks segts no valsts budžeta un ERAF līdzekļiem. Paralēli iekārtošanas un uzstādīšanas darbiem muzejs iespēju robežās saglabās gan pils apskates iespēju, gan veidos pasākumus. Jau šobrīd skolēniem tiek piedāvātas muzejpedagoģiskās nodarbības, 2024. gada nogalē būs pieejama jauna nodarbību telpa bērniem.

Vienlaikus ar atgriešanos Rīgas pilī muzejs iezīmē citus būtiskus jauninājumus, tostarp jaunu vizuālo identitāti, mājaslapu, audiogida aplikāciju, drīzumā būs pieejams arī muzeja tiešsaistes suvenīru veikals un biļešu tirdzniecības platforma.

LNVM vizuālās identitātes vēstījums balstīts trīs virzienos: atklāšana, saglabāšana, redzesloka paplašināšana. Tas reflektē par muzeja pamatdarbības būtību un misiju – kolekciju veidošanu un pētniecību, iedziļināšanos pagātnes liecībās, kā arī šo zināšanu sniegšanu sabiedrībai. Identitātes simbolu sistēmā (tai skaitā muzeja nosaukuma zīmē) iekļauta četru darbības vietu – Rīgas pils, Dauderu, Tautas frontes muzeja un Krātuves – unikalitāte un kopība. LNVM jauno vizuālo identitāti metu konkursa rezultātā izstrādāja SIA "KiD Design". 

LNVM rīcībā šobrīd gan būs tikai 4400 m² no tam paredzētās 12 000 m² lielās Rīgas pils vecākās daļas. 2015. gadā PS “Rīgas Pils Kastelas projekts” (SIA “MARK arhitekti” un SIA “Sudraba Arhitektūra”) izstrādātais rekonstrukcijas un restaurācijas projekts pagaidām ir īstenots tikai daļēji. Piesaistītais finansējums sasniedza gandrīz 26 milj. EUR, darbus izpildīja AS “LNK Industries”. Projekta pilna apjoma pabeigšanas termiņi nav zināmi. Atlikušās pils daļas būvdarbiem nepieciešami ap 35 milj. EUR. 

Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktors Arnis Radiņš uzsver: “Nepabeigtā Rīgas pils rekonstrukcijas projekta 3. kārta liedz krājuma bagātības apmeklētājiem izrādīt plašākā apjomā nekā muzejs spētu un vēlētos. Tomēr esam gandarīti, ka šis vairāk nekā desmit gadus ilgušais prombūtnes laiks no Rīgas pils ir beidzies un varam sākt atgriešanos tajā jaunā kvalitātē. Tā zināmā mērā atkal būs jaunu attiecību veidošana ar mūsu apmeklētājiem, cenšoties saglabāt muzeja attīstības gaitā jau nostabilizētās vērtības – krājumu, pētniecību, spēju aptvert visu Latvijas vēstures stāstu un reizē arī izmantot to jauno potenciālu, ko dod atjaunotās Rīgas pils telpas un šīs ēkas bagātā vēsture”.