LVIIMSA: zemais atalgojums - šķērslis jauno skolu koru vadītāju piesaistei
Piesaistīt jaunus skolu koru vadītājus traucē zemais atalgojums, pauda Latvijas Vispārējās izglītības iestāžu mūzikas skolotāju asociācijas (LVIIMSA) vadītāja Rūta Kanteruka.
Mūzikas skolotāji atzinīgi novērtē valdības lēmumu piešķirt papildus finansējumu, lai pedagogiem celtu zemāko algas likmi. Vienlaikus Kanteruka atzina, ka situācija ar skolu koru vadītāju atalgojumu valstī ir nevienlīdzīga - kārtību, kādā pedagogiem aprēķina algu, katrā pašvaldībā atšķiras.
Vairākās pašvaldībās, piemēram, Valmierā, Saldus novadā, Preiļu novadā, Daugavpilī un Ventspilī koru vadītājiem maksā par nostrādātām kontaktstundām pēc zemākās algas likmes interešu izglītības skolotājiem, liecina asociācijas apkopotā informācija. Ja koris uzrāda augstu sniegumu, esot iespējams arī saņemt piemaksu. Savukārt Rīgā pašvaldība izstrādājusi "ļoti striktus noteikumus", pēc kādiem kritērijiem piešķir līdzekļus atbilstoši programmām. Vienlaikus, kā apgalvoja asociācijā, skolotāji saņem atalgojumu par konkrētu kontaktstundu skaitu, vai piemaksu "uz papīra".
Zemais atalgojums traucē piesaistīt jaunos skolotājus. Līdz ar ko atsevišķās pašvaldībās, piemēram, Ventspilī koru skaits samazinājies uz pusi. Tikmēr Preiļu novadā no diviem koriem neviens nav vispārējās izglītības iestāžu koris. Kanteruka skolas kora vadītāju salīdzināja ar "cilvēku orķestri" - skolotājs izvēlas repertuāru, papildus kora mākslinieciskā vadītāja pienākumiem pilda arī vokālā pedagoga darbu. Turpretim profesionālos koros diriģents atbild tikai par māksliniecisko darbību, bet organizatoriski jautājumi tiek uzticēti kora menedžerim un citiem palīgiem.
"Tad, kad nepieciešams priekšnesums skolas izlaidumā vai kādā citā svinīgā pasākumā, kad lepojamies ar Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, mēdzam aizmirst, ka bez mūzikas tas nebūtu iespējams," sacīja Kanteruka. Viņa norādīja, ka skolās nereti pasākumi notiek mūzikas stundu vietā, kā arī diskusijās par mācību stundu skaita samazināšanu vispirms tiek piedāvāts atteikties no mūzikas.
Kanteruka norādīja, ka mūzikas stundās bērni iepazīst folkloru, latviešu tautasdziesmas un rotaļas. Šie mācību priekšmeti arī stiprina radošumu un spēju "domāt ārpus kastes", tai skaitā sagatavojot jauniešus profesijām, kādas vēl nemaz neeksistē. Mūzikas skolotāja atsaucās uz Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas PISA radošās domāšanas pētījumu. Tajā secināts, ka Latvijas skolēni spēj demonstrēt ļoti radošas idejas, apsteidzot skolēnus Somijā, Dānijā un Kanādā. Skolotāja pieminēja arī Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus, kas "sajūsmina ne tikai Latvijas iedzīvotājus, bet arī viesus no ārvalstīm".
Šie sasniegumi lielā mērā ir iepriekš paveikto darbu augļi, un, nemainot attieksmi pret radošajiem priekšmetiem skolās, "pavisam drīz būs ļoti grūti piepildīt Mežaparka estrādi ar dziedātājiem", pauda Kanteruka. Viņa uzsvēra, ka koru dziedātājus "nevar pasūtīt "AliExpress"" un pie kultūras attīstības jāstrādā mērķtiecīgi un ilgtermiņā.
Jau vēstīts, ka atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem, pēdējo 13 gadu laikā skolēnu interese par kultūrizglītības pulciņiem ir mazinājusies. Lielākais skolēnu skaita kritums novērojams mūzikas pulciņos, tostarp koros - audzēkņu skaits 13 gados samazinājies par 8881 skolēnu. Līdz ar dalībnieku skaitu samazinājies arī koru skaits par 162 kolektīviem.
