Milzīgos tempos sarūk luterāņu draudžu locekļu skaits: ja tā turpināsies, pēc astoņiem gadiem būs jāslēdz dievnami
Gada laikā dramatiski sarucis aktīvo Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) reģistrēto draudžu locekļu skaits – vairāk nekā par 13%. Ja tā turpināsies, tad pēc astoņiem gadiem nāksies slēgt visas luterāņu baznīcas, jo vairs nebūs neviena, kas atslēdz to durvis, sakārto ziedus uz altāra, dievkalpojumos lasa Bībeli, iededz sveces un tā tālāk.
Iespējams, ka šāds situācijas scenārijs ir pārāk pesimistisks, ko ietekmējuši šogad piedzīvotās koronavīrusa pandēmijas uzliktie ierobežojumi, bet, ja turpināsies tik straujš draudzes locekļu samazinājums, tad gan pēc pārdesmit gadiem vairāk nebūs neviena, kas svētdienās dodas uz dievkalpojumiem.
Te jāpiebilst, ka sarucis tieši aktīvo draudžu locekļu skaits, kas ir kristīgās kopienas mugurkauls, tie nav cilvēki, kas baznīcas durvis paver tikai lielajos svētkos – Lieldienās vai Ziemsvētkos, apmeklējot tās ekskursijās vai koncertu laikā. Ar “nepilngadīgajiem un neaktīvajiem draudzes locekļiem”, kas ierakstīti baznīcas grāmatās, vismaz nomināli baznīcēnu skaits ir teju divreiz lielāks.
Ja šāda luterāņu baznīcēnu skaita sarukšana turpināsies, tad drīz vien būs jādomā par to, ka baznīcas ēkas no dievlūgšanas vietas pārvērtīsies par sekulāru kultūras telpu – kā koncertzāle, muzejs, izstāžu galerija vai arhitektūras piemineklis, kurā dievkalpojumu noturēšana kļūs bezjēdzīga, jo nebūs ne tikai, kas tajos piedalās, bet arī, kas tos novada.
Gada laikā LELB aktīvo draudžu locekļu skaits sarucis par 5444 cilvēkiem, no 39 801 samazinoties līdz 34 357. Tas nozīmē, ka gada laikā arhibīskapa Jāņa Vanaga vadītās 289 draudzes zaudējušas vismaz tikpat kaismīgu draudžu locekļu, cik 130 LELB vismazskaitlīgākajās draudzēs kopā ņemot.
Jāteic, ka cilvēki no LELB nav atskaitīti lielās mirstības dēļ – no visiem 5444 aizgājušiem miruši vien 445, lielumlielais vairums no draudzēm aizgājuši, jo “kļuvuši neaktīvi”. Šādus datus var iegūt, salīdzinot LELB Baznīcas gadagrāmatās 2020. un 2021. gadam publicētos statistikas skaitļus.
Gada laikā LELB draudžu skaits nav mainījies – to skaits kā bija, tā joprojām ir 289 (divas no tām darbojas ārzemēs – Īrijā un Norvēģijā). Absolūtajā vairumā draudžu dievkalpojumi notiek latviešu valodā – vien Rīgā darbojas pa vienai vācu un krievu draudzei. Kopumā Rīgā ir 20 LELB draudzes, Liepājā – piecas, pa divām – Saldū un Kuldīgā, bet citās pilsētās darbojas tikai pa vienai baznīcai. Ir arī apdzīvotas vietas, kur nav neviena LELB draudze, tas pārsvarā ir katoļticīgajā Latgalē.
Līdz ar draudžu locekļu samazinājumu loģiski, ka samazinājies draudžu lielums. Ja pirms gada bija tikai 39 draudzes, kurās draudžu locekļu skaits svārstījās no viens līdz 20, tad tagad tādu jau ir 45. Savukārt draudžu skaits, kurās to dalībnieku skaits ir no 201 līdz 500, palielinājies no 29 līdz 39. Visas trīs lielākās LELB draudzes atrodas galvaspilsētā – Lutera (Torņakalna), vecajā svētās Ģertrūdes un Jāņa baznīcā.
Jāpiebilst, ka iesīkstējušais stereotips, ka baznīcas dievkalpojumi domāti tikai “vecenītēm”, pilnībā, vismaz attiecībā uz LELB, neatbilst patiesībai, jo Baznīcas gadagrāmatas statistikas sadaļa vēsta, ka katrs ceturtais luterānis ir vecumā no 30 līdz 39 gadiem, bet no draudzes cilvēki pārsvarā aiziet vai nu uzreiz pēc pilngadības sasniegšanas (apjaušot, ka vecāki viņus veduši ne uz to “īsto vietu”), vai sasniedzot 50 gadu vecumu, kad sasniegta kāda noteikta dzīves pieredze un stabilitāte.
Taisnības labad jāteic, ka LELB gadagrāmatā minētais ticīgo skaits sevī neietver visu Latvijā esošo luterāņu skaitu – tas ir lielāks. Latvijā arī darbojas no LELB neatkarīgas vācu, igauņu un krievu draudzes, kā arī Augsburgas ticības (luterāņu) draudzes un tā dēvētās “trimdas baznīcas” jeb Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas pasaulē draudzes.
