Saeima 2.lasījumā apstiprina opozīcijas pārstāvju kritizētos grozījumus Latvijas Nacionālās operas un baleta likumā
Saeima ceturtdien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Latvijas Nacionālās operas un baleta likumā, kas nosaka samazināt Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) valdi no trīs līdz diviem cilvēkiem.
Sākotnēji grozījumus likumā rosināja Kultūras ministrija ar mērķi samazināt LNOB valdes locekļu skaitu no trim uz diviem, novērojot, ka diviem valdes locekļiem daļēji pārklājas to funkcijas. Šis priekšlikums tika akceptēts un pašlaik nolemts samazināt LNOB valdes locekļu skaitu no trīs uz diviem, kas, saskaņā ar KM sniegto informāciju palīdzētu valstij ietaupīt 104 tūkstošus eiro gadā. Bet atsevišķi deputāti ierosināja iet soli tālāk un samazināt skaitu LNOB valdes locekļu skaitu līdz vienam, kā tas ir, piemēram Dailes teātrī, tomēr šis priekšlikums Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē neguva konceptuālu atbalstu.
"Pēc operas valdes konkursa rezultātu paziņošanas šī gada jūnijā skaidri norādīju, ka diviem valdes locekļiem daļēji pārklājas to funkcijas gan savstarpēji, gan tajā skaitā ar LNOB administrāciju. Rūpējoties par atbildīgu valsts līdzekļu izlietojumu, Kultūras ministrijā esam nonākuši pie risinājuma, kas paredz LNOB valdes locekļu skaita samazinājumu no trim uz diviem," 2. oktobrī norādīja kultūras ministre Agnese Lāce.
Premjerministre Evika Siliņa pauda, ka publiskā sektora algu pieaugums, kas 2023. gada pirmajos septiņos mēnešos sasniedzis 18%, būtiski ietekmē privāto sektoru, veicinot vispārēju algu kāpumu un mazinot konkurētspēju. Siliņa uzsvēra, ka valdībai ir jāatrod sabalansēts risinājums, kas ļautu savienot publiskā sektora izaugsmi ar privātā sektora iespējām un valsts budžeta situāciju.
Tikmēr Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks brīdināja par potenciālu budžeta deficīta pārsniegšanu 2024. un 2025. gadā, aicinot valdību būt piesardzīgai ar publiskā sektora algu kāpumu un valsts parāda palielināšanu. Kazāks uzsvēra, ka pārmērīgi tēriņi var radīt ilgtermiņa negatīvas sekas gan ekonomikai, gan investīciju plūsmām no Eiropas Savienības struktūrfondiem. Viņš norādīja, ka valdībai būtu jāpārskata tēriņi, lai izvairītos no deficīta pārsniegšanas un ekonomikas destabilizācijas.
Papildus diskusijās par Latvijas Nacionālās operas un baleta likuma grozījumiem iesaistījās deputāts Česlavs Batņa, kurš uzsver nepieciešamību pēc efektīvākas pārvaldes šajā kultūras institūcijā.
Viņš iesniedzis priekšlikumu samazināt valdes locekļu skaitu līdz vienam, norādot, ka šāds solis palīdzētu ietaupīt ievērojamus līdzekļus un novērstu birokrātiskas problēmas. Batņa norāda, ka līdzīga sistēma tiek veiksmīgi pielietota citās kultūras iestādēs, piemēram, Nacionālajā un Dailes teātrī, kur valdē ir tikai viens loceklis.
“Tādas Latvijas kultūrai tik svarīgas organizācijas kā Latvijas Nacionālā opera un balets vadībai jābūt skaidrai un vienkāršai, bez birokrātiskiem un politiskiem apaugumiem un uzslāņojumiem. Jābūt skaidram, kas ir vadītājs, jo viņam ir autoritāte un arī atbildība par visu, kas notiek mūsu lielākajā kultūras iestādē,” saka Batņa. “Turklāt laikā, kad valdība nevar izpildīt savas saistības pret ārstiem un skolotājiem, jādomā arī par katra eiro efektīvu izmantošanu. KM prezentētajā budžetā kā viens no nākamā gada veiksmes stāstiem tika prezentēts arī finansējuma samazinājumu profesionālajai mākslai, t. sk. arī operai. Elementāra matemātika – viens operas valdes loceklis nodokļu maksātājam gadā izmaksā apmēram 100 000 eiro ieskaitot visus nodokļus, divi – aptuveni 200 000 eiro. Atbildīgi analizējot gan esošo finanšu situāciju, gan kaimiņvalstu pieredzi operas teātru pārvaldībā, mums ir jārīkojas kā atbildīgiem saimniekiem, nevis jāskrien ar nepārdomātiem lēmumiem,” pauda Batņa.
Bijušais kultūras ministrs Nauris Puntulis savukārt izteicis bažas par grozījumiem, kas paredz pāra skaitu valdes locekļu. Viņš brīdina, ka šāda struktūra varētu radīt konfliktus lēmumu pieņemšanā, liekot izšķirošo atbildību uz kultūras ministru. Puntulis arī norāda uz politiskā spiediena riskiem, ja lēmumi tiktu atstāti ministra ziņā. Viņš kritizē faktu, ka nav veikta pienācīga risku analīze un nav ņemta vērā kaimiņvalstu pieredze. Puntulis uzsver, ka šiem grozījumiem būtu jābūt rūpīgi izsvērtiem, nevis pieņemtiem situatīvi, reaģējot uz neveiksmīgiem valdes konkursa rezultātiem.
“Kādi secinājumi? Argumentācijas tieši šādam skaitam nav, risku, ieguvumu analīzes nav. Abiem valdes locekļiem paredzēta vienlīdzīga atbildība, izšķirošos/strīdus gadījumos lēmumi būs jāpieņem ministram. Iedomājieties situāciju – viens valdes loceklis izdomājis par 1 000 000 iestudēt "Parsifālu", otrs valdes loceklis – neatbalsta. Tātad lēmumu pieņems ministrs kā kapitāldaļu turētājs. Politiskās iejaukšanās un spiediena iespējamība ir liela,” iepriekš izteicās Puntulis.
Arī šodien viņš aicināja neatbalstīt likuma grozījumus, kas nosaka divus valdes locekļus, nosaucot to par “eksperimentu, ko Latvijas Nacionālā opera nav pelnījusi”, piebilstot, ka uz diskusijām nav tikuši aicināti LNOB bijušie vadītāji. “Man būtu grūti samierināties, ka operas valdē izveidojas pozīcija un opozīcija.”
Sašutumu sociālajā tīklā “Facebook” paudis arī bijušais LNOB vadītājs Zigmārs Liepiņš, norādot, ka “daudzkārt, 13 gados 4 reizes pašvaldības vēlēšanās caurkritusi kundze, kopā ar stabiliem stabilitautiešim STABILI, pluss daži (ne)atkarīgie baleta un operas speciālisti Rajevs, Burovs un vēl tur viens ar pārāk sarežģītu uzvārdu izpildīja LNOB valdes "sačakarēšanas", lasi-politizēšanas plānu. Apsveicu visus sekotājus ar "alvas zaldātiņu" bezierunu, bezdomu, bezjēgas balsojumu. Varētu jau cerēt, ka Prezidents sapratīs un neizsludinās šo muļķības augli,” pauda Liepiņš.
Kultūras ministrijas izsludinātā atklātā konkursa rezultātā valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Nacionālā opera un balets" (LNOB) valdes priekšsēdētāja amatā apstiprināts līdzšinējais LNOB valdes loceklis Sandis Voldiņš.
Pēc konkursa secināts, ka prasības un pretendentiem noteiktās kompetences valdes locekļu amatiem finanšu un administratīvajā jomā daļēji pārklājas, tāpēc tika nolemts konkursa prasības pārskatīt.
