Dislocēta zemūdene un beigts valis. "Projekts 613" - kā pretkara vēstījums
Liepājā Karostas tilta pakājē nupat ir uzstādīts tēlnieka Egona Peršēvica jaunākais veikums – lielformāta skulptūra "Projekts 613", ko radīt mākslinieku rosinājuši notikumi Ukrainā.
Skulptūras vizuālais tēls ir veidots, iedvesmojoties no vēstures un vietējās faunas – padomju laikā Karostā dislocētām zemūdenēm un piekrastē izskalotu vaļu ķermeņiem. Šo darbu radīt mākslinieku iedvesmoja Ukrainas armijas panākumi 2023. gadā, kad ukraiņi sāka atkarot savas teritorijas. "Projektu rakstījām, kad Prigožins gāja uz Maskavu, domājām, ka tūlīt viss juks un bruks – šķita, ka karš tūlīt varētu beigties," stāsta tēlnieks Egons Peršēvics.
Radīts kā pretkara simbols, jaunais Egona Peršēvica tēlniecības darbs vairāk runā par to, kas sagaidāms pēc kara. Mākslinieks uzskata, ka ir jādomā par to, par ko cilvēki vispār maz domā kara laikā – par sekām, par traumām, par rētām, kas paliek pēc kara, it īpaši par neredzamajām, emocionālajām traumām un par to, kā ar tām sadzīvot. "Šis darbs ir mēģinājums palīdzēt cilvēkiem sadzīvot ar kara pieredzi un ļaut atstāt karu pagātnei," savu jaundarbu skaidro tēlnieks Egons Peršēvics. Karš ir uz instinktiem bāzēts, dzīvniecisks, tāpēc arī skulptūrā ir uzskatāma kara mašinērijas un dabas sintēze. Atsauces ir redzamas arī uz Karostu, ko savulaik radīja kā militāru infrastruktūru, bet mūsdienās tās fortifikāciju fragmenti ir daļa no ainavas – ļoti civilas un ikdienišķas.
Darba eksponēšanai Karostas kanālmala ir izvēlēta apzināti – savulaik tur no militārās bāzes zemūdenes devās kaujas misijās. Tagad cilvēki var piesēst uz skulptūras un nomierināt savas domas, veroties kanāla ūdeņos un baudot mūsdienu civilo Karostas ainavu.
Tas ir mākslinieka veltījums laikam un cilvēkiem pēc kara. Tas nav darbs, kas slavina militārus panākumus, vai piemin kritušos. "Skulptūra ir par tiem cilvēkiem, kas karā izdzīvoja, kas to pārdzīvoja, par to, kā ir būt viņiem, arī tiem, kurus karš fiziski nemaz neskāra. Tāpat kā fosilija ir tas, kas paliek pāri, organiskajām daļām izzūdot, tā arī karam ir jākļūst par tālu un gandrīz nereālu atmiņu."
Tieši tāpat kā karš ievilkās un arvien lielāks izauga arī šis mākslas projekts. "Sākotnēji iecerēts bija ātrs un gandrīz tāds kā plakātisks vides objekts. Bet procesā tas burtiski auga un rādīja priekšā, kā tam veidoties. Tagad pret iecerēto tas ir vismaz piecas reizes apjomīgāks."
"No māksliniekiem vienmēr tiek gaidīta kaut kāda reakcija uz pasaules notikumiem. Ir karš, tad, lūdzu – vai nu glorificēt, vai tieši pretēji – parādīt, cik karš ir slikts, kāds tas, protams, arī ir. Tas, ko gribu teikt - māksla netop vienā dienā, jo sevišķi apjomīgi un lieli projekti. Šis projekts man prasīja gadu. Skaidrs, ka uzreiz nākamajā dienā neviens, kas nodarbojas ar lielformāta mākslu, nevar radīt pilnvērtīgu, dziļi pārdomātu reakciju. Šis reizē ir arī tāds proaktīvs mēģinājums skatīties nākotnē. Lai, skatoties uz šo darbu, cilvēks, var reflektēt uz tās dienas notikumiem. Tas ir mans mēģinājums strādāt ar rītdienu."
Tēlnieks Art.D. Egons Peršēvics ir viens no pirmajiem mākslas doktoriem Latvijā, autors tādiem popularitāti iemantojušiem lielformāta mākslas darbiem kā Daugavpils Marka Rotko mākslas centra Spoku zirgs, lotosa pozā sēdošā Milda, kā arī daudzviet Latvijā eksponētā "Jūras mātes nolaupīšana" un savulaik jūrā pie Liepājas Ziemeļu mola skatāmā Karostas nāra. Mākslinieka daiļradē dominē lielformāta publiskās telpas objekti, kas ar vieglu ironiju aktualizē tādus politiski dziļi lādētus jautājumus kā ekoloģija, dzimumu vienlīdzība, dažādas formas diskriminācija un brīvības ideja.
Ar Latvijas sabiedrisko mediju gada balvu kultūrā "Kilograms kultūras" Egons Peršēvics ir novērtēts par savulaik izveidoto Karostas ūdenstorņa mākslinieku rezidences projektu, kas piedzīvojis jau 5 sezonas. Darbs ir tapis sadarbībā ar Liepājas Kultūras pārvaldi un Liepājas SEZ pārvaldi.
