Venēcijas mākslas biennāles Latvijas paviljons
It kā dramatiski nokritis mākonis, pārmērīgu ambīciju upuris gluži kā traģiskais Ikars (viņa spārni ir prustiskās atmiņu ainavas drupas); telpas ...
FOTO: Latvijas paviljons starptautiskajā Venēcijas biennālē izmaksājis 162 tūkstošus eiro
Pretrunīgu ļaužu attieksmi izraisījis Latvijas paviljons Venēcijas biennāles 60. starptautiskajā mākslas izstādē, kura izmaksas vērtējamas 162 140 eiro apmērā.
Šogad, no 20. aprīļa līdz 24. novembrim, Itālijā jau 60. reizi tiek atzīmēta starptautiskā Venēcijas mākslas biennāle, kurā savus paviljonus izveidojuši 88 valstu pārstāvji. To vidū ir arī Latvijas mākslinieces Amandas Ziemeles ekspozīcija ar nosaukumu "Ak, diena, ak, nakts, tas ir tik brīnišķīgi dīvaini, un tāpēc kā svešinieks sveicini to", kas pārsteidz ar drosmīgām krāsām un neregulārām ģeometriskām formām.
Latvijas paviljons Venēcijas mākslas biennālē kopumā izmaksāja 162 140 eiro, no kuriem Kultūras ministrija sedza 112 140 eiro, bet līdzfinansētājs SIA "Alfor" - 50 tūkstošus eiro. Tiesa, lauvas tiesu no izmaksām prasīja telpu noma ekspozīcijas izvietošanai Venēcijas Arsenālā, kas izmaksāja 146 400 eiro. Latvijas dalību 60. Venēcijas mākslas biennālē finansē Latvijas valsts Kultūras ministrijas personā un mākslas kolekcionārs, mākslas centra "Zuzeum" dibinātājs Jānis Zuzāns.
Vieni darbu slavē, citiem - aizskartas estētiskās jūtas
Jāsaka, ka iedzīvotāju un ekspertu viedokļu par Latvijas pārstāvniecības veikumu ir gaužām pretrunīgi. Manels norāda, ka darbs "viņam atgādinot haltūru", un pauž sašutumu, ka "šādi darbi tiek nostādīti uz pjedestāla". Arī tēlnieks Ainārs Zelčs ir līdzīgās domās, dziļdomīgi nosakot, ka "karalis ir kails, un modernā māksla nav māksla". Savukārt, Ojārs norāda, ka "izstāde aizskārusi viņa estētiskās jūtas".
Pretējās domās ir Aldis, kurš uzskata, ka "cilvēkiem nevajadzētu izteikt komentārus par mākslu, ja viņi nezin, ko tas nozīmē". Līdzīgās domās ir arī Una, kas norāda, ka "ar konceptuālo mākslu ir kā ar beisbolu - nezinātājam nesaprotami". Bet Ilmārs vēsta, ka "ja jau darbs izraisījis tādu rezonansi, tad māksliniekam ir izdevies sasniegt savu mērķi".
Eksperti: "Māksliniece izaicina ar savu orģinalitāti!"
Latvijas pārstāvi Venēcijas biennālē izvēlējās profesionāla žūrija Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) direktores Māras Lāces vadībā, un tajā darbojās Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) prorektore Antra Priede, LNMM izstāžu kuratore Līna Birzaka – Priekule, māksliniece un mākslas kritiķe Rasa Jansone, māksliniece Maija Kurševa un mākslas kolekcionārs, mākslas centra „Zuzeum" dibinātājs Jānis Zuzāns.
Māksliniece Rasa Jansone uzskata, ka "šis ir vienīgais projekts, kas patiešām ticamā veidā piedāvā dziedināšanas iespējamību, caur humoru, caur vieglumu – un tomēr ar pašu nopietnāko attieksmi pret glezniecību kā tā saucamo "klasisko" mediju, kas ilgu laiku (piemēram, padomju laikos) Latvijā bija goda vietā". "Tādējādi Amanda līdzdarbojas ar ne tikai pasaules nepārejošo interesi par glezniecību – viņa savdabīgā un svaigā veidā komentē Latvijas kā gleznotāju valsts statusu," savu viedokli par darbu pauž žūrijas komisijas locekle, māksliniece Rasa Jansone.
Žūrijas komisijas locekle Priede vēsta, ka "ekspozīcijas koncepcijas saturs un vēstījumi atspoguļo Latvijas laikmetīgo mākslu tradīcijas turpinājumu novatoriskā veidā''. Savukārt, Lāce norāda, ka "pojekta piedāvājumā saskatāma mentāla sasaiste ar Latvijas mākslas mantojumu no saturiskā, emocionālā un formālā aspekta". "Mākslinieciskais risinājums uzrāda individuālu rokrakstu un izteiksmes veidu, kas nepārprotami spēj uzrunāt auditoriju. Glezniecība un tās valodas izprašana mākslinieces darbībā parādās kā atbrīvojošs performatīvs akts, kas tiek realizēts polifoniskās telpas brīnumā un balstīts telpas, objektu un skatītāju attiecībās un mijiedarbībā," skaidro žūrijas komisijas priekšsēdētāja Māra Lāce.
Kāda ir darba doma?
Mākslinieces Amandas Ziemeles darba metā minēts, ka "darbs ir Amandas Ziemeles no jauna definētā glezniecība kā krāšņa neregulāras ģeometrijas un organisku apjomu telpiska ekstravagance. Iztēlotu tikšanos un salauztu atmiņu telpa, kas aktīvi attīstās un atklājas nekontrolētā ritmā un spriedzē, tā orķestrē formas tapšanas rituālu, kosmiskās daudzdimensionalitātes svētkus, iestudētus vēsturiskā mantojuma šaurajās četrās sienās".
Ekspozīcijas idejas naratīva pamatā esot angļu skolotāja un teologa Edvīna Abota novele "Plakanzeme. Izdomāts stāsts vairākās dimensijās" (Flatland. A Romance of Many Dimensions), ko rakstnieks publicējis 1884. gadā ar pseidonīmu Kvadrāts. Šis klasiskais zinātniskās (vai, kā daži to dēvē, "matemātiskās") fantastikas darbs, daļēji ģeometrijas mācību stunda, daļēji – sociāla satīra, rotaļīgi tiecas paplašināt savu lasītāju iztēli ārpus katra "dimensionālo aizspriedumu" nospraustajām robežām. Ļāvusies teksta hipotēzēm par ceturto un vēl tālākām dimensijām, māksliniece pieņem izaicinājumu – izpētīt tā aktualitāti šodien, transformējot šo pasaules modeli."
Paviljona autore, māksliniece Amanda Ziemele, absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās mākslas Glezniecības apakšnozares bakalaura programmu un diploma studijas Drēzdenes Mākslas akadēmijā, starpdisciplinārās un eksperimentālās glezniecības studiju programmā. Viņa ir arī Vācu Akadēmiskā Apmaiņas dienesta (DAAD) Post-graduate mācību stipendiāte. Tāpat Ziemeles darbi atrodami vairākās kolekcijās: Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, (LNMM), VV Foundation, Zuzeum, kā arī vairākās privātkolekcijās Latvijā un ārzemēs.