Ko drīkst un ko nedrīkst darīt pie Brīvības pieminekļa? Pie pieminekļa izdarīto pārkāpumu uzskaitījums

Pirms četriem gadiem Saeima pieņēma un Valsts prezidents izsludināja „Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likumu”, kas nosaka „Latvijas tautas svētvietu saglabāšanu un tām atbilstošas cieņas izrādīšanu.” Lai arī vairums pilsoņu un tūristu pat bez šī likuma pārzināšanas ar pietāti izturas pret Brīvības pieminekli, gadās, ka kāds šī likuma nezināšanas dēļ var iekulties, ja ne naudas sodā, tad nepatīkamā aizrādījumā gan. „Likuma un Taisnības” lasītājs Roberts pastāstīja: „Noliku savu motorolleru aiz Kolonādes kioska Aspazijas bulvāra pusē. Tas nevienam netraucēja, bet pienāca policists un lika to aizvākt, jo, redz, šeit esot īpašā zonā, kurā nedrīkst atstāt transportlīdzekļus. Nesaprotu, kāpēc?”

Aizliegumu saraksts

Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likuma 7. pantā noteikts, ka Brīvības pieminekļa aizsardzības zonā * aizliegtas darbības, kas izraisa vai var izraisīt kultūrvēsturisko vērtību bojāšanu vai zaudēšanu; * aizliegta ielu tirdzniecība, ubagošana, kā arī ielu muzicēšana vai citu priekšnesumu sniegšana nolūkā gūt ienākumus; * aizliegts novietot pārvietojamus objektus (transportlīdzekļus, konstrukcijas un tamlīdzīgi) un veikt citas darbības, kas traucē vai var traucēt sabiedrībai uztvert Brīvības pieminekli un tā aizsardzības zonu, to teritoriju un aizsardzības zonu sākotnēji vēsturiskajā atveidojumā vai radīt Latvijas kultūrvēsturiskajam mantojumam neatbilstošu atveidu vai atmosfēru; * aizliegts organizēt pasākumus vai veikt darbības, kas vērstas uz agresīvu konfrontāciju; * aizliegts uzstādīt vizuāli aktīvus vides dizaina objektus, kā arī izvietot vizuālo informāciju un reklāmu, kas pārveido vai ietekmē Brīvības pieminekļa vizuālo fonu vai uztveramību (ja vides dizaina objekts, vizuālā informācija vai reklāma nepārveido vai neietekmē pieminekļa vizuālo fonu vai uztveramību, to pieļaujams izvietot ne ilgāk par vienu mēnesi, ja pašvaldība, pieņemot attiecīgo lēmumu, saņēmusi Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu padomes pozitīvu atzinumu).

Tai pašā laikā Brīvības pieminekļa aizsardzības zonā oficiālās ceremonijas valsts svētku, atceres un atzīmējamās dienās, kā arī ārvalstu delegāciju vizīšu laikā organizē atbilstoši ceremoniāla un diplomātiskā protokola tradīcijām. Pārējie publiskie pasākumi šai zonā tiek organizēti atbilstoši normatīvajos aktos par publisku pasākumu rīkošanu noteiktajai kārtībai, ievērojot minētos ierobežojumus. Šo pasākumu laikā pieminekļa aizsardzības zonā atļauts novietot pārvietojamus objektus (transportlīdzekļus, konstrukcijas un tamlīdzīgi), lai nodrošinātu pasākumu norisi valsts svētku, atceres un atzīmējamās dienās, kā arī ārvalstu delegāciju vizīšu oficiālo ceremoniju laikā.

Par šo noteikumu neievērošanu Valsts vai pašvaldības policija var piemērot brīdinājumu vai naudas sodu, kas var būt rakstāms pat ar četrzīmju ciparu: * par klajas necieņas izrādīšanu pret pieminekli piemēro naudas sodu fiziskajai personai no 1000 līdz 2000 eiro; * par ielu tirdzniecību, ubagošanu, kā arī ielu muzicēšanu vai citu priekšnesumu sniegšanu nolūkā gūt ienākumus – līdz 500 eiro; * par vides dizaina objektu, vizuālās informācijas un reklāmas neatļautu izvietošanu - līdz 1400 eiro; * par pasākumu organizēšanu vai citu darbību veikšanu, kas vērstas uz agresīvu konfrontāciju, fiziskajai personai – no 250 līdz 1000 eiro, bet juridiskajai personai no 1000 līdz 2500 eiro.

Traucējošie objekti

Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Linda Zonne-Zumberga teica, ka aizsargzonas robežas ir plašākas par pašu Brīvības laukumu un precīzi tās ir atzīmētas gan likumā, gan arī apskatāmas kultūras pieminekļu kartē (karte.mantojums.lv/?z=16.49623&lng=24.11210&lat=56.94837. www.likumi.lv/ta/id/315658-brivibas-pieminekla-un-rigas-bralu-kapu-likums). Kartē varam redzēt, ka šī zona ietver ne tikai pašu Brīvības laukumu un tam pieguļošās ietves, bet arī „iestiepjas dziļāk” apstādījumos un ietver arī Brīvības bulvāra liepu aleju (pretī Ministru kabineta ēkai). Rīgas pieminekļu aģentūras Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu nodaļas vadītāja Una Jansone teic: „To reglamentē likuma pielikumā atrodamās shēmas – ietverot visu liepu aleju un līdz bulvāra sliedēm, kā arī zaļo zonu, ietverot ietves un parka zaļo zonu.”

Tā kā Roberta minētā motorollera novietošanu pie Kolonādes pieminekļa varētu traktēt kā objekta, kas traucē Brīvības pieminekļa vizuālo uztveri, novietošanu aizsargzonā. Iespējams, šai laikā pie pieminekļa bija paredzēta kāda svinīgā ceremonija un braucamais varēja traucēt oficiālās delegācijas gājienu. Likumā gan konkrēti nav definēts, kādi šie „traucējošie objekti” ir. 

„Konkrētos jautājumus, katru individuāli, izvērtē Rīgas pieminekļu aģentūra, atsevišķos gadījumos konsultējoties ar Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu padomi. Konkrētu objektu uzskaitījums nav lietderīgs, jo to individuāli izvērtē katra iesnieguma kopsakarā ar Brīvības pieminekļa saglabājamām vērtībām,” „Likumam un Taisnībai” sacīja Linda Zonne-Zumberga. Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Līna Bagdone „Likumam un Taisnībai” piebilda: „Nekur normatīvajos aktos plašāk nav noteikts jēdziens “vides dizaina objekts”, līdz ar ko tiesību normas aizpildīšana ar saturu ir atstāta tiesību piemērotāju ziņā.”

Rīgas pašvaldības policijas pārstāve Ērika Verze saka: „Katrs gadījums ir unikāls, bet ir noteiktas sarkanās līnijas, kas ietekmē goda sardzes ikdienas rituāla norisi, un šajā zonā nekādi objekti nevar tikt novietoti, vai, ja tas ir plānots Latvijai nozīmīgu svētku un piemiņas brīžu kontekstā, tad visas darbības un objektu novietojums tiek saskaņots ar Nacionālo bruņoto spēku Goda sardzes rotas vadību. Izstādes objektu novietojums parasti tiek novirzīts uz Brīvības pieminekļa aizsardzības zonas galējiem punktiem – alejā vai laukuma daļā pie bulvāra, bet ar atrunu, ka neaizsedz skatu uz pieminekli. Tāpat saistībā ar īslaicīgu starptautiski nozīmīgu norišu – maratona, rallija posma - saskaņošanu tiek veiktas detalizētas konsultācijas, lai netiktu pārkāpts likums. Šos saskaņojumus apliecina arī Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu komitejas padome.” 

Lauž, urinē, dzer...

Valsts policijas reģistrā kopš 2020. gada 6. jūlija, kad stājās spēkā Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likums ir ziņas, ka par tā pārkāpšanu uzsākti astoņi administratīvā pārkāpuma procesi, kurus uzsāka Rīgas pašvaldības policija. No minētiem pārkāpumiem septiņos gadījumos, tie bija saistīti ar klajas necieņas izrādīšanu pret Brīvības pieminekli un vienā gadījumā pārkāpums bija saistīts ar pasākumu organizēšanu vai citu darbību veikšanu, kas vērstas uz agresīvu konfrontāciju Brīvības pieminekļa aizsardzības zonā. „No uzsāktajiem administratīvajiem pārkāpuma procesiem divi procesi tika izbeigti, trijos tika pieņemts lēmums par soda piemērošanu (divos gadījumos 1000 eiro apmērā un vienā gadījumā 250 eiro apmērā), bet trijos gadījumos tika pieņemts lēmums par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem (izteikti brīdinājumi), informēja Līna Bagdone.

Savukārt Rīgas pašvaldība ziņo, ka pārkāpumi bijuši vairāk, nekā Valsts policijas minētie astoņi gadījumi. Rīgas pieminekļu aģentūras Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu nodaļas vadītāja Una Jansone „Likumam un Taisnībai” par tiem pastāstīja: „Piemēram, taktilā Brīvības pieminekļa obeliska daļas nolaušana. Pārkāpējs atrodas apcietinājumā (viņu aizturēt izdevās, pateicoties atbildīgas garāmgājējas iesaistei). Ir bijuši gadījumi ar urinēšanu uz pieminekļa, par ko pārkāpēji ir samaksājuši 2000 eiro sodu, kā arī psihiski nepieskaitāmas personas mēģinājums pašaizdedzināties. Pieminekļa pakāje ir tikusi aplieta ar eļļas maisījumu, tāpēc nācies veikt restaurācijas darbus un tā tālāk. Šīs situācijas konstatē pašvaldības policija un veic likumā paredzētās darbības – izraksta soda kvīti vai apcietina personu. Rīgas pieminekļu aģentūra tiek informēta un atkarībā no nodarījuma smaguma un bojājumiem raksta policijai iesniegumu turpmāko juridisko darbību veikšanai pret personu.”

Rīgas pašvaldības policijas komunikācijas speciāliste Ērika Verze „Likumam un Taisnībai” pastāstīja: „Kopš likums ir stājies spēkā Rīgas valstspilsētas pašvaldības policija (RVPP) Brīvības laukumā 1 fiksējusi 1442 notikumus. Par klajas necieņas izrādīšanu pret Brīvības pieminekli 25 gadījumos piemērots naudas sods 1000 eiro apmērā. Tāpat šajā adresē fiksēti 486 Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumi, savukārt pārējie notikumi saistīti ar sabiedriskās kārtības traucēšanu un alkohola lietošanu. Piemēram, pagājušā gada 4. decembra vakarā RVPP darbinieki, apsekojot Brīvības laukumu, pamanīja, ka ir nolauzts taktilā Brīvības pieminekļa obelisks. Caurskatot videonovērošanas kameru ierakstus, pašvaldības policijas darbiniekiem izdevās identificēt iespējamo pārkāpēju, un jau pēc pāris minūtēm vainīgā persona tika aizturēta un pēcāk nogādāta Valsts policijas iecirknī kriminālprocesa uzsākšanai.”

Jauns.lv jau vairākkārtīgi ir rakstījis par pie Brīvības pieminekļa izdarītajiem pārkāpumiem: