Aizņemamies līdzekļus, lai tos "apēstu kotletēs" - LDDK prezidents par to, ka finansiāli ejam ļoti sliktā virzienā
Nākamā gada valsts budžets ir uzskatāms par "priekšvēlēšanu budžetu", kurā nav ievērota taupība un kurā valsts aizņemas līdzekļus, lai tos "apēstu kotletēs", nevis veiktu investīcijas, uzskata Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite.
"Nebijām pietiekami pārliecinoši. Ar saviem argumentiem, ietekmēm vai draudiem, nevarējām pārliecināt, ka ilgtermiņā finansiāli ejam ļoti sliktā virzienā ar aizņemšanos," TV3 podkāstā "Piķis un ģēvelis!"situāciju raksturoja Bite, norādot, ka tie, kas centās pārliecināt, ka ir jātaupa un jāsāk dzīvot no saviem līdzekļiem, ir zaudējuši.
LDDK prezidents asi kritizēja valsts pieeju aizņēmumiem. "Jautājums ir, vai tu aizņemies un investē, vai apēd kotletēs to naudu. Mēs diemžēl ejam pa to otro ceļu," sacīja Bite. Viņš norādīja, ka situāciju ietekmē vēlēšanu tuvošanās, kā rezultātā tapis budžets, kas ir "patīkams mājsaimniecēm, kaķiem un ģimenēm", taču neveicina valsts labklājību nākotnē. Lai gan Bite pozitīvi novērtēja apņemšanos ieguldīt valsts aizsardzībā, pārējās budžeta sadaļas viņš vērtē kā "ļoti bēdīgas".
Uzņēmējs vērsa uzmanību uz parāda apkalpošanas izmaksām. Pēc Bites teiktā, pēc diviem gadiem ārējā parāda apkalpošana izmaksās 700 miljonus eiro gadā, kas ir līdzvērtīga summa pašreizējam iekšlietu sistēmas budžetam. Viņš arī norādīja uz pretrunu retorikā – lai gan tiek runāts par taupību, budžeta izdevumi ir pieauguši.
“Valsts budžets mājsaimniecēm un kaķiem!” Uzņēmējs Bite brīdina, ka ejam finansiāli sliktā virzienā https://t.co/yP3AMpaqDR
— TV3 Ziņas (@TV3zinas) December 1, 2025
Bite situāciju salīdzināja ar uzņēmējdarbību, retoriski jautājot, cik ilgi banka izsniegtu kredītu uzņēmumam, kurš aizņemto naudu neinvestē iekārtās un attīstībā, bet gan "vienkārši izmaksā algās un pārkreditē iepriekšējo". Lai gan īstermiņā tā varot izdzīvot, ilgtermiņā šāds modelis nestrādā.
LDDK prezidents secina, ka budžets veidots ar politisku aprēķinu uz gaidāmajām vēlēšanām, taču vislielākās bažas viņam rada tas, ka daļa lēmumu pieņēmēju patiesi neizprot, ka šāda pieeja ir problēma.
Jau vēstīts, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija iepriekš galīgajam lasījumam Saeimā atbalstīja likumprojektu par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam, noslēdzot darbu pie nākamā gada budžeta.
Iepriekš komisijā uz gala lasījumu tika izskatīti 235 priekšlikumi nākamā gada budžeta projektam, atbalstot vien dažus opozīcijas iesniegtos priekšlikumus.
Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 16,1 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,9 miljardi eiro. Šā gada ekonomikas izaugsme tiek prognozēta 1,1% apmērā, savukārt nākamā gada budžetā izaugsme plānota 2,1% apmērā, bet turpmākajos gados - līdz 2,2%.
Valsts kultūrkapitāla fonda programmu un projektu konkursu īstenošanai papildus paredzēti 402 908 eiro. Papildu līdzekļus valdība atbalstīja arī Izglītības un zinātnes ministrijai pedagogu atbalstam, kā arī Veselības ministrijai Neatliekamās medicīniskās palīdzības punkta izveidei Indras pagastā - 349 536 eiro.
