Indiešu studenti par dzīvi Rīgā: auksti, jādzīvo nelegālā hostelī, labu darbu atrast neiespējami
Ko indiešu studenti par studijām un dzīvi Rīgā pauž sociālajos tīklos, un kāpēc viņi tieši Latvijas galvaspilsētu izvēlējušies par savu studiju vietu, un vai arī pēc universitātes absolvēšanas indieši plāno palikt Latvijā, skaidro Jauns.lv. Kā negatīvos aspektus viņi uzsver to, ka te ir pārāk auksts, nespēju atrast normālu darbu un dzīvošanu nelegālos hosteļos. Labi esot tas, ka ir salīdzinoši zema studiju maksa un iespēja būt Eiropā.
Ikgadu Rīgas augstskolās par vairākiem simtiem palielinās indiešu studentu skaits. Rīdzinieki to sevišķi izjūt uz ielām, kad indiešu puiši no mācībām brīvajā laikā redzami uz velosipēdiem, braukājot ar „Wolt” un „Bolt” ēdienu piegādātāju somām. Viņiem īpaši nav jānopūlas, lai iestātos kādā no Rīgas universitātēm – to viņu vietā izdara izglītības aģenti, kuri šādu pakalpojumu piedāvā uz vietas Indijā. Vienīgā problēma varētu būt studentu vīzas dabūšana. Drīz sākas jaunais akadēmiskais gads un atkal desmitu desmitiem indiešu kravā ceļasomas, lai dotos uz Latviju. Viņi sociālajos tīklos arī jautā, kā ir studēt Latvijā. Jauns.lv ieskatījās interneta tērzētavā reddit.com.
Auksti, bet mierīgi
Kāds indietis vaicā, kā klājas, ja tu studē Latvijā? Viņam atbild vairāki vienaudži, kuri jau te mācās un dzīvo. Capybarasaregreat raksta: „Pēdējos gados šeit ir diezgan daudz studentu no Indijas. Mans draugs no Keralas ir šeit apmēram piecus gadus un izbauda dzīvi. Tiesa, viņam bija jāsāk ar „zemāko punktu” un jāstrādā, lai iegūtu pienācīgu darbu finanšu sektorā. Ekonomika Latvijā tagad pēc kara Ukrainā ir grūta, taču, ja jums ir labi dzīvot studentu stilā ar citiem vai kopmītnēs, jūs varat justies diezgan ērti. Ja plānojat palikt ilgāk, noteikti apgūstiet latviešu valodu (ja runājat kādā no sanskrita atvasinātā valodā vai vienkārši sanskritā, tad atsevišķos vārdos varētu saskatīt daudz līdzību), lai palielinātu savas darba izredzes. Latvieši ir atturīgi, tāpēc, meklējot draugus, jābūt pacietīgam, bet hobiji, kas iesaista citus, to paātrina.”
Kāds piebilst: „Svarīgi mācīties valodu. Latvieši ļoti ciena, ja ārzemnieki zina latviešu valodu.” Cits atkal atklāj sava kolēģa, kurš strādā kādā Rīgas kafejnīcā, stāstu: „Viņš šeit vairs nevar izturēt. Nezina, kā te var dzīvot vidējais latvietis. Viņš pelna par 200 eiro mazāk nekā es (lai gan mums ir vienādi darba pienākumi), jo viņš nerunā latviešu valodā. Viņš saka, ka vēlas dzīvot Lielbritānijā vai Vācijā”. Bet Jewboy08 piebilst: „Šeit ir auksti, bet ir mierīgi un jauki.” Vēl kāds atbild: „Godīgi sakot, ja jums nav vecāku, kas varētu jūs kaut daļēji atbalstīt, jūs varat dzīvot nelegālā hostelī kopā ar 30 citiem cilvēkiem no Indijas vai Pakistānas. Un gala izmaksas ir atkarīgas no tā, cik maksā kopmītnes. Es teiktu, ka absolūtais minimums mēnesī ir 600-700 eiro.”
Born_Ad8226 uzskata: „Ar ārštata vai kādiem līgumprogrammēšanas darbiem var nopelnīt iztiku. Kopmītņu izmaksas Rīgas Tehniskajā universitātē ir 320 eiro mēnesī, Latvijas Universitātē varētu būt nedaudz lētāk. Un izmaksas par pārtiku, iespējams, būtu apmēram 50 eiro nedēļā (ja jūs gatavojat maltītes pats). Tas nav tik slikti.”
Lai „dabūtu papīru”
ShadowWhat par to, kāpēc indieši izvēlas studēt Rīgā, raksta: „Vienīgais iemesls, lai brauktu mācīties uz Latviju ir tas, ka te mācības ir salīdzinoši lētas. Viņi pieņems būtībā jebkuru. Augstskolas ir izmisušas, jo iedzīvotāju skaita samazināšanās dēļ studentu skaits turpina kristies. Pirms 20 gadiem Latvijas augstskolās bija 130 000 studentu, bet 2023. gadā - 74 000. Mācoties Latvijā, jūs iekļūstat Eiropas Savienībā, ko pēc tam varat izmantot, lai pārceltos uz valsti ar labākām izredzēm. Ja varat strādāt jebkurā nelegālā darbā, taču ienākumi būs ļoti zemi.
Izglītības kvalitāte ir LOL (smieklīga). Neviena Latvijas augstskola nav pasaules universitāšu TOP1000. Ja studējat datorzinātnes un strādājat nepilna laika darbu nekvalificētā amatā, jūs būtībā sevi apgrūtiniet. Bet studijas Latvijas augstskolās nav tā vērtas...... tās ir tikai, lai „dabūtu papīru”. Ja jūs patiešām vēlaties kaut ko noderīgu iemācīties un darīt, jums tam jāvelta daudz laika.”
Thinker2244 piebilst: „Strādāt nepilnu slodzi Baltijā studiju laikā ilgtermiņā vienkārši nav vērts. Universitātes reitingam nav nozīmes, ja vien jūs veltāt laiku prasmju attīstīšanai. Ja nepieciešams, dodiet priekšroku angliski runājošām valstīm vai pat Rietumeiropai (Spānijai, Francijai, Vācijai) vai Ziemeļvalstīm, pat ja to universitāšu reitings ir zems.”
Aukstums – tas ir šoks
Kāds cits situāciju vērtē šādi: „Latvieši pārceļas uz Lielbritāniju un ASV, iedzīvotāju skaits te samazinās jau vairāk nekā desmit gadus. Smadzeņu aizplūšana no Latvijas ir reāla. Vai Rīgas universitātes starptautiskos studentus piesaista tikai finansējuma dēļ? Nezinu. Valodas barjera ir reāla, un ir grūti vadīt pienācīgu sarunu, ja vien jūs mācībās neieguldāt vismaz gadu. Latviešiem un ārvalstu studentiem ir atsevišķas nodarbības. Sagatavojieties mācīties latviešu valodu!”
Yukabrother raksta: „Ir ļoti grūti atrast darbu, gandrīz neiespējami. Nemaksājiet lielas nodevas par vīzu tiem, kuri saka, ka Latvijā darbu atrast ir viegli. Šeit ir ļoti auksts vairāk nekā sešus mēnešus gadā (mīnus grādi).” One_Front9928: „Latvijas diploms ārpus Latvijas tiešām ir vājš. Tev nebūs labi pavadīt laiku šeit. Tikai nemācies Latvijā.”
DefiantAlbatros: „Negatīvā puse gan studiju laikā, gan pēc tam pastāv. Latvijā, man liekas, cittautiešu studenti parasti strādā „Bolt”/„Wolt” pārtikas piegādes darbu. Tas neizklausās šausmīgi, līdz saproti, ka ziema Rīgā ir līdz mīnus 20 un vēl zemāk grādiem pēc Celsija. Pēc dzīves Indijā, es noteikti zinu, ka tas ir šoks. Seši mēneši bez saules jūs patiešām ietekmē – depresija, D vitamīna trūkuma dēļ, ir ļoti reāla. Likums nosaka, ka klientiem ir jārunā latviešu valodā (izņemot ukraiņu bēgļus), kas nozīmē, ka jūs varat strādāt „Burger King”, bet tikai virtuvē jeb „mājas aizmugurē”.
Es ieteiktu tev braukt uz Latviju mācīties, ja tev ir vecāki, kas spēj ik pa laikam atsūtīt naudu katram gadījumam. Ja jums ir jāmaksā par studijām vai vēl ļaunāk, sagaidāt, ka sūtīsit naudu atpakaļ uz mājām, nedariet to. Tu izdzīvosi, bet nevarēsi koncentrēties mācībām. Runājot par rasismu, Rīgas centrā ir daudz labāk, bet, aizbraucot uz perifēriju, ir pavisam savādāk. Es zinu cilvēkus no padomju laikiem, kuri joprojām ir diezgan rasistiski noskaņoti, bet par rasismu neuztraucos, pēdējā laikā ir bijis tikai viens vardarbības gadījums pret Indijas pilsoni, ko atceros.”
„Vēlos sasniegt savu sapni”
Omlet_boy69420 domā par bakalaura studijām datorzinātnēs Latvijas Universitātē, jo „datorzinātnēs manā valstī ir novecojušas mācību programmas, savukārt ārzemēs ir ļoti laba un atjaunināta mācību programma”: „Es vēlos iegūt darbu labā IT firmā, lai varētu dzīvot savu sapņu dzīvi. Tas nozīmē dzīvot svešā valstī. Kā indietis esmu pārliecināts, ka saskaršos ar daudziem naida komentāriem un tā tālāk. Bet svarīgāk par to ir iegūt labu izglītību. Tāpēc es izvēlējos Latviju. Iepriekš minētā universitāte nodrošina tieši to, ko es vēlos, un es varu atļauties arī maksas.
Es esmu tikai 18 gadus vecs jaunietis, kurš vēlas sasniegt savu sapni, tas arī viss. Arī Latvija ir skaista zeme. Kad izlasīju komentārus, sapratu, ka tur ir vairāk indiešu, nekā es gaidīju. Ir arī tādi cilvēki kā es, kuri vēlas vienkārši aizbēgt no šīs valsts (Indijas). Nav naida pret nevienu valsti. Es tikai vēlos studēt ārzemēs, iegūt labu darbu un ņemt līdzi savus vecākus un dot viņiem pelnīto dzīvi. Viņi par mani bērnībā rūpējās kā par karali. Viņi mēdza man pirkt visu, ko es lūdzu, un ļoti atbalstīja, un es vienkārši vēlos viņiem to atdot.”
Savukārt Particular_Task8381 raksta: „Kāpēc tieši tu vēlies studēt Latvijā? Tu tiešām gribi studēt vai arī esi viens no tiem, kas piesakās „studēt”, bet patiesībā tiecas veikt pusnelegālus darbus, piemēram, braukt ar sabiedrībai bīstamām automašīnām... un dzīvot nelegālajos hosteļos, kas ir ugunsbīstami... vai vēl trakāk - paņemt vīzu un skriet uz citu Rietumu valsti, lai „piespodrinātu” Latvijas tēlu. Ja plāno studēt par ārstu vai inženieri, nav brīva laika strādāt. Tātad, vecākiem ir jāspēj samaksāt, lai iedotu ap 700-1000 eiro mēnesī. Tā realitāte. Arī vietējiem studentiem ir grūti strādāt un mācīties, lai iegūtu labas atzīmes (izņēmums ir dažas bezjēdzīgas profesijas).”
Daudz laika darbam
Uz indiešu Latvijā studētgribošo puišu interneta komentāriem atsaucas arī latvieši. Lūk, pāris viņu atbildes saviem indiešu vienaudžiem. Agresiivaiss: „Kā jau bijušajā padomju valstī, Latvijā lielākā daļa gados vecāku cilvēku joprojām ir vairāk vai mazāk rasisti, un darba iespējas nav pārāk labas ārzemju studentiem (ja paveicas - virtuve, ja nē - pārtikas piegāde vai „McDonalds”). Izņemot šo, neesmu dzirdējis, ka kāds ārzemju students īpaši sūdzētos par Latviju (vismaz ne latviešu valodā).”
Captain_high: „Vai Eiropā nav citu valstu ar labākām izglītības iespējām? Es esmu no Latvijas, un domāju, ka izglītība, ko jūs varat šeit iegūt, ir diezgan nevērtīga.” Kurmītis: „Šeit esošie komentāri nav īpaši noderīgi. Es tikai pastāstīšu savu pieredzi. Studēju Rīgas Tehniskajā universitātē datorsistēmu bakalaura programmā, kas ļoti līdzinās. Datorprogrammu studijas RTU gadā izmaksā 2600 eiro, un tās aizņem trīs gadus (bet es mācos bez maksas, jo valsts sedz izmaksas pilsoņiem ar pietiekami labām vidusskolas atzīmēm). Reāli studiju apjoms nemaz nav daudz. Mums ir nodarbības apmēram 3-4 dienas nedēļā, varbūt 4-6 stundas dienā. Tā, ka paliek daudz laika, lai strādātu nepilnu darba laiku, jūs noteikti varat strādāt apmēram trīs dienas nedēļā.
Ja jūs saņemat saprātīgu darbu, kas nav tikai pārtikas piegāde vai kaut kas tāds, bet varbūt zvanu centrs vai tirdzniecība (ir daži starptautiski uzņēmumi, kas varētu piedāvāt darbu tikai angļu valodā), var nopelnīt apmēram 400-700 eiro mēnesī. Tas nav daudz, bet studentam, ja īrē istabu pie kāda cita un sadala izmaksas, dzīvošanai vajadzētu pietikt. Kopumā es teiktu, ka tas būs grūti, jo mums Latvijā attiecībā uz indiešiem ir nedaudz slikta reputācija. Mēs domājam, ka lielākā daļa no viņiem strādā pārtikas piegādes jomā un dzīvo pārpildītos hosteļos. Tāpēc es domāju, ka būs ļoti grūti atrast saprātīgu nepilna laika darbu, taču, ja jums ir labs CV un faktiska pieredze, es domāju, ka tas ir izdarāms.”
Pendžābieši izvēlas Latviju
Jauns.lv jau rakstīja, Ziemeļindijas laikraksts „The Indian Express” pērnā gada 9. septembrī rakstīja („Behind Punjabis opting for European countries: cheaper course fee, open borders”), ka pēdējos gados divas Eiropas Savienības nelielās valstis - Latvija un Malta – ir kļuvušas par indiešu studentu, sevišķi no Pendžābas štata, galamērķi.
Indieši par labu studēt Latvijā izvēlas tādēļ, ka pie mums, salīdzinot ar citām Eiropas augstskolām, ir zemāka mācību maksa, un kā bonuss ir arī tas, ka mēs esam Šengenas zonā. Pārsvarā pendžābieši studē inženierzinātnes, biznesa vadību un informācijas tehnoloģijas (IT) angļu valodas studiju grupās (tādas tiek piedāvātas Latvijā studējošiem ārzemniekiem).
Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) datiem, pagājušā mācību gada sākumā Latvijā studēja 72 945 studenti, no kuriem 10 653 jeb 14,6% bija no ārvalstīm. Absolūtais ārzemju studentu vairākums bija no Indijas – 2676, aiz viņiem otrajā vietā ar 1266 studējušiem bija uzbeki, kam ar daudz mazāku skaitu (zem tūkstoša, virs 500) sekoja zviedri, ukraiņi un vācieši.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde norādījusi, ka Latvijā ik gadu pēc studijām paliek aptuveni 500-600 augstskolu absolventu ar ārzemju pilsonību, no tiem lielai daļai tas saistīts ar privātiem iemesliem. Vēl daļa atraduši darbu šeit, bet daļa prasa pagarināt uzturēšanās atļauju, lai varētu meklēt darbu Latvijā.
Salīdzinot pēdējos četrus gadus, Latvijā studējošie Indijas valstspiederīgie ir pieaugošā skaitā. 2023. gadā Latvijā studēja 2676 indieši, 2022. gadā – 1705, bet 2021. gadā – 1650. Puse no viņiem studēja Rīgas Tehniskajā universitātē (1318), salīdzinoši liels indiešu studentu īpatsvars bija arī privātajās augstskolās: Biznesa augstskolā „Turība” (485), Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolā (302) un Ekonomikas un kultūras augstskolā (138). Ārpus Rīgas visvairāk indiešu studentu bija Liepājas universitātē (66) un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē Jelgavā (53). Dominējošā daļa studēja otrā cikla programmās, tas ir – maģistranti un doktoranti: 2092 no 2676 studējošiem. Par to, cik Indijas studentu būs 2024./25. akadēmiskajā mācību gadā, IZM pauž: „Ārvalstu studentiem ir savs uzņemšanas grafiks un kārtība, un dažādās augstskolās tas var atšķirties. Taču, cik var redzēt Ārvalstīs izsniegto dokumentu reģistrā studētgribētājiem no Indijas, šobrīd nav indikāciju prognozei, ka studējošo skaits no Indijas varētu būtiski mazināties.”
* * *
Piektdien, 9. augustā, Jauns.lv turpinās stāstu sēriju par indiešu studentu dzīvi Latvijā.
