VARAM ministre Inga Bērziņa sola pašvaldībām kompensēt nodokļu reformas dēļ zaudēto
Nākamajā gadā Latvijā tiks īstenota nodokļu reforma. Pieaugs iedzīvotāju ienākumu nodoklis un ar nodokļiem neapliekamais minimums. Pašvaldības jau ceļ trauksmi, ka to ienākumi samazināsies. Intervijā aģentūrai LETA viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa ("Jaunā vienotība") sola, ka pašvaldībām ienākumu kritums tiks kompensēts.
Ir iezīmētas izmaiņas nodokļos, un Latvijas Pašvaldību savienība jau ir paziņojusi, ka viss nav tik skaisti, kā tiek pasniegts, un pašvaldībām atkal būs grūti savilkt galus. Kāda ir situācija?
Nodokļu reforma ir Finanšu ministrijas atbildībā. Šobrīd vēl nav skaidri gala skaitļi un ietekme, jo aprēķināšanas mehānisms ir diezgan sarežģīts. Bet ir skaidrs, ka ietekme ir, jo palielinās ar nodokļiem neapliekamais ienākumu minimums, un, protams, tas ietekmē pašvaldību budžetus. No savas puses mēs sekosim līdzi un uzraudzīsim, lai pašvaldībām nepasliktinās budžeta situācija. Ja iztrūkums būs, tad uzraudzīsim, lai tas tiek kompensēts. Tas ir arī kopējais valdības uzstādījums, ka pašvaldībām ir jākompensē tas, kas nodokļu reformas rezultātā var tikt zaudēts.
Sarunas par iespējamu iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumu proporcijas, kas nonāk pašvaldību rīcībā, maiņu un to, ka varētu tikt atjaunota kādreizējā proporcija, ir notikušas?
Nē, tādas nav bijušas. Es arī nedomāju, ka tas ir reāli tagadējā budžeta situācijā.
Jau vairākus gadus tiek runāts par Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda darbības principu maiņu. Rīga ir izteikusi savu piedāvājumu, citām pašvaldībām ir cits viedoklis. Šajā ziņā kaut kas notiks vai ideja par reformu ir atmesta?
Tas arī ir Finanšu ministrijas atbildībā. Finanšu ministrija bija izstrādājusi jauno finanšu izlīdzināšanas modeli, un šajā ziņā ir paveikts liels darbs. Bet, ņemot vērā, kāda fiskālā telpa ir plānota nākamajiem gadiem, nodokļu reformu un budžeta sarunas, šobrīd ir vienošanās finanšu izlīdzināšanas modeli nevirzīt tālāk. Tā ir šī brīža situācija, bet, protams, vēl notiek budžeta veidošanas sarunas un kaut kas var mainīties.
Mēs apsveram, ka Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) no nākamā gada varētu pārņemt atbildību par finanšu izlīdzināšanas modeļa izstrādi, jo pēc būtības tas ir viens no reģionālās politikas instrumentiem. Pašlaik ir tā, ka reģionālā politika ir mūsu, bet šis instruments - Finanšu ministrijas pārziņā. Piemēram, Igaunijā par finanšu izlīdzināšanu atbild tā pati ministrija, kas par reģionālo politiku. Arī Latvijā vēsturiski tā bija, bet kādā brīdī to pārņēma Finanšu ministrija. Tādēļ mēs VARAM apsveram šīs atbildības pārņemšanu, bet tas līdz galam vēl nav izlemts, jo pašlaik prioritāte ir budžeta sarunas.
Finanšu ministrijas izstrādātais jaunais finanšu izlīdzināšanas modelis vispār netiks izmantots, vai arī par to varētu domāt, piemēram, aiznākamā gada budžeta kontekstā?
Pašlaik to vēl ir grūti komentēt. Gan "Jaunās vienotības" valdē, gan ar koalīcijas partneriem tagad ir vienošanās, ka, ņemot vērā kopējo budžeta situāciju, tas netiek virzīts uz priekšu. Taču, kā jau es teicu, budžeta sarunas vēl notiek. Ja valdībā būs vienošanās, ka šis modelis turpmāk būs VARAM atbildība, tad mēs noteikti pārskatīsim gan esošo, gan izstrādāto modeli. Vienlaikus es gribu uzsvērt, ka jaunajā modelī ir vairākas labas lietas. Piemēram, mēs jau redzējām, kas notika pagājušajā gadā, kad, ieliekot ciparus vecajā modelī, Latgales pašvaldībām finansējums pieauga par 1%, Pierīgas - par 16%. Jaunajā modelī izlīdzināšana ir paredzēta vienmērīgāka. Piemēram, skolēni tiek uzskaitīti pēc vietas, kurā tie mācās, nevis pēc vietas, kurā dzīvo, kā tas ir šobrīd. Tas nozīmē, ka zūd pašvaldību savstarpējie norēķini par izglītību, kas mazina arī administratīvo slogu.
Savukārt Latvijas Pašvaldību savienību uztrauc tas, ka jaunajā modelī nav garantēts IIN ieņēmumu apjoms.
Pašvaldību savienības uzstādījums ir, ka finanšu izlīdzināšanā vairāk ar savu finansējumu ir jāpiedalās valstij.
Tas ir arī viens no iemesliem, kādēļ jaunais modelis netiek virzīts tālāk, jo, ņemot vērā kopējo fiskālo telpu, šāda veida izdevumus no valsts budžeta nodrošināt būtu sarežģīti.
Pašlaik svarīgi ir sekot līdzi, lai pašvaldībām tiek kompensēts ieņēmumu kritums nodokļu reformas rezultātā.
Pēc pēdējās vētras Jūrmala nāca klajā ar ierosinājumu - nemaksājiet mums atbalstu no budžeta, atļaujiet neveikt iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā. Kādēļ netika atbalstīts tas, ka pašvaldība pati tiek galā ar savu naudu un tai nav jāmaksā pabalsti no valsts?
Jautājums nav tik vienkāršs. Finanšu izlīdzināšanu nosaka likums, un nevar tā vienkārši vienu pašvaldību izraut ārā.
Izlīdzināšanas sistēmas, lai varētu vienmērīgi attīstīties reģioni, darbojas visās valstīs. Mums atšķirības ir ļoti lielas. Piemēram, atšķirības starp Rīgas reģionu un Latgali ir daudz lielākas nekā starp reģioniem citās Eiropas valstīs. Līdz ar to izmaiņas izlīdzināšanā uzreiz prasa visas sistēmas un likuma maiņu. Tas ir sistēmisks jautājums.
Tad kādēļ, jūsuprāt, bija šāds Jūrmalas paziņojums? Tas bija tāds populistisks gājiens, tuvojoties pašvaldību vēlēšanu gadam? Negribas ticēt, ka Jūrmalas pašvaldība patiešām domāja, ka to akceptēs.
Pašvaldības var saprast tajā ziņā, ka tās cīnīsies par saviem budžetiem dažādos veidos. Es varu saprast Jūrmalas pašvaldību. Bet no valsts un pašvaldību finanšu izlīdzināšanas viedokļa tas uzreiz nozīmē likuma un sistēmas maiņu.
Savukārt Bauska rosināja noteikt, ka atbalsts ir jāsniedz arī tad, ja kaitējums ir nodarīts zaļajām zonām pašvaldībās, jo pēc vētras ir jāatjauno arī tās. Nevar atstāt pilsētā krustām šķērsām sakritušos kokus.
Šobrīd no valsts budžeta šādas iespējas nav. Tāpat jebkurai pašvaldībai ir iespēja vētrā cietušos kokus lietderīgi izmantot, pirmkārt, siltumapgādē. Man bija saruna arī ar Bauskas pašvaldības vadītāju, un es saprotu, ka viņi to dara. Līdz ar to tie ir gan izdevumi, gan arī ieguvumi. Krīzes vadības komitejas sēdē tika aktualizēta cita problēma. Ja katlu mājas pieder pašvaldībai, tad problēmu nav, bet, ja tās, piemēram, Rīgā, pieder uzņēmumam, tad bez iepirkuma šos kokmateriālus siltumapgādes uzņēmumam nemaz nevar nodot. Tas vēl ir procesā, bet mēs rosinām, ka krīžu situācijās pašvaldībām šos resursus var ļaut izmantot bez iepirkuma.
Nesen tiesa nolēma, ka Rēzeknes pašvaldībai būs SIA "Latvijas energoceltnieks" jāmaksā gandrīz 790 000 eiro par Rēzeknes 1.Valsts ģimnāzijas atjaunošanas darbiem, kas uzliek papildu finanšu slogu. Kas pašvaldībā notiek, un vai valstij atkal nevajadzēs iet palīgā?
Mēs esam saziņā ar Rēzeknes valstspilsētas pagaidu administrāciju, un viņi šo jautājumu risina. Pēc pašlaik pieejamās informācijas, izskatās, ka papildu palīdzību nevajadzēs, jo Rēzeknes budžetā ir ienācis IIN maksājums. Administrācija runās ar Finanšu ministriju par iespējām novirzīt tam daļu no IIN maksājuma. Tāpat notiek sarunas ar uzņēmēju par iespēju nevis visu maksāt uzreiz, bet pa daļām, izveidojot maksājumu grafiku.
Kopumā es gribu uzteikt Rēzeknes valstspilsētas administrāciju. Manā ieskatā viņi ļoti daudz ir darījuši, sakārtojuši situāciju ar budžetu, kopumā seko līdzi, kas notiek pašvaldībā. Es domāju, ka iedzīvotāji ļoti iegūs no šī laika, un es ceru, ka to novērtēs. Gunas Puces vadītā administrācija pašlaik risina arī jautājumu par SPA centra izmantošanu un tostarp individuāli uzrunā uzņēmējus. Man simpātiski šķiet, ka administrācija domā ne tikai par budžeta sakārtošanu, bet arī par to, ka pilsētai ir jādzīvo un jāattīstās.
Ik pa laikam izskan, ka arī citās pašvaldībās ir finanšu grūtības. Kāda ir kopējā situācija?
Budžeti pildās un ieņēmumu plāna pārpilde ir visur. Finanšu ministrijas informācija liecina, ka pašvaldībām no IIN pārpildes papildus jau ir pārskaitīti ap 86 miljoniem eiro. Protams, ne visās pašvaldībās situācija ir vienāda, bet pārpilde ir visiem.
Tas nozīmē, ka ar pašvaldību funkciju izpildes nodrošināšanu problēmām nevajadzētu būt?
Nevajadzētu. Protams, ka tādām pašvaldībām kā Talsi un Balvi, par kuru problēmām informācija izskanēja jau gada sākumā un tādēļ tika samazināts pašvaldību iestāžu darba dienu skaits, ir sarežģītāk, bet IIN ieņēmumu pārpildei vajadzētu palīdzēt.
Viens no rūpju bērniem joprojām ir Jelgavas novads, kurš nu jau ļoti ilgi ir bez domes priekšsēdētāja. Vai tiešām tas nerada kaitējumu pašvaldībai un VARAM nav pienācis laiks iejaukties?
Mēs arī iejaucamies. Pēc tam, kad divus mēnešus pēc kārtas netika ievēlēts domes priekšsēdētājs, mēs vērsām Jelgavas novada domes uzmanību uz to, ka likums nosaka, ka priekšsēdētājs ir jāievēlē. Vasarā tikāmies ar novada domes deputātiem, lai pārliecinātos, ka pašvaldības funkcijas tiek pildītas.
Mēs pārliecinājāmies, ka domes sēdes notiek, lēmumi tiek pieņemti un funkcijas tiek pildītas.
Manā ieskatā situācija mainījās, kad nomainīja gan domes priekšsēdētāja vietnieci, gan atstādināja izpilddirektori. No vienas puses, izpilddirektora atstādināšana ir pašvaldības domes jautājums un ministrijai pat nav tiesību tur iejaukties. Tomēr, no otras puses, izpilddirektors ir tas, kas politiskās vadības maiņas laikā nodrošina stabilitāti. Ne velti likumā ir pateikts, ka izpilddirektoru amatā ieceļ uz pieciem gadiem, kas ir ilgāks termiņš nekā vēlētajai domei. Līdz ar to situācija pašlaik ir mainījusies, un mēs saskaņā ar likumu esam paprasījuši Jelgavas novada pašvaldībai paskaidrojumu un šobrīd to gaidām, termiņš ir līdz septembra beigām. Protams, mēs vērtēsim paskaidrojumu, bet, ja izmaiņu pašvaldībā nebūs, mēs visdrīzāk virzīsim jautājumu par domes atlaišanu.
Kas šādā situācijā notiek, ņemot vērā, ka pašvaldību vēlēšanas ir paredzētas visai drīz - nākamā gada jūnijā?
Pašvaldībai tiks iecelts administrators. Es arī gribu vērst uzmanību, ka šādi piemēri Latvijā, kad pašvaldībai ilgāku laiku nav bijis vadītāja, jau ir bijuši - piemēram, Jēkabpilī 2021.gadā piecus mēnešus nebija pašvaldības vadītāja. Lai gan likums šādā gadījumā paredz iespēju rosināt domes atlaišanu, mūsu ieskatā ir jāvērtē kopējā aina.
Bet vai tas iedzīvotājiem nerada priekšstatu, ka, ja pašvaldība funkcionē, tad kādēļ vispār ir vajadzīgs domes priekšsēdētājs, kādēļ viņam maksāt algu? Vai tomēr ir vajadzīgs, jo kaut kas līdz galam nenotiek, kā vajag?
Līdz galam nenotiek tā, kā tam vajadzētu notikt. Viens ir pašvaldības ikdienas funkcijas un administratīvais darbs, bet otrs jautājums ir pašvaldības attīstība - jaunu projektu ieceres, uzņēmējdarbības atbalsta aktivitātes, fondu ieviešana. Kurā brīdī ir laiks domāt par attīstību, ja ir jāstrīdas par domes politisko pārvaldību?
Tad lielākie zaudētāji ir tieši iedzīvotāji un ekonomiskā attīstība nākotnē?
Jā, tieši tā - nākotnes attīstība un izaugsme.
Kā vērtējat VARAM reorganizāciju? Vai viss ir izdevies, kā plānots, vai reorganizācijas laikā nav atklājušies kādi zemūdens akmeņi?
Reorganizācija vairāk skāra Klimata un enerģētikas ministriju (KEM), jo viņi pārņēma jaunas funkcijas. Mūsu funkcijas tādējādi samazinājās. Kopumā process bija veiksmīgs. Vēl ir atlikusi diskusija par to, kā administrēt Vides aizsardzības fondu, bet tās vairāk ir tehniskas nianses.
Mums tur ir ļoti daudz dabas projektu kopā ar dabas aizsardzības organizācijām. Esam vienojušies ar KEM, ka fondu finansēsim uz pusēm un administrēsim kopīgi. Domāju, ka šajā jautājumā mēs atradīsim risinājumu.
VARAM joprojām skaitās vadošā iestāde vides aizsardzības jomā, bet tās nosaukumā nav nekā, kas par to liecinātu? Vai vidi tomēr nevarēja paturēt arī ministrijas nosaukumā?
Mēs par nosaukumu daudz diskutējām, sākotnēji bija dažādas versijas, piemēram, DARAM. Bijām izšķiršanās priekšā, ja DARAM, tad kādai jomai ir jādod priekšroka - vai nu digitālajai jomai vai dabai, jo abas šīs nozares ir mūsu pārziņā. Gala rezultātā pēc diskusijām ar ministrijas vadošajiem darbiniekiem un speciālistiem nonācām pie Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas. Viens no iemesliem ir arī tas, ka tādējādi tiek saglabāta abreviatūra VARAM, kas atvieglo administratīvo pusi un arī atpazīstamību.
Tāpat ar "viedo administrāciju" mēs vēlējāmies likt uzsvaru uz digitālo jomu, ņemot vērā šīs jomas nozīmīgumu valsts attīstībā. Viedo administrāciju var arī attiecināt daudz plašāk, arī uz citām ministrijas atbildības jomām.
Savulaik, apvienojot Vides un Pašvaldību ministriju, no pirmsākumiem izskanēja bažas, ka vides joma paliks novārtā. Tā arī tas bija, ka vides joma palika otrajā plānā un tai būtiski samazinājās finansējums. Vai tagad arī nebūs tieši tas pats?
Noteikti nē, uz dabas aizsardzību mēs liekam lielu uzsvaru. Arī manā darba laikā - cik laika veltu digitālajai jomai, reģionālajai attīstībai, pašvaldībām un vides jomai - sadalījums ir ļoti līdzīgs. Mēs strādājam visās jomās. Dabas jomā šobrīd aktīvi strādājam pie kompensāciju mehānisma mežu ar aizsargājamām teritorijām īpašniekiem. Mežu īpašnieki ierosināja vienreizēju kompensāciju par tirgus vērtību. Mēs kā perspektīvu virzienu izskatām arī attiecīgo teritoriju iegādi valsts īpašumā - ja meža īpašniekam ir nepieciešams finansējums un mežu vairs nevar apsaimniekot, tad ir iespēja, ka valsts šo mežu atpērk. Ar Zemkopības ministriju diskutējam, ka teritoriju iegādi varētu īstenot arī "Latvijas Valsts meži" (LVM). Izskatām dažādus risinājumus, lai varētu ar kompensācijas ziņojumu virzīties uz priekšu.
Beidzot, pēc daudziem gadiem, esam sagatavojuši dabas skaitīšanas ziņojumu, noorganizējuši sabiedrisko apspriešanu. Tagad ir skaņošanas process, pārskatām aprēķinus, konsultējamies ar Latvijas Banku, piesaistām speciālistus un esam ieguldījuši daudz darba. Noteikti virzīsimies uz priekšu ar dabas skaitīšanas ziņojumu, skatot to kontekstā ar šovasar pastiprināto Dabas regulu, kuru Eiropas Komisija apstiprināja ar lielām diskusijām un strīdiem. Tāpat virzīsimies uz priekšu ar šobrīd jau saskaņoto jauno liegumu Koknesē, kur ir plataušu sikspārņi. Tas ir saistīts ar kompensācijas ziņojumu. Lai arī Kokneses-Odzienas liegums vēl nav apstiprināts, mežu īpašnieki par to jau ir informēti.
Dabas skaitīšanas ziņojuma ietvaros mēs vēlamies noteikt arī to, cik procentu no Latvijas zemes mēs aizsargājam. Tas ir jautājums, kas interesē visus.
Vai regulā tas nav paredzēts?
Tas ir noteikts Eiropas stratēģijā. Dabas regula vairāk runā par esošo biotopu, par to kvalitātes uzlabošanu. Eiropas stratēģija pasaka, ka Eiropā 30% vajadzētu būt aizsargājamai teritorijai, tajā iekļaujas ne tikai "Natura" teritorijas, bet arī aizsargjoslas un arī dažādas citas teritorijas, kurās ir aizliegumi. Latvijā, ieskaitot Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu, šobrīd aizsargājamās teritorijas ir 18%, klāt nāk vēl aizsargjoslas un dažādi citi aprobežojumi, mikroliegumi, kas kopā veido 24-25%.
Mēs pat nesasniedzam 30%.
Jā, 30% ir stratēģija, uz kuru vajadzētu virzīties. Caur Dabas skaitīšanas ziņojumu mēs to gribētu rosināt. Jau zinām, ka priekšlikumam būs iebildumi, bet jebkurā gadījumā ir svarīgi šo procentu noteikt, lai situācijā, kad ir sasniegti 30%, bet vēl ir jaunas teritorijas, kuras ļoti nepieciešams aizsargāt, mēs varam no aizsargājamām teritorijām mazāk nozīmīgas izslēgt ārā.
Lemjot par nākamā gada valsts budžetu, ministrijām uzdots ietaupīt 50 miljonus eiro. VARAM jāietaupa teju 900 000 eiro. Vai izdosies ietaupīt un uz kā rēķina?
Mēs esam to jau izdarījuši.
Kam ņemat nost?
Galvenokārt uz preču un pakalpojumu rēķina no dažādām iestādēm un institūcijām. Tāpat esam atteikušies no vienas ēkas īrēšanas, kurā iepriekš atradās digitālās politikas departaments. Mēs arī esam samazinājuši izdevumus komandējumiem - brauksim mazāk, īsākos komandējumos un mazākā skaitā.
Kāds kopumā ministres amatā ir bijis šis gads?
Gads ir bijis ļoti intensīvs, un pat nešķiet, ka ir pagājis jau gads. Darāmā ir bijis daudz, viens darbs dzen nākamo, un arī ministrijas pārraugošo jomu ir daudz. Man sākumā bija ļoti daudz jāmācās, ļoti daudz lasīju, daudz dokumentu, arī pa naktīm, lai saprastu visas jomas. Tas tik tā šķiet, ka, ja strādā pašvaldībā, tad visu zini. Tas tā nav. Šāds mācīšanās un izprašanas posms ir ļoti svarīgs. Man gribētos, ka mēs ne tikai spējam reflektēt uz notikumiem, bet spējam virzīt savu politiku. Lai varētu savu politiku virzīt, ir pilnībā jāizprot un jājūt šī joma. Tas ir tas, ko gada laikā var sajust, un šobrīd jau spējam savu politiku virzīt.
Savukārt, katrā no jomām ir daudz paveiktu darbu. Piemēram, reģionālās attīstības jomā mēs izstrādājām un virzījām grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kurus akceptēja Saeima. Mūsuprāt, ļoti veiksmīgi, jo varēja būt visādi, bet Varakļāni pie Madonas novada ir pievienoti, karte nav mainījusies, kas bija mūsu uzstādījums. Tajā pašā laikā saprotam, ka 2026.gadā pārvērtēšana ir vajadzīga, jo ir iespējama vieta dažiem jauniem novadiem, bet ne sasteigti.
Piemēram?
Piemēram, šobrīd ļoti tuvu kritērijiem ir Babīte un Mārupe. Šobrīd tas ir viens novads. Es nesaku, ka tie ir obligāti jādala, bet, ja šobrīd Pierīgā ir 15 000 iedzīvotāju, kas ir kritērijs, tad Mārupe to jau šobrīd pārsniedz un Babītē ir vairāk nekā 14 000 iedzīvotāju. Visticamāk, šie kritēriji 2026.gadā izpildīsies.
Neatrisināts jautājums ir ar Administratīvajiem centriem, uz ko norādīja arī prezidents. Visos novados nav Administratīvo centru, šis jautājums ir jārisina uzmanīgi.
Tāpat strādāsim pie atsevišķa Rīgas metropoles likuma, aktīvi strādājam pie Austrumu pierobežas investīciju un attīstības stratēģijas. Dabas jomā turpinām darbu pie dabas skaitīšanas ziņojuma, esam apstiprinājuši 74 jaunus liegumus. Savukārt digitālajā jomā esam apstiprinājuši Digitālās pamatnostādnes, noteikuši digitālās desmitgades mērķus, kas ir apstiprināti Ministru kabinetā saskaņā ar Eiropas stratēģijām, ir izveidota Digitālās attīstības aģentūra un esam izvēlējušies ļoti profesionālu un labu direktoru Jorenu Liopu, kurš darbu uzsāks 1.oktobrī. Tāpat esam izveidojuši Inovāciju klubu ar Vāciju. Strādājam pie mākslīgā intelekta regulējuma. Mūsu ieskatā ir jāveido Nacionālais mākslīgā intelekta centrs. Tam nav jābūt lielai, administratīvai struktūrai, tam pat nav jābūt aģentūrai, bet, iespējams, to var veidot kopā ar mūsu Digitālo attīstības aģentūru, lai nepalielinātu administratīvos resursus. Mēs pie tā šobrīd strādājam, diskutējam un tuvojamies finiša taisnei.
Tāpat noteikti ir jāpiemin Vienotie klientu apkalpošanas centri visā Latvijā. To skaits aug, un pakalpojums tiek nodrošināts tuvu iedzīvotāju dzīvesvietai.
Runājot par Vienotajiem klientu centriem, vai pārskatāmā nākotnē centru skaits pārstās augt, jo cilvēku skaits jau nepalielinās?
Plāns paredz, ka katrā pagastā ir šāds centrs - ap 500 centri visā Latvijā. Pašreizējais skaits ir 216. Pašvaldības, protams, vērtē to, vai centrs konkrētajā pagastā ir nepieciešams. Darbs ir vēl procesā, un ir ko darīt.