LNMM piedāvā jaunu izstādi "Pirmā piecgade": Jāņa Deinata dokumentālais stāsts par periodu pirms Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanas

Izstādes aprakstā norādīts, ka lielu ekspozīcijas daļu veido darbi, kuri "šķietami neatspoguļo neko nozīmīgu un kuru vēstījumu var saprast vien ar zināmu distanci". Izstāde ietver fotogrāfijas, kurās iemūžināts sociālisma iekārtas izsīkums un padomju cilvēku ikdienas dzīve. Šie darbi atspoguļo mākslinieka individuālo rokrakstu un piedāvā unikālu skatījumu uz pārmaiņu procesiem un vēstures notikumiem, kas norisinājās tajā laikā, informē  LNMM pārstāve Nataļja Sujunšalijeva.

Deinata studijas Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas Kultūras un mākslas zinātņu fakultātes Teātra nodaļā noritēja no 1982. līdz 1986. gadam. Vēlāk, sākot no 1989. gada, tapa darbi, kuros piedalījās mākslinieka laikabiedri – tagad jau zināmas un populāras kultūras personības.

LNMM pārstāve klāsta: "Lielu ekspozīcijas daļu sastāda darbi, kuri šķietami neatspoguļo neko nozīmīgu un kuru vēstījumu var saprast vien ar zināmu distanci. Mākslinieka tēloto laiku gribas nodēvēt par izstādes “lirisko varoni”, kas ar savu atcerēšanās substanci piedalās nācijas identitātes formulēšanā. Nepretenciozi iemūžinot aizejošo sociālismu, fotogrāfijas veido nejauši piedzīvotu ainu reportāžas, kuras Jānis Deinats ieraudzījis apkārtējā vidē un kuras ataino prozaisko padomju cilvēku ikdienu, kas (kā izrādās) norisinās svarīgu notikumu kontekstā. Tobrīd aiz Augstākās padomes ēkas sienām noritēja 4. maija balsojums, kas vēlāk rezultējās ar Latvijas neatkarības atgūšanu. Briestošo politisko pārmaiņu laiks fiksēts garāmejot, bez drāmas un nākotnes paredzēšanas nojausmas, kad padomju miliči asociējās vienīgi ar kārtības uzturēšanas instanci, kas sargā likumu." 

Lielākā daļa fotogrāfiju ir melnbaltas sudraba želantīna kopijas, kas piešķir izstādei vēstures autentiskumu un atspoguļo mākslinieka profesionālās karjeras sākumposmu. Izstāde “Pirmā piecgade” neaptver visu Jāņa Deinata daiļradi minētajā laikposmā, tādējādi nepretendē uz retrospekcijas raksturu. Vairākas eksponētās fotogrāfijas līdz šim glabājās autora negatīvu arhīvā un nekad nav bijušas apskatāmas.