foto: Edijs Pālens/LETA
Satraucoša aina: milzīgs skaits Latvijas iedzīvotāju lāgā neprot peldēt, bet trešdaļa jau ir slīkuši, liecina aptauja
Sabiedrība
2024. gada 10. jūlijs, 13:20

Satraucoša aina: milzīgs skaits Latvijas iedzīvotāju lāgā neprot peldēt, bet trešdaļa jau ir slīkuši, liecina aptauja

Ziņu nodaļa

Jauns.lv

71% Latvijas iedzīvotāju nespēj nopeldēt vismaz 200 m – liecina Latvijas Peldēšanas federācijas (LPF) un biedrības “Peldēt droši” veiktā aptauja. Katrs trešais aptaujātais atzinis, ka dzīves laikā ir nonācis dzīvībai potenciāli bīstamā situācijā ūdenī.

Latvijā katru gadu noslīkst vidēji 129 cilvēki, no kuriem 7 ir bērni. 

"Laba peldētprasme ir galvenais nosacījums noslīkšanas risku mazināšanai. Traģisko statistiku mazinātu visaptveroša un regulāra peldētapmācības programma. Taču pētījums atklāj, ka bērniem joprojām nav pieejamas organizētas peldēšanas nodarbības kompetentu pedagogu vadībā, un absolūtais vairākums jeb 68% aptaujāto norāda, ka peldēt “iemācījušies” no vecākiem vai pašmācības ceļā,” stāsta LPF prezidents Aivars Platonovs.

Viņš piebilst, ka šāda peldētprasmes apguve rada mānīgu pašvērtējumu. Cilvēkiem trūkst izpratnes par to, cik daudz viņi nezina, un tas noved pie pārvērtētas pašpārliecinātības un dzīvībai bīstamām situācijām. To apliecina arī pētījuma dati – no tiem, kas pašmācības ceļā iemācījušies peldēt, 37% aptaujāto savu prasmi atzinuši kā labu vai teicamu, taču vien 26% spētu pieveikt peldētprasmes definīcijai atbilstošu distanci – bez apstājas nopeldēt 200m. Savukārt no tiem, kuri mācījušies peldēt speciālās nodarbībās, 66% to spēj. 

Pētījums atklāj, ka tie respondenti, kas peldēšanu apguvuši peldbaseinā trenera vadībā, ir zinošāki arī jautājumos par drošu uzvedību pie un uz ūdens. Tie, kas prot peldēt, biežāk izvēlas atpūtu publiskās peldvietās ar glābēju klātbūtni vai to dara peldbaseinā, savukārt tie, kuri mācījušies peldēt no paziņām vai vecākiem vai cilvēki ar sliktām, viduvējām prasmēm peldbaseinu apmeklē krietni retāk un tā vietā bauda ūdens priekus dabā, drošas peldvietas izvēlei nepievēršot tik lielu uzmanību. 59% no visiem respondentiem, kuri peld ļoti slikti, vasaras sezonā tomēr dodas uz kādu no peldvietām. 

Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra datiem noslīkšana ir viens no biežākajiem ārējiem nāves cēloņiem Latvijas iedzīvotājiem līdz 54 gadu vecumam, tai skaitā bērniem (līdz 17 gadiem). Ik gadu noslīkst vidēji 129 cilvēki, no kuriem 7 ir bērni.  Savukārt vīrieši noslīkst 3,5 reizes biežāk nekā sievietes. 

“Gadījumos, kad noslīkst bērni, vienīgais iemesls ir to nepieskatīšana – vecāki nedrīkst pieļaut situāciju, kad bērni ir vieni ūdens tuvumā. Neviena grāmata, jautrs video tālrunī vai acij tīkama, bet nenorobežota ūdenstilpe nav bērna dzīvības vērta. Savukārt visos citos gadījumos pie vainas ir bezatbildīga, pārgalvīga uzvedība un savu spēju pārvērtēšana. Noslīkšana ir novēršama, ja vien ir izpratne, zināšanas un laba peldētprasme,” pārliecināta ir biedrības “Peldēt droši” dibinātāja Zane Gemze. 

Kā iemeslu, kāpēc notiek nelaimes uz ūdens, absolūtais vairākums aptaujāto norāda divus dominējošos faktorus – alkohola vai citu apreibinošo vielu lietošanu (79%) un savu prasmju pārvērtēšanu (74%). Vienlaikus, atbildot uz jautājumu par svarīgākajām prasmēm, kas būtu jāapgūst ikvienam, 82% respondentu norāda, ka tā ir peldētprasme.

Aizvien pārmērīgi augsts – 57% – ir to  respondentu skaits, kas dotos glābt ūdenī cilvēku, kaut nav apguvuši slīcēju glābšanas prasmes. Katrs ceturtais, kas savu peldētprasmi vērtē kā sliktu, mestos ūdenī!  

Iepazīties ar pētījuma rezultātiem var šeit