Vai Dziesmu svētkiem draud iznīkšana? Pedagogi raizējas, ka skolās sarūk mūzikas stundu skaits
Neatkarīgās izglītības biedrības un Latvijas Vispārējās izglītības iestāžu mūzikas skolotāju asociācijas rīkotā konference izgaismojusi skarbu realitāti - skolās samazinās koru skaits un aizvien vairāk pedagogu satraucas par to, ka izglītības iestādēs trūkst jauno mūzikas skolotāju.
"Ja skolā nepieciešama brīva stunda kādam pasākumam, visbiežāk tas notiks mūzikas stundas vietā; kad sākas diskusijas par mācību stundu skaita samazināšanu, uzreiz seko priekšlikums atteikties no mūzikas. Vēl nesen kādā intervijā virsdiriģents Mārtiņš Klišāns teica, ka Dziesmusvētkiem draud iznīkšana un izbeigšanās, minot, ka lielo koru nākotne ir bērnu koros," skaidro Neatkarīgās izglītības biedrības (NIB) valdes locekle Rūta Kanteruka.
Viņa norāda, ka "situācija mūzikas skolās ir līdzīga - augusta sākumā, tiekoties konferencē Alūksnē, daudzi pedagogi norādīja, ka ar patīkamu satraukumu gaida jauno mācību gadu, lai īstenotu savas radošās idejas, taču vienlaikus atzina, ka raizējas par to, ka skolās samazinās koru skaits un trūkst arī jauno mūzikas skolotāju".
"Kad nepieciešams priekšnesums skolas izlaidumā vai kādā citā svinīgā pasākumā, vai kad lepojamies ar Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, tad mēdzam aizmirst, ka bez mūzikas tas nebūtu iespējams," skaidro speciāliste.
Vai Dziesmu svētki apdraudēti?
"Latvijā pēdējos gados vērojama satraucoša tendence – dramatiskā tempā sarūk dalībnieku skaits koros, kas līdz ar to ietekmē arī pašu koru pastāvēšanu. Šī problēma nav tikai kultūras mīļotāju vai koru vadītāju jautājums; tā atklāj dziļākas nepilnības valsts politikā un izglītības sistēmā. Koru kultūra, kas vienmēr ir bijusi neatņemama Latvijas identitātes sastāvdaļa, ir nopietni apdraudēta," skaidro Kanteruka.
Viņa norāda, ka "jau nākamajā gadā gaidāmi Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, kas tradicionāli pulcē tūkstošiem bērnu un jauniešu, tomēr, ja šogad vēl būs dalībnieki, kas uzstāsies Mežaparka estrādē, tad nākotne šķiet neskaidra". "Koru vadītāji ir nobažījušies – ja mūsdienu bērni un jaunieši nepiedalīsies koros, tad arī nākotnē šo tradīciju nebūs kam pārmantot. Koru dziedātājus nevar pasūtīt AliExpress. Radošuma un kultūras attīstība prasa mērķtiecīgu un ilgtermiņa darbu," norāda speciāliste.
Latviskās identitātes un kultūras pārmantojamība
"Šī problēma nav tikai par dziesmu svētkiem. Tas ir jautājums par mūsu latvisko identitāti un kultūras pārmantojamību. Cik ģimeņu šodien dzied tautasdziesmas kopā ar bērniem? Mūzikas stundas skolās ir vieta, kur bērni iepazīst folkloru, tautasdziesmas un rotaļas. Tā ir daļa no mūsu kultūras pamata. Mēs, kuri uzaugām ar dziesmām kā "Kur tu teci, gailīti mans" un "Seši mazi bundzinieki", varam jautāt – vai mūsu bērni šīs dziesmas zina?"
"Radošie mācību priekšmeti skolās ne tikai stiprina mūsu kultūru un identitāti, bet arī attīsta bērnu radošumu un spēju domāt ārpus rāmjiem. Tas ir svarīgi nākotnes profesijām, par kurām šodien vēl nezinām. Pat ja visi bērni nekļūs par profesionāliem mūziķiem, viņi iemācīsies baudīt kultūru, apmeklēt koncertus un novērtēt mākslu. Tas ir ieguldījums nākotnē, kuru nevajadzētu novērtēt par zemu."
Radošumā apsteidzam Somiju
Kanteruka uzskata, ka "mūzikas un citu radošo priekšmetu skolotāji bieži vien ir nenovērtēti. Tomēr viņu darbs ir ārkārtīgi svarīgs, jo tieši mūzikas stundas var iedvesmot bērnus uz mūziku un radošo pasauli kopumā". "Latvijas bērnu un jauniešu talants un radošums jau ir izcīnījis ievērojamus panākumus, un tas nav nejaušība – tas ir smaga darba rezultāts," skaidro speciāliste.
Viņa norāda, ka Latvija var lepoties ar izcilu radošuma līmeni. Piemēram, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas pētījums liecina, ka 92% Latvijas skolēnu spēj radīt inovatīvas idejas, risinot uzdevumus. Tas ir augstāks rādītājs nekā Somijā (83%), kas slavena ar savu izglītības sistēmu. "Mūsu talanti ir daudz, bet radošums un radošie mācību priekšmeti skolās bieži vien tiek novērtēti par zemu," raizējas Kanteruka.
"Šajā situācijā Latvijai jāvērtē, cik svarīgi ir nodrošināt nākamajām paaudzēm iespēju piedalīties kultūras procesos. Koru dziedātājus, tāpat kā citu radošu potenciālu, nevar iegūt īsā laikā vai iegādāties veikalā. Tas ir ilgstošs process, kas sākas jau bērnībā, un tam nepieciešama valsts atbalsts un izglītības sistēmas uzmanība. Tikai tā mēs varēsim turpināt lepoties ar Latvijas radošajiem panākumiem arī nākotnē," uzsver eksperte.
