Eksperts atklāj pārsteidzošo veidu, kā telefonkrāpnieki sarunās spējīgi imitēt tuvinieku balsis
Pieaugot iedzīvotāju modrībai un izpratnei par krāpniecības metodēm, pieaug arī noziedzīgās pasaules radošās izpausmes. Līdz ar tehnoloģiju attīstību par jaunāko krāpniecības ieroci kļuvis mākslīgais intelekts, ar kura palīdzību krāpnieki pārveido savas balsis, lai izklausītos pēc potenciālā upura tuviniekiem, draugiem vai biznesa partneriem. Tomēr kā krāpnieki šīs balsis iegūst?
Kas kādreiz šķita kā aina no "zinātniskās fantastikas", mūsdienās kļuvis par realitāti - pasaulē pieaug krāpniecības gadījumu skaits, kad upurim raudošā balsī piezvana tuvinieks, kas paziņo, ka iekūlies nepatikšanās un viņam steidzami nepieciešama palīdzība. Tomēr brīdī, kad nevainīgais upuris steidz papildināt "radinieka" bankas kontu, nauda "aizceļo" pie krāpnieka, kurš, izmantojot mākslīgā intelekta palīdzību, bija pārveidojis savu balsi, lai izklausītos pēc tuvinieka.
Kā spilgtāko piemēru šādiem centieniem, kas vainagojies panākumiem, var minēt šī gada janvārī plaši izskanējušo gadījumu par apkrāpto Honkongas uzņēmumu. Saskaņā ar Honkongas likumsargu teikto, kāda starptautiska uzņēmuma finanšu direktors piedalījies tiešsaistes sapulcē ar uzņēmuma vadību, kurā kolēģi vienojušies par 25 miljonu dolāru nosūtīšanu sadarbības partneriem Apvienotajā Karalistē. Lai gan šāds lēmums uzņēmuma darbiniekam licies savāds, viņš šaubas atmetis, jo visi klātesošie par lēmumu bijuši vienisprātis. Tiesa, vēlāk atklājās, ka ikviens no konferencē esošajiem kolēģiem bija ģenerēts, izmantojot mākslīgā intelekta rīkus, un 25 miljoni bija nonākuši krāpnieku rokās.
Pirmais gadījums konstatēts arī Latvijā
"Bite Latvija" iekšējās drošības procesu vadītājs Reinis Pudāns norāda, ka aizvadītajā nedēļā pirmais šāds gadījums, kurā izmantots mākslīgais intelekts, konstatēts arī Latvijā: "Mākslīgā intelekta kopētā drauga balss upurim stāstīja, ka ir nokļuvusi nepatīkamā situācijā ar policiju un steidzami nepieciešama liela naudas summa, lai situāciju atrisinātu. Klients atzvanīja draugam, lai noskaidrotu situāciju. Kā izrādījās, ar draugu viss bija kārtībā," atklāj speciālists.
Pudāns gan norāda, ka "viennozīmīgi nevar apgalvot, ka šajā gadījumā sarunā tiešām izmantots mākslīgais intelekts, jo trūkst mehānismu, kā to pierādīt. Iespējams, šeit notikusi veiksmīga sakritība, un balss saskanēja ar klienta drauga balsi. Tomēr nenoliedzami, ka tas varēja būt arī mākslīgais intelekts," skaidro speciālists. "Mēs jau februārī saņēmām paziņojumu no klientiem, ka krāpniecības mēģinājumos tiek izmantots mākslīgais intelekts, bet nevarējām to pierādīt. Tomēr šādas aizdomas mums radās jau gada sākumā," skaidro speciālists.
Kā krāpnieki var iegūt tuvinieku balsis?
Pudāns norāda, ka tuvinieku balsis krāpnieki, visticamāk, iegūst no sociālajiem tīkliem.
"Tie ir pilni ar informāciju par mums. Sociālie tīkli ir vieta, kur parādām savu seju, atklājam visiem savu balsi un informāciju par sevi. To visu var nokopēt un izmantot pret jums!" skaidro Pudāns.
"Tas ir liels mehānisms, un visi influenceri, kā arī citi sociālo tīklu lietotāji šai krāpniecībai ir pakļauti. Nokopēt balsis ir ļoti vienkārši, un tad krāpnieki var darboties tālāk. Kad viņi balsis ir ieguvuši un ar mākslīgo intelektu apstrādājuši, seko nākamais moments — tiek zvanīts potenciālajam upurim un uzsākta apvārdošana," atklāj speciālists.
Viņš norāda, ka "nākotnē varam tikt pakļauti arī krāpniekiem, piemēram, no Indijas, kas balsi saslēgs kopā ar MI rīkiem un saruna tiks tulkota tiešsaistē." Šādā scenārijā varot izveidoties situācija, ka upuris Latvijā runās latviski, bet viņam pretī būs indietis, kas runās indiešu valodā, bet MI viņa balsi momentā pārveidos uz latviešu valodu.
Kā sevi pasargāt?
Eksperts norāda, ka "uz krāpnieku zvaniem visbiežāk iekrīt vecāka gadagājuma cilvēki, iedzīvotāji, kas retāk izbrauc no valsts, un tie, kas ir mazāk informēti par dažādām krāpniecības shēmām". Un, viņaprāt, vislabākā aizsardzība pret šiem zvaniem ir sarunas izbeigšana.
"Ja jums zvana radinieki, draugi, policijas vai bankas pārstāvji un lūdz nosūtīt naudu vai dalīties ar privātu informāciju, vislabākā atbilde ir klausules nolikšana. Mēs iesakām tajā brīdī pārtraukt zvanu un piezvanīt draugam, radam vai bankai no jauna un pārvaicāt, kas par lietu. Šādi tiešām izdosies pārliecināties par to, ka cilvēks klausules otrā pusē ir īstais!" vēsta Pudāns.
Ar jauno bloķēšanas sistēmu jūlijā jau izglābti 20 tūkstoši klientu
Pudāns norāda, ka "Latvijā telefonkrāpnieki, kas saziņā izmanto mākslīgā intelekta rīkus, vēl nav tik aktīvi kā ārzemēs, jo latviešu valodai ir sava specifika, salīdzinot ar angļu valodu." Tomēr viņš nenoliedz, ka arī mūsu valstī šādu gadījumu skaits palielināsies.
"Jā, diemžēl tā izskatās uz doto brīdi. Skatoties kopējā griezumā no telekomunikācijas puses, mēs uzskatām, ka šāda veida krāpniecība pieaugs viennozīmīgi," vēsta Pudāns.
Viņš norāda, ka "Eiropā daudzās valstīs jau ir sākuši izmantot bloķēšanas mehānismus, kādus ieviesusi arī "Bite Latvija", tomēr, viņaprāt, valstij būtu jānāk pretī un jāmaina valstiskais regulējums un noteikumi, kas palīdzētu novērst šos krāpnieciskos zvanus." "Tas ir pats pirmais, kas ir jādara — šie zvani jānogriež. Latvijā par šo jomu neviens nevēlas, kā saka, rūpēties, un līdz ar to mums aizgājušas priekšā citas Eiropas valstis, kā, piemēram, Igaunija. Tur jau katrs operators šādus zvanus savā tīklā bloķē, kā to darām arī mēs," vēsta Pudāns. Viņš norāda, ka "lai ierobežotu telefonkrāpnieku aktivitāti, arī operatoriem savā starpā vajadzētu biežāk apmainīties ar informāciju."
"Piemēram, mēs zvanus bloķējam pēc šādas shēmas: ja klients A zvana klientam B, tad mēs pārbaudām klienta A tālruņa numuru un noskaidrojam, vai tas atrodas Latvijā. Ja numurs A atrodas Latvijā, bet mēs redzam, ka tas nāk no ārzemēm, mēs šādus zvanus nelaižam cauri, jo uzskatām, ka tie ir ģenerēti zvani. Ja jūnijā mums ar šo bloķēšanas metodi izdevās paglābt 10 tūkstošus klientu, tad jūlijā tie jau bija 20 tūkstoši," skaidro Pudāns.
Speciālists uzsver, ka viņa pārstāvētais uzņēmums šādu sistēmu ir ieviesis pirmais, un viņš pauž cerību, ka arī pārējie operatori sekos viņu piemēram. "Tomēr galvenais — regulējumiem vajadzētu nākt no valsts puses," uzsver Pudāns, norādot, ka valstij šādu prasību vajadzētu piemērot visiem tālruņa operatoriem Latvijā.
