Peldētāji satraucas - smird un peld fekālijas, bet ko saka atbildīgie dienesti. Cik droši peldēties Baltijas jūrā?

Pēc jūlija beigās piedzīvotās vētras un spēcīgajām lietavām sociālajos tīklos parādījās satraukti ieraksti, ka Rīgas jūras līcī ieplūduši sadzīves notekūdeņi, tostarp arī kanalizācija (fekālijas), un jūrā, sevišķi jau Jūrmalā, peldēties ir liels risks. Lūk, pāris ierakstu: „Pēc vētras visi mēsli (notekūdeņi, arī kanalizācija) jūrā salaisti, peldēties protams, ka nedrīkst. Lūk, kā saimnieko Jūrmalas dome. Nevis domāt, kā novērst, lai atkal kas tāds nebūtu, bet izsludina Kauguru svētkus un krāsu skrējienu”; „Jaundubultos aiz Valsts sociālās integrācijas centra no māju pagalma gāžas kanalizācija. Un tālāk jūrā. Smird viss mežs un pludmale.”

Jūrā peldēties drīkst, citviet jāuzmanās no ziļaļģēm

Ka pēc vētras vairākās Jūrmalas pludmalēs nav ieteicams peldēties, ziņoja arī Veselības inspekcija, kura uzrauga peldūdens kvalitāti Latvijas oficiālajās peldvietās (aktuālo informāciju var atrast tās mājaslapā sadaļā „Peldvietu ūdens kvalitāte”: www.vi.gov.lv/lv/peldvietu-udens-kvalitate). Inspekcija 2. augustā brīdināja: „Jūrmalas peldvietās Vaivaros, Asaros, Mellužos, Kauguros un Pumpuros aizliegums peldēties noteikts, jo, saskaņā ar pašvaldības sniegto informāciju, Jūrmalā Rīgas līča piekrastē lietus ūdens izvades vietās patlaban nonāk arī ūdeņi no iepriekš appludinātajām teritorijām. Lielupes peldvietās Ezeru ielā un Priedainē VI iesaka nepeldēties, jo atsevišķās vietās Lielupē nonākuši papildu lietus ūdeņi no, iespējams, piesārņotām vietām.” Pašlaik gan visās Rīgas līča un Baltijas jūras peldvietās peldēties drīkst: „Peldēties atļauts. 8. augustā mikrobioloģiskie rezultāti uzrādīja, ka aizliegums peldēties Jūrmalas Rīgas līča peldvietās “Asari”, “Melluži” ir atcelts un peldēties ir atļauts. Tāpat ieteikumu nepeldēties var atcelt Rīgas Daugavas peldvietā „Rumbula”, Jūrmalas pilsētas Rīgas līča piekrastes peldvietās “Bulduri”, “Dubulti”, "Dzintari”, “Lielupe”, “Majori” un “Pumpuri”.” Šīs nedēļas nogalē ieteikums nepeldēties bija spēkā tikai vairākos iekšzemes ūdeņos - Lielupes peldvietās Jelgavā, kā arī Rīgas Daugavas peldvietā “Lucavsalas līcis”, kur ir savairojušās zilaļģes.

Savukārt Rīgas pašvaldības Ārējās komunikācijas nodaļas vadītāja pienākumu izpildītājs Mārtiņš Vilemsons „Kas Jauns Avīzei” piebilda: „No 24 iedzīvotāju iecienītajām neoficiālajām peldvietām, kur tiek ņemtas ūdens analīzes, nav ieteicams peldēties Ķīšezerā pie Cimzes un Steķu ielām, Juglas ezerā pie Tadenavas ielas, kā arī Daugavā pie Dārziņu 14. līnijas un arī peldvietā pretī Latgales ielai 320.” Tāpat arī citas pašvaldības ziņo par ziļaļģu savairošanos – Daugavā pie Daugmales, Baltezerā un Langstiņu ezerā Gulbenes novadā, kā arī Stāmarienas ezerā Gulbenes novadā. Ziļaļģes, iespējams, ir arī citos ezeros un upēs.

Cilvēki runā – paliek aizvien duļķaināk

Latvijas Dabas fonda projektu vadītājs Ģirts Strazdiņš „Kas Jauns Avīzei” teica, ka viņš nav dzirdējis informāciju par to, ka pēc vētras jūrā būtu ieplūduši arī fekāliju piesārņoti notekūdeņi. Savukārt Latvijas Zaļās kustības valdes priekšsēdētājs Jānis Matulis „Kas Jauns Avīzei” pastāstīja, ka ir dzirdējis par to, ka Rīgā jūrā iepludina notekūdeņus vēl pirms jūlija beigās piedzīvotās vētras: „Jau pavasarī no tā cietuši Lapmežciema un Ragaciema zvejnieki, kuri ar saviem tīkliem izvelk sūdu. Un pēc nesen piedzīvotās vētras ir pilnīgi loģiski, ka netīrie ūdeņi ieplūst jūrā. Es par to nebrīnos nevienu mirkli. Bet neviens jau par to jau oficiāli neziņos, jo nevienam nevajag nepatikšanas. Zinu tikai to, ko cilvēki runā. Bet ūdens Kurzemē reāli paliek netīrāks, duļķaināks. Mērsragā, Upesgrīvā paliek aizvien nepatīkamāk. Pēc fekālijām tā kā nesmird, bet pēc „jūras mēsliem” gan, un tad grūti saprast – iet peldēties vai nē?”

Valsts vides dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Karīna Dvorjaņinova „Kas Jauns Avīzei” skaidroja, ka jūlija beigās, ņemot vērā nokrišņu daudzumu, neattīrītie notekūdeņi vidē nonākuši stipri atšķaidīti, kopā ar lielu lietus ūdens daudzumu: „Rīgā kanalizācijas sistēma ir daļēji savienota ar lietus ūdeņu kanalizācijas sistēmu, kur normālos apstākļos notekūdeņu attīrīšanas iekārtas (NAI) tiek galā ar novadīto notekūdeņu attīrīšanu. Spēcīgās lietusgāzes radīja papildus slodzi uz NAI un, lai neradītu pārslodzi NAI, sajaukušies neattīrītie fekālās kanalizācijas notekūdeņi ar lietus ūdeņiem tika novadīti pa avārijas izplūdēm. Tās tiek izmantotas, lai pasargātu NAI un tajās varētu tikt nodrošināta ilgtspējīga darbība, neradot avārijas situāciju pašās NAI, kā rezultātā ietekmes uz vides kvalitāti būtu krietni lielākas. Valsts vides dienests pastiprināti uzraudzīja NAI darbību pēc spēcīgajām lietavām.” 

Pašvaldības apgalvo: peldēties drīkst un tas ir droši

„Kas Jauns Avīze” piejūras pašvaldībām jautāja, vai jūrā peldēties drīkst un tas nav bīstami veselībai?

* Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļas vadītāja pienākumu izpildītājs Mārtiņš Vilemsons: „Ņemot vērā uzreiz pēc vētras Veselības inspekcijas paņemto peldūdens paraugu analīžu labos rezultātus, Rīgas jūras līča piekrastes peldvietas un pludmale no noplūdušiem kanalizācijas ūdeņiem netika būtiski piesārņota. Paņemto peldūdens analīžu rezultāti parādīja, ka Rīgas jūras līča piekrastes peldvietu ūdens kvalitāte atbilst higiēnas prasībām un minētajās peldvietās ir atļauts peldēties, peldēties ir droši, mikrobioloģiskais piesārņojums neapdraud peldētāju veselību.”

Fekālās baktērijas ilgi nedzīvo

* Jūrmalas valstspilsētas administrācijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Māra Mičule: „Jūrmalā, Rīgas līča piekrastē, lietusūdens izvades vietās īslaicīgi tika novadīti arī ūdeņi no iepriekš appludinātajām teritorijām. Konkrētajos apstākļos lietusūdens noteces vietās pastāvēja augsts risks nokļūt arī sadzīves notekūdeņiem. Tādēļ Jūrmalas pašvaldība, komunicējot ar Veselības inspekciju, piesardzības nolūkos, bija noteikusi aizliegumu peldēties vietās, kur jūrā ir lietusūdens un gruntsūdens ieplūdes vietas un to tuvumā. Peldūdens kvalitāte tika regulāri pārbaudīta gan pēc pašvaldības pasūtījuma, gan no Veselības inspekcijas puses. Peldūdens paraugi analīzēm tika ņemti 31. jūlijā, 5. un 9. augustā mikrobioloģisko rādītāju noteikšanai ar mērķi novērtēt sabiedrības veselības riskus/apdraudējumu saistībā ar iespējamo mikrobioloģisko/fekālo peldvietu ūdens piesārņojumu.”

Atbilstoši 31. jūlija peldūdens kvalitātes monitoringa datiem, vairākās Rīgas jūras līča peldvietu ūdens kvalitātes mikrobioloģiskie rādītāji bija neatbilstoši higiēnas prasībām un bija noteikts ieteikums nepeldēties vai atas bija aizliegts. Lai sekotu līdzi ūdens kvalitātes izmaiņām, 5. augustā pēc pašvaldības pasūtījuma  Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts „Bior” visās oficiālajās Rīgas jūras līča peldvietās ņēma ūdens paraugus un testēšanas rezultāti vairs piesārņojumu neuzrādīja, visās oficiālajās peldvietās ūdens kvalitāte bija laba. Lai pārliecinātos, ka īstermiņa piesārņojums ir beidzies, Veselības inspekcija 9. augustā paņēma atkārtotus paraugus peldvietās un visi rezultāti ir labi, atbilstoši Ministur kabineta noteikumu Nr. 692 prasībām. Šī brīža rezultāti apliecina, ka fekālais piesārņojums vairs nav konstatēts un peldēties ir droši.”

Viņa piebilst, ka peldvietu ūdens paraugos laboratorijā tika noteikti divi mikrobioloģiskie rādītāji: zarnu nūjiņas – Escherichia coli, jeb E.coli un Zarnu enterokoki, to koncentrācija ūdenī. Šie rādītāji kalpo par indikatoriem iespējamā fekālā ūdens piesārņojuma atklāšanai, kas var saturēt slimības izraisošās patogēnās baktērijas un vīrusus. Paralēli ūdens paraugu ņemšanai, speciālisti novērtē peldvietas arī vizuāli. Parasti patogēnās slimību izraisošās baktērijas dabas ūdeņos nevairojas un nevar ūdenī arī ilgstoši izdzīvot, jo tiem trūkst nepieciešamo barības vielu un temperatūras. Cilvēks var inficēties, kad fekālais piesārņojums relatīvi nesen ir nokļuvis ūdenī. Vidēji tās ir trīs diennaktis.

* Pašvaldības aģentūra „Carnikavas komunālserviss” pēc vētras un lietavām nav konstatējusi kanalizācijas ūdeņu ieplūšanu Baltijas jūrā/Rīgas jūras līcī vai citās Ādažu novada ūdenstilpnēs. Vizuāli nav novērotas ūdens piesārņojuma pazīmes, kuru dēļ peldēšanās Rīgas jūras līcī būtu aizliedzama. „Carnikavas komunālserviss” peldēšanās vietu ūdens kvalitātes pārbaudes veic kā vizuāli, tā laboratoriski: „Pašvaldības aģentūra regulāri laboratoriski pārbauda peldūdens kvalitāti novada teritorijā esošajās ūdenstilpnēs, tajā skaitā Rīgas jūras līcim pieguļošajās populārākajās novada pludmalēs Lilastē un Carnikavā (Laivu ielā). Laboratorijā jau pēc lietavām (5.-7. augustā) veiktās peldēšanās vietu ūdens kvalitātes testēšanas rezultāti liecina, ka ūdens kvalitātes rādītāji atbilst normai. Rīgas jūras līcī Ādažu novada teritorijā esošājās pludmalēs var droši peldēt.”

* Saulkrastu pašvaldības Komunikācijas un tūrisma nodaļas vadītāja Baiba Stjade: „Saulkrastu novadā vētras laikā kanalizācijas sistēmā vienīgais traucējums bija īslaicīgs elektrības pārrāvums, kas ātri tika novērsts. Tas nekādā veidā neapdraudēja kanalizācijas noplūdi jūrā. Saulkrastu novadā atrodas Zilā karoga peldvieta, un ūdens kvalitātes mērījumi tiek veikti saskaņā ar grafiku. Ūdens kvalitāte Saulkrastu pludmalē un peldvietā atbilst normai.”

* Salacgrīvas apvienības pārvaldes vadītājs Andris Zunde: „Mūsu peldvietās ūdens kvalitāte atbilst prasībām un peldēties atļauts.”

* Tukuma novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Elīna Zviedre: „Pēc lielajām lietusgāzēm un vētras Tukuma novada Rīgas jūras līcī ūdens piesārņojums nav konstatēts. Engures pagastā peldūdens kvalitāte tika pārbaudīta divas dienas pēc vētras, 30. jūlijā, un Lapmežciema pagasta Ragaciemā – 31. jūlijā. Tukuma novada ūdeņos nav konstatēta zilaļģu un citu fitoplanktona aļģu ziedēšana. Tāpat nav atrasti naftas produkti, virsmas aktīvās vielas, kā arī citi atkritumi. Peldēšanās Tukuma novada piekrastē ir atļauta.” 

Kurzemē bez problēmām

* Talsu novada pašvaldības Nekustamo īpašumu un vides aizsardzības departamenta Vides pārvaldības nodaļas vides speciāliste Nadīne Freimane apzvanījusi piejūras pagastus un secinājusi, ka tur viss ir kārtībā, neviens neko par piesārņojumu nav ziņojis: „Tūristi un vietējie iedzīvotāji ir ļoti aktīvi, līdz ar to nevajadzētu būt tā, ka šāda veida piesārņojums tiktu palaists garām. Talsu novada teritorijas piekrastes daļā nav konstatēts piesārņojums, kas būtu nācis no notekūdeņiem vai kanalizācijas. Veselības inspekcija 30. jūlijā peldvietu ūdens kvalitātes valsts monitoringa ietvaros Talsu novadā Kolkas, Rojas un Mērsraga peldvietās tika ņemti peldvietu ūdens paraugi. Slēdziens par peldvietu ūdens kvalitāti: „Peldēties atļauts”.”

* Ventspils valstspilsētas pašvaldības mārketinga nodaļa: „Kanalizācijas ūdeņi Ventspilī nav piesārņojuši Baltijas jūru. Ventspilī nav bijušas tiks spēcīgas lietavas, lai tas varētu ietekmēt Baltijas jūru. Visi kanalizācijas (fekālie) ūdeņi nonāk pašvaldības SIA “Ūdeka” attīrīšanas iekārtās, tāpēc neattīrīti kanalizācijas ūdeņi nonākt jūrā nevar. Pie tam kanalizācijas (fekālā) sistēma atdalīta no lietus notekūdeņu savākšanas sistēmas. Zilā karoga pludmalē peldūdens kvalitāte tiek pārbaudīta reizi nedēļā. Iepriekšējā testēšana veikta 6. augustā, mikrobioloģiskie rādītāji nepārsniedz normatīvajos aktos noteiktās robežvērtības. Visas peldsezonas laikā peldūdens testēšana Zilā karoga pludmalē un Staldzenes pludmalē nav uzrādījušas paaugstinātu piesārņojumu.”

* Ventspils novada domes priekšsēdētājs Aivars Mucenieks informē, ka Ventspils novada teritorijā nav oficiālas peldvietas un šajās dienās novada teritorijā nav veikta ūdens kvalitātes pārbaude.

* Dienvidkurzemes novada Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Kristīne Pastore: „Dienvidkurzemes novadā pēc vētras un lielajām lietavām minētās nedienas (notekūdeņu ieplūšana jūrā) nav konstatētas.” 

* Liepājas Centrālās administrācijas sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Enģele: „Kanalizācijas ūdeņi Liepājā nav piesārņojuši Baltijas jūru. Peldūdens kvalitātes pārbaudes Liepājā tiek veiktas divas reizes mēnesī. 23. jūlijā un 6. augustā ir veiktas pēdējās pārbaudes, kurās konstatēts, ka peldūdens kvalitāte atbilst normatīvo aktu prasībām un peldēties ir atļauts.