Bijušais AM ierēdnis kritizē armijas publisko komunikāciju par Latgalē nokritušo Krievijas dronu
Latvijas aizsardzības nozares publiskā komunikācija pēc Krievijas palaistā ar sprāgstvielu aprīkotā "Shahed" tipa drona nokrišanas Latgalē rada vairāk jautājumu nekā atbilžu, un, šādi komunicējot, Nacionālie bruņotie spēki (NBS) spēlējas ar savu prestižu, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Panorāma" sacīja bijušais Aizsardzības ministrijas (AM) valsts sekretārs Jānis Garisons.
Viņš uzskata, ka situācijā, kad daļu Latvijas pārlidoja kaujas drons un amatpersonas to zināja, sabiedrība ir pelnījusi saņemt vairāk informācijas un skaidrojumu. "Ja mēs paskatāmies kartē, šis drons no Baltkrievijas varēja lidot arī virs Rēzeknes. Ja jau ir bijusi pārliecība, kā NBS saka, ka viņi ir monitorējuši un redzējuši to, tad ir jābūt kādam risku izvērtējumam, uz kā pamata ir pieņemts lēmums nenotriekt šo dronu. Jo principā, manuprāt, tā ir ļoti bīstama spēle - paļauties uz kaut kādu varbūtību, nevis uz riskiem," sacīja Garisons.
Bijušais AM valsts sekretārs atzina, ka, ņemot vērā visus riskus, viņam ir grūti iedomāties, kāpēc netika pieņemts lēmums par drona notriekšanu, jo to esot iespējams izdarīt arī bez pretgaisa aizsardzības sistēmām.
"Ir jābūt kādam skaidrojumam plašākai sabiedrībai, kādēļ tika izvēlēts šāds lēmums, jo man liekas, ka patlaban Bruņotie spēki spēlējas, varētu teikt, ar savu prestižu un to, vai viņi ir pilnībā spējīgi nodrošināt tās funkcijas, kas viņiem ir uzliktas," atzīmēja Garisons.
Tikmēr Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes dekāns Jānis Ikstens un Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Programmu grupas vadītāja Lelde Metla-Rozentāle vērtēja, ka komunikācija no AM un NBS puses saistībā ar notikušo neļāva Latvijas iedzīvotājiem justies droši.
"Tā reakcija bija tāda vasarīga. Sestdienas dienā tur silts laiks, jā, tur kaut kāds "Shahed" lido, nu, lai viņš tur lido, mēs tur sekojam, tā teikt, rūpīgi pētām, ko viņš tur darīs. Paldies dievam, nokrita neapdzīvotā vietā. Nu, viss labi. Mēs esam visu savu darbu izdarījuši," sacīja Ikstens.
Metla-Rozentāle vērtēja, ka AM un NBS pārstāvji pirmdienas preses konferencē nav radījuši iespaidu, ka Latvija kontrolējusi situāciju ar savā gaisa telpā "iemaldījušos" dronu, piemēram, esot gatavībā to neitralizēt.
"No šīs preses konferences tāds iespaids neradās. Drīzāk radās... Kā militārpersonas teica - jā, mums šobrīd nav tādu iespēju, mēs gatavojamies, mēs esam procesā. Tas man tā likās - ko tas nozīmē? Pagaidām jārēķinās, ka tie droni var ielidot? Tas bija mulsinoši," pauda politoloģe.
Kā ziņots, Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā 7. septembrī nokritušais bija ar sprāgstvielām aprīkots "Shahed" tipa drons, preses konferencē pirmdien paziņoja NBS vadība.
Pēc nokrišanas NBS dronu deaktivizējuši, un pašlaik notiek padziļināta tā analīze. Pēc nogāšanās drona kaujas galviņa nebija eksplodējusi. Pēc analīzes varēšot arī noskaidrot, vai drona konstruēšanai tika izmantotas Rietumu detaļas.
Pēc NBS vadības paustā, līdz šim iegūtā informācija liecinot, ka drona ielidošana Latvijā nav vērtējama kā atklāta militārā eskalācija pret Latviju un drona mērķis neesot bijusi Latvija. Visa incidenta laikā Latvijas aizsardzības spēki esot monitorējuši situāciju, sadarbojoties ar NATO partneriem. Drons bija ielidojis Latvijā no Baltkrievijas.
Vaicāts, kas liecināja, ka drons nebija naidīgs Latvijai, NBS komandieris Leonīds Kalniņš atbildēja, ka atklāta eskalācija nav konstatēta, turklāt situācijas uzraudzīšana nenozīmē, ka drons konstatēts tikai nokrišanas vietā. Vienlaikus bijusi plaša informācija, ko snieguši ārvalstu partneri, un, ņemot vērā saņemtās informācijas analīzi, NBS secināja, ka lidaparāts nebija apzināti mērķēts uz Latviju.
NBS komandieris gan nekomentēja, cik daudz sprāgstvielas drons pārvietojis, un kādas būtu sekas, ja tomēr tas būtu nogāzies uz dzīvojamās ēkas. Vienlaikus ikviens varot redzēt paralēles, kas notiek, Krievijai karā Ukrainā izmantojot šos lidaparātus.
Lūgts precizēt, kāpēc lidaparāts tomēr netika notriekts, NBS komandieris atbildēja, ka NBS uzraudzīja situāciju jau no paša sākuma, kad lidaparāts tika pamanīts kaimiņvalstī. Lai pieņemtu lēmumu par lidojoša objekta iznīcināšanu, ir noteiktas procedūras, un šajās procedūrās ietverts tas, ka NBS jābūt pilnībā pārliecinātam, ka tas nav civilais objekts, piemēram, deltaplāns. Vienlaikus jābūt pārliecībai, ka šis objekts atbilst iznīcināšanas procedūrai.
Tāpat pastāv citas iespējas, piemēram, lidaparāta piespiedu nosēdināšana vai elektroniskās karadarbības metodes pielietošana. Latvijas rīcībā ir elektroniskās karadarbības instrumenti, taču kopumā pasaulē tie vēl ir attīstības stadijā, un Latvijas robežaizsardzības rīcībā nav daudz šo ierīču, norādīja Kalniņš. "Mēs pa labi, pa kreisi nešaudāmies uz robežas. Ir bijuši gadījumi, kad Baltkrievijas lidaparāti ielido Latvijā netīšām," uzsvēra NBS komandieris.
Vaicāts, vai konkrētais "Shahed" tiktu notriekts, ja tomēr būtu virzījies uz apdzīvotu vietu, NBS komandieris atbildēja, ka tas ir hipotētisks jautājums, turklāt viņš atkārtoja jau minēto, ka NBS darbība ir reglamentēta atbilstoši procedūrai. Uz jautājumu, kurā brīdī NBS saprata, ka lidojošais objekts ir drons ar kaujas galviņu, Kalniņš atbildēja, ka tā ir sensitīva informācija.
Komentējot pretgaisa aizsardzības iespējām šādu lidaparātu notriekt, NBS komandieris norādīja, ka Latvijai kopā ar NATO sabiedrotajiem ir spējas, kas nodrošina uzdevumu izpildi spēkā esošajām procedūrām. Vienlaikus Latvija ir noslēgusi līgumus par efektīvākām pretgaisa aizsardzības spējām un gaida piegādes. "Teikt, ka šodien mums ir simtprocentīgi viss, es tā nevēlētos teikt," piebilda Kalniņš.
Ņemot vērā, ka karš Ukrainā nav beidzies, patlaban arī nevar pateikt, ka nākotnē šādas situācijas neatkārtosies, norādīja Kalniņš.
Gaisa spēku komandieris pulkvedis Viesturs Masulis informēja, ka, neraugoties uz gaisa telpas novērošanas sistēmu, zemu lidojošus un maza izmēra dronus ir grūti pamanīt.
Tāpat Masulis informēja, ka, ņemot vērā šo incidentu, NBS ir veikuši atbilstošus pasākumus un uz pierobežu nosūtījuši papildu vienības, lai vēl vairāk pastiprinātu pretgaisa aizsardzības spējas un reaģēšanu.
"Drons nebija ar ļauniem mērķiem, drons bija paredzēts no Krievijas puses uzbrukumiem Ukrainai, un papildus jāizmeklē un jāskatās, kādā veidā drons nomaldījies un "dreifējis" mūsu virzienā," uzsvēra Masulis.
Runājot par iespējām šādos gadījumos pacelt gaisā NATO patruļlidmašīnas, Masulis norādīja, ka NATO lidmašīnu izmantošanai ir vairāki kritēriji, kuriem ir jāiestājas. Šajā gadījumā visi nepieciešamie kritēriji nebija iestājušies, taču detalizētāk Masulis komentēt nedrīkstot.
Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) preses konferencē paziņoja, ka, reaģējot uz Krievijas drona nokrišanu Rēzeknes novadā, Latvija stiprina un stiprinās pretgaisa aizsardzību uz austrumu robežas.
Ministrs piebilda, ka zemu lidojoši lidaparāti rada izaicinājumus, jo tos ir grūti pamanīt un notriekt. Tas redzams gan Polijā un Rumānijā, gan arī Izraēlā.
Sprūds pauda, ka drons bijis vērsts pret Ukrainu, līdz ar to var uzskatīt, ka tas bija vērsts pret demokrātisku un brīvu sabiedrību.
Runājot par turpmākajiem soļiem, Sprūds pastāstīja, ka Krievijas pusei tiks izsludināta nota. Tāpat Latvija sarunās ar NATO partneriem rosinās pastiprināt gaisa aizsardzības operativitāti un gaisa patrulēšanas operativitāti, kas nozīmē, ka austrumu flangā jābūt pastiprinātām gaisa aizsardzības sistēmām. Vienlaikus Latvija turpināšot ieviest slāņveida pretgaisa aizsardzību.
NBS komandieris Kalniņš svētdien atklāja, ka bezpilota lidaparāts Latvijas gaisa telpā ielidojis sestdien un tika uzreiz pamanīts. "Mēs izvērtējām un monitorējām situāciju, cik bīstama tā ir, un vai varētu tikt apdraudēti objekti un civiliedzīvotāji," stāstīja Kalniņš, piebilstot, ka lēmums pieņemts atbilstoši NBS un arī NATO dalībvalstij pieņemtajai procedūrai. Par notikušo turpinās izmeklēšana.
