Vairākus simtus laucinieku vēlas pārtaisīt par pilsētniekiem. Dobelē karsti strīdi par pilsētas izplešanos uz pagastu rēķina
Ja Dobelei pievienos pilsētai pieguļošās pagasta zemes, vairāki simti laucinieku vienā mirklī pārvārtīsies par pilsētniekiem. Līdz ar to viņiem būs jāmaksā lielāks nekustamā īpašuma nodoklis, bet viņiem arī pienāksies pilsētnieku ērtības, ko pašvaldībai būs pienākums nodrošināt. Dobeles novadā notiek karstas diskusijas iedzīvotāju starpā, vai ir lietderīgi pēkšņi no lauciniekiem kļūt pilsētniekiem.
Šobrīd Dobeles novada iedzīvotāju starpā viens no būtiskākajiem jautājumiem ir 328,78 hektāru plašo zemes platību Krimūnu un Auru pagastos piederība, kurus pašvaldība vēlas pievienot pilsētas teritorijai. Līdz ar to pieaugs kadastrālās vērtības jeb zemes nodoklis (pagaidām gan vēl konkrēti skaitļi nav publiskoti), bet tai pašā laikā pilsētai nu būs līdz īpašumiem jānodrošina komunikācijas – piemēram, jāievelk ūdensvads un kanalizācija, kā arī jāierīko ceļi. Diskusijas par piepilsētas zemes iekļaušanu pilsētas teritorijā jau notiek ne pirmo gadu, bet nu ir, kā teikt, ķērušies vērsim pie ragiem un nu noslēgusies iedzīvotāju aptauja par viņu vēlmi pievienoties pilsētai. Tā nu daži simti Dobeles puses iedzīvotāju vienā mirklī no lauciniekiem varētu kļūt par pilsētniekiem.
Pilsētai vēlas pievienot Liepziedu ciematu Auru pagastā un Ceriņu ciematu Krimūnu pagastā, kuri jau praktiski ir pilsētas iekļauti (pirms pāris gadiem Liepziedos bija deklarēti 159, bet Ceriņos – 129 iedzīvotāju), mazdārziņu teritoriju, kādu lauksaimniecības zemes nogabalu, ko plānots apbūvēt, kā arī vienā veselumā apvienot Latvijas Dārzkopības institūtu ar slaveno Pētera Upīša Dārzkopības muzeju un Ceriņu dārzu. Jauns.lv vietējiem jautāja, ko viņi domā par Dobeles pilsētas paplašināšanos. Lūk, viņu atbildes:
Auru pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Ozoliņš: „Vietējiem iedzīvotājiem, kā parasti, ir dažāds viedoklis. Viena daļa piekrīt un saprot, ka tas var būt labi. Citi atkal uzskata, kas tas nav vajadzīgs. Tāpēc jau pašlaik notiek aptauja, lai visi varētu izteikt savu viedokli. Mūsu vietējā avīzītē bija uzskaitīti visi plusi un mīnusi. Bet no vienas puses jāsaka, ka pilsētai jau ir jāpaplašinās.
Pārsvarā pilsētai plāno pievienot lauku teritoriju, kas jau ir apbūvēta. Tur ir piemājas dārziņi un dzīvojamās mājas. Perspektīvā ir viens paliels lauksaimniecības zemes gabals, kuru tā īpašnieks arī vēlas apbūvēt. Nav tā, ka – šo gabalu atmērīsim un liekam iekšā pilsētā. Tas viss ir izvērtēts, par to jau sen runā. Paskatieties kartē: Auru pagasta zemes praktiski ienāk iekšā pilsētā, pilsēta Liepziedu ciematu ir apņēmusi. Būtu tikai loģiski, ja tā būtu pilsēta. Bet negribu aģitēt par to, vai tas ir labi vai slikti, iedzīvotājiem pašiem tas jāizlemj. Domāju tas skars diezgan daudz iedzīvotāju, jo Liepziedu ciemats ir diezgan plašs.
Kadastrālās vērtības, protams, mainīsies, jo pilsētai tās ir savas, bet laukiem atkal savas. Lielākais, ja ne vienīgais, iebildums pret pagasta zemju pievienošanu pilsētai, man liekas, ir tas, ka būs lielāks zemes nodoklis. Negribu saukt ciparus, par cik, jo katrai vietai tas varētu būt atšķirīgi. Bet tas, ka tas mainīsies, gan ir skaidrs.”
Dabas parka “Parūķis” saimnieks Agris Šlaveiks: „Pilsētai jebkurā gadījumā ir jāaug, tur nav citu variantu. Saprotu, ka pieaugs nekustamā īpašuma nodoklis, bet kaut kā jau jāattīstās – jānodrošina komunikācijas, jāievelk ūdensvads un kanalizācija un tā tālāk. Esmu tikai par pievienošanos pilsētai. Mīnuss varētu būt tas, ka tai vietai vairs nevarēs dabūt Eiropas projektu naudu. Bet, ja paskatās un iedziļinās plānā, ko piedāvā pašvaldība, redzam, ka pilsētai pievienos to Parūķa daļu, kur ir mazdārziņi. Mazdārziņam jau nekādu Eiropas projektu nerakstīs! Dabas parks „Parūķis” ir ārpus teritorijas, kuru grib pievienot pilsētai. Bet Parūķī man ir zemes gabals, kur būvēju sev māju, un šo rajonu domā pievienot pilsētai. Es tikai esmu par to, lai tad man pievieno ūdensvadu un kanalizāciju, lai tas viss man pašam jātaisa un “jāņemas” ar to."
Latvijas Dārzkopības institūta direktore Inese Ebele: „Dārzkopības institūts iepazinās ar Dobeles pilsētas paplašināšanās projektu un mums nav būtisku iebilžu pret to. Iespējamā pievienošanās pilsētai būtu par labu gan institūta attīstībai, gan būvniecībai. Būtībā mums nav arī iebildumu palikt lauku teritorijā. Bet mēs sazinājāmies gan ar Lauku atbalsta dienestu, gan Valsts augu aizsardzības dienestu un sapratām, ka arī turpmāk (kā pilsētas teritorija) varam pretendēt uz visiem projektiem un atbalstiem, kas nepieciešami, lai varētu veikt savu zinātnisko darbu un pētījumus. Vēl mums Valsts meža dienestā ir jānoskaidro jautājums par medīšanas iespējām, jo mūsu izmēģinājumu laukus apmeklē meža zvēri un mums ir noslēgts līgums ar medību klubu, kas mūs sargā. Šajā gadījumā medību nosacījumi mainās (jo pilsētā medības nav atļautas – red.). Tādā gadījumā mēs savus laukus kaut kā ar žogu sargājām vai ir kādas īpašas atļaujas, kas tiek saskaņotas īpašos gadījumos. Tā kā par šo informācija vēl jāpēta, bet šobrīd esam atvērti attīstībai un saredzam, ka varbūt kaut kādas jaunas lietas (attīstībai), jo pašreiz puse Dārzkopības institūta teritorijas atrodas pilsētā, bet otra puse laukos. Droši vien nav slikti visu savienot vienā kopumā.
Paredzamā kadastrālās vērtības celšana izmaksas būtiski nepalielinās, jo pašvaldības pārstāvji teica, ka viss tiks pārdomāts un tās nebūs radikālas izmaiņas. Bet pilsētai atkal ir iespējas piesaistīt investīcijas. Piemēram, institūtam ļoti būtiska ir ceļu infrastruktūra, lai mums var piekļūt un ceļi būtu kvalitatīvi. Tā kā es te saredzu to, ka tā nauda tiek ieguldīta atpakaļ teritorijas attīstībā, tas nav tā, ka tā (nodokļos samaksātā nauda) kaut kur pazūd.”
