Sprūds skaidro, kādēļ šodien tika pieņemts lēmums gaisā pacelt NATO iznīcinātājus
Šodien Latvijas iedzīvotājus pāršalca ziņa, ka virs Krāslavas manīts nenoskaidrots lidojošs objekts, kas beigās izrādījās vien putnu bars. Aizsardzības ministrs Andris Sprūds skaidro, kādēļ tika pieņemts lēmums šī objekta dēļ gaisā pacelt NATO iznīcinātājus.
"Lēmums pacelt NATO iznīcinātājus otrdien pieņemts, jo sākotnēji nebija iespējams noskaidrot, kas tieši tas bijis par "lidojošu objektu"," pēc Ministru kabineta sēdes preses konferencē teica aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P). Sprūds atgādināja, ka mēs dzīvojam blakus agresorvalstij, esam saskārušies ar hibrīdkara apdraudējumiem. "Nāk klāt jauni izaicinājumi, tāpēc esam pastiprinājuši detektēšanas spējas, esam konsultācijās ar sabiedrotajiem," teica ministrs.
Viņš paskaidroja, ka sākotnēji radiolokācijas stacijas konstatēja lidojošu objektu, kuru nevarēja atpazīt, tāpēc tika pacelti iznīcinātāji. Pēc tam, kad tika konstatēts, ka objekts nerada apdraudējumu, iznīcinātāji atgriezās bāzē.
Savukārt Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) norādīja, ka sabiedrībai jābūt informētai par gadījumiem, kad Latvijai tuvojas neatpazīti lidojoši objekti. Viņa akcentēja, ka ir svarīgi, ka attīstām reaģēšanas procedūras, mācāmies no dažādām situācijām. Viņa arī pauda pateicību par ātru reaģēšanu no atbildīgajām pusēm.
Jau ziņots, ka Aizsardzības ministrija šodien medijiem paziņoja, ka otrdienas rītā ap plkst.9 Latvijas valsts robežas tuvumā GS konstatējuši tobrīd nenoskaidrotu lidojošu objektu, kas tuvojās Latvijas-Baltkrievijas robežai un to šķērsoja Krāslavas novada teritorijā. Gaisā tika pacelti NATO Gaisa telpas patrulēšanas misijas iznīcinātāji no Lielvārdes militārās bāzes, kas veica attiecīgā rajona apsekošanu. Kā otrdienas pēcpusdienā apliecināja GS, gaisa telpas novērošanas iekārtas uztvērušas putnu baru, bet aizdomīgi objekti netika konstatēti.
Kā ziņots, 7.septembrī Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā nokrita Krievijas "Shahed" tipa drons. Latvijas Nacionālie bruņotie spēki situāciju monitorējuši, taču netika pieņemts lēmums nedz šo dronu notriekt, nedz pacelt gaisā Latvijā dežurējošos NATO iznīcinātājus, kas izpelnījies daļas sabiedrības kritiku. Kad drons nokrita, deaktivizēta tā kaujas galviņa, kas sākotnēji nebija eksplodējusi.
Pēc notikušā Aizsardzības ministrija sākusi konsultācijas ar sabiedrotajiem, kas pēdējā laikā saskārušies ar līdzīgiem incidentiem. Tāpat tiek iniciētas plašākas konsultācijas, lai kopā ar NATO sabiedrotajiem meklētu kolektīvus risinājumus. Aizsardzības resorā arī sāktas izvērtēšana par atbildīgo personu rīcību incidenta laikā.
