Tikai prezidenta braukšana ciemos to var atrisināt! No drausmīgā Ziemupes ceļa iegūst tikai autoservisi

Astoņus kilometrus garais ceļš ved no Liepājas–Ventspils šosejas uz Ziemupi Vērgales pagastā, kur jau gadiem ilgi savus auto lauž gan vietējie, gan atpūtnieki. “Latvijas valsts ceļi” nolēmuši šo cauro zeķi atdot pašvaldībai – lai Dienvidkurzemes novads tiek pats galā.

Auto jāremontē trīsreiz gadā

“Palaikam jau ceļu greiderē, bet tas neko daudz nedod. Kā ir sliktāka situācija, mēs zvanām “Latvijas valsts ceļiem”, bet tur atbild – tik ir līdzekļu, kad varēs, atkal greiderēs,” “Kas Jauns Avīzei” saka Kuplais. “Pašā Ziemupes centrā ir uzliets asfalts, un no lielā ceļa uz jūrmalu ved asfalts. Ja varētu panākt, ka uzlej asfaltu, tas būtu vienreizēji. Kaut vai kādu melno segumu.”

Ziemupes muižas administratore Biruta Teide atzīst, ka ciems pat zaudē tūristus un naudu – ieraugot, pa kurieni jābrauc, potenciālie klienti izlemj nelauzt auto.

“Ceļš ir vienkārši briesmīgs – īsti jūras viļņi. Mašīnas, braucot pa to, izsit stiklus, nokļūst grāvjos. Šim ceļam vismaz trīsdesmit gadu nekas nav darīts, visa virsējā grants kārta sen jau nobraukta, un apakšā sāk veidoties akmeņi. Cilvēkiem ir jāmaksā nodoklis un viss pārējais,  un mums jābrauc pa tādu ceļu. Mašīnas jāremontē trīsreiz gadā, ja ne vēl biežāk,” saka Teide. Augusta vidū pretimbraucoša baļķvedēja uzmesti akmeņi viņas volksvāgenam izsita lukturi un aizmugurējo logu, citiem ir izsisti arī priekšējie stikli.

“Visi trīs ceļi, kuri ved uz Ziemupi, ir tikai grantēti, un ja tos vēl laikus nenogreiderē? Piemēram, pirmdienā greiderē, bet otrdienā ceļš jau ir tāds pats, jo ļoti daudz cilvēku brauc uz Ziemupi. Es pati šodien braucu uz Vērgali un atpakaļ, un man septiņās minūtēs pretī nāca septiņas vai astoņas mašīnas, kas tiešām ir daudz,” stāsta Teide.

Ja ceļš būtu kārtībā, šeit attīstītos vēl intensīvāks tūrisms un vairāk cilvēku dzīvotu laukos. Katrā vietā, lai aizbrauktu līdz pagasta centram, vajag arī normālu ceļu, atgādina Birutas kundze.

Atkal ciemos jāgaida prezidents

Ziemupnieki  runājuši ar Dienvidkurzemes novada pašvaldību, bet šis ir valsts ceļš un neko nevarot izdarīt. “Naudas ceļu sakārtošanai ir ar katru brīdi mazāk. Taču, pirms pie mums nakšņoja satiksmes ministrs un Valsts prezidents brauca ēst pusdienas, ceļu sakārtoja kā gludu galda virsmu. Ja kādam svarīgam politiķim šeit būtu īpašums, tad arī ceļi būtu kārtībā,” ironizē Teide.

Viņa katru nedēļu zvanot “Latvijas valsts ceļiem”. “Rakstām atbildīgajām iestādēm, vācam parakstus. Cik ilgi var? Tas jau ir absurds. Atbild tikai, ka nav naudas. Varbūt ceļus netaisām, bet nākotnē visi lidosim pa gaisu? Līdzīgi kā Kariņš,” Teide neslēpj sašutumu. “Arī sabiedriskais transports no rītiem un vakaros brauc, plēšot savu tehniku. Es saprotu, ka naudas ir tik, cik ir, bet ceļi, infrastruktūra, skolas – tās ir vajadzīgas lietas.”

Pavasaros un rudeņos šis ceļš kļūst vispār neizbraucams, vienos dubļos. Bijuši gadījumi, kad mediķi no ātrajiem pasaka – “labāk brauciet ar savu transportu, mēs nezinām, kā iebrauksim”. Vietējiem, grib vai negrib, savi auto ir jālauž, jo uz vietas ir ļoti maz darba vietu, un lielākā daļa brauc strādāt uz Liepāju, Grobiņu vai Vērgali.

Ziemassvētku vecītis bez ciemiņiem

Ziemupe ir slavena ar Ziemassvētku vecīša biroju, kas ierasti sāk darboties novembra beigās. Bet pie vecīša un rūķiem ir jānokļūst... Biedrības “Ziemupīte” pārstāve Daiga Kadeģe “Kas Jauns Avīzei” atzīst: “Latvijas Ziemassvētku vecītis ļoti bieži ir vientuļš. Skolēnu grupas mums zvana un piesakās ciemos, bet tad paiet kāds laiciņš, vēlreiz zvana un saka: atvainojiet, mēs pie jums nevaram aizbraukt, jo tikko šoferim pasakām, kurp mūs jāved, viņš strikti atbild – nē, pa to ceļu autobuss nebrauks.”

Šovasar braucējiem gadījies pat nokļūt grāvjos. Kad biedrība apsaimniekoja Ziemupes jūrmalas stāvlaukumu, par pagājušo gadu veikta uzskaite – ap 20 000 apmeklētāju šeit vien, bet brauc arī uz viesu mājām, uz citiem pasākumiem, ciemos. Cilvēku skaits, kuri ierodas Ziemupē, ir ļoti liels, bet viņu labsajūta šurp braukšanai visai kritiska,” saka Kadeģe.

Viņa saprot, ka šis nav asfalts, bet arī grants ceļam nav jābūt briesmīgi sliktam: “Ceļu Ziemupe–Liepāja līdz Saraiķiem, piemēram, pērn remontēja, un tāpēc tas ir labāks. Varbūt vajadzētu arī saremontēt gabalu no Ventspils šosejas uz Ziemupi?”

Varbūt jāvāc ziedojumi?

Visdīvainākais šķietot, ka no Satiksmes ministrijas pilnīgi neviens neierodoties uz sarunām ar vietējiem iedzīvotājiem un pašvaldību, kā šo jautājumu risināt. “Viņiem atbildei ir tikai viens teikums – naudas mums tam nav. Kam nav? Smiltij, grantij, asfaltam? Varbūt ir citi risinājumi, varbūt pašvaldība var palīdzēt kaut ko risināt? Vietējo iedzīvotāju vienīgais secinājums ir, ka Satiksmes ministrijai galīgi nav intereses. Varbūt jāveido maksas ceļš vai jāveido ziedojumu konts.”

Dienvidkurzemes novada pašvaldībai arī nav finansējuma, lai pārņemtu ceļu savā aprūpē. “Tagad tas ir nolaists līdz pēdējam, un ir vajadzīgi ieguldījumi. Tas būtu tāpat kā otram atdot savu cauru zeķi. Tā nedara, tas nav smuki,” salīdzina ziemupniece.

Ieguldījumi nav plānoti

Dienvidkurzemes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Marita Kurčanova klāsta: “”Latvijas valsts ceļi” ik pa laikam nogreiderē, bet tas ir tik maz, ka ar to vien nepietiek. Vajag biežāk, jo satiksme ir diezgan intensīva, tūristu treileris nesen iekrita grāvī. Tas ir valsts ceļš, un ko mēs kā pašvaldība varam līdzēt? Ceļam vajadzīga pilnīga pārbūve. Pirms dažiem gadiem tur bija daudz smilšu bedru vai iesēdumu, tas tika novērsts, kaut kas uzbērts, bet redele vienalga veidojas ļoti bieži. “

“Latvijas valsts ceļu” Komunikācijas daļa, lūgta komentēt situāciju, atbild: “Valsts vietējās nozīmes autoceļš V1190 ir zaudējis valsts ceļa funkciju un ir starp tiem autoceļiem, kuri savā īpašumā jāpārņem pašvaldībām. Šajos autoceļos netiek plānoti ieguldījumi, tie tiek uzturēti ar ikdienas uzturēšanas metodēm. Valsts autoceļš V1190 tiek uzturēts ar ikdienas uzturēšanas darbiem atbilstoši tai uzturēšanas klasei, kura tam ir piešķirta – C klasei.”  Tik vienkārši...