Arodbiedrību šefs Baldzēns: “Nevar visu mērīt ar vienu lineālu”
Vērtējot jaunā valsts budžeta sastādīšanas gaitu – gan ierosmi pārskatīt iemaksas otrajā pensiju līmenī, gan nodokļu reformas politiku un valsts līdzekļu taupīšanas plānus, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns teic, ka nevar visu mērīt ar vienu lineālu un, iespējams, kaut kur ar taupīšanu arī jāpiebremzē, kā, piemēram, sociālās aprūpes jomā.
Diskusijas par nākamā gada budžetu ir asas un par tajā ietvertajiem principiem vēl notiks spraiga spriešana, saka Egils Baldzēns. Viena no lielākajām diskusijām izvērtusies par iemaksu pārskatīšanu 2. pensiju līmenī, kur paredzēts vienu procentu (no sešiem) ieskaitīt 1. līmenī. Par to Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs saka:
“Mēs no tā redzam pat zināmu ieguvumu, jo pašlaik eksperti norāda, ka 2. pensiju līmenis summāri pēc pieauguma ir mazāk efektīgāks nekā 1. līmenis un krietni neefektīgāks kā 3. līmenis. Vienīgais, kad cilvēks teorētiski varētu būt zaudētājs, ir tad, ja viņš šo iekrāto 2. līmeņa pensijas summu novēl radiniekam, un pats nesagaida pensijas vecumu un aiziet tai saulē. Bet nevaru noliegt, ka pensijas 2. līmenis pēdējā laikā ir kļuvis krietni veiksmīgāks nekā agrāk un daudz kas arī tiek darīts, lai tas tāds kļūtu. Tas norāda, ka šai ziņā ir iespēja vēl mazliet sasparoties. Tagad mums vienkārši iekasē šos procentus un mēs attiecīgi varam izvēlēties starp ieguldījumu plāniem, tos sabalansēt. Bet mums nav izvēle, piemēram, daļu ieguldīt valsts krājobligācijas, kas būtu krietni izdevīgāk.”
Otra lieta, kas līdz galam nav atrisināta, pēc viņa domām, ir atbalsts ģimenēm ar bērniem: “Premjera skaidri norādījusi, ka nodokļu reformu nevajadzētu veidot uz mazāk aizsargātāko iedzīvotāju rēķina. Mēs nevaram (atbalsta) smagumu par bērnu skaitu ģimenē pārlikt uz darba devēju. Viņam par vienādu darbu visiem ir jāmaksā vienāda alga. Tā ir lieta, kas jāsakāro valsts pusē.”
Tai pašā laikā viņš saka, ka mēs nedrīkstam valsti iedzīt vēl lielākā budžeta deficītā, mēs negribam Eiropas Komisijas pārmetumus par to, ka Latvija nenodrošina samērīgu budžeta deficītu. Tāpēc ir jādomā, kur var ko ietaupīt vai samazināt. Bet ir jomas, kur to būtu nepieļaujami darīt, piemēram, izglītībā vai veselībā. Tomēr “atsevišķos gadījumos ir sperami platāki soļi. Bet tas ir rūpīgi izvērtējams. Diez vai valsts kaut ko būtiski var ieekonomēt uz Sociālās apdrošināšanas aģentūras vai sociālās aprūpes rēķina, kur darbiniekiem algas jau tā ir ļoti zemas. Ne tikai algas, bet arī pakalpojumu nodrošinājums varētu būt turīgāks. Nevar tā ar vienu lineālu pāriet pāri visām lietām. Ir viena lieta, kur ir augti atalgoti cilvēki un labs nodrošinājums. Un ir, kur tas tā nav. Tad tajā varbūt vajadzētu drusciņ vairāk piebremzēt.”
