Francijas eksprezidents Sarkozī 5 gadu ieslodzījumu izcietīs vieninieku kamerā Santē cietumā, kur savulaik sēdēja terorists Karloss Šakālis
Otrdien, 21. oktobrī Francijas eksprezidents Nikolā Sarkozī ieies vēsturē — sākot izciest piespriesto cietumsodu, viņš kļūs par pirmo bijušo Francijas prezidentu pēc Otrā pasaules kara un pirmo Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts galvu, kurš reāli būs spiests sēdēt aiz restēm.
Parīzes tiesa 25. septembrī 70 gadus vecajam Sarkozī piesprieda piecu gadu cietumsodu, atzīstot viņu par vainīgu noziedzīgā sazvērestībā saistībā ar nelikumīga priekšvēlēšanu kampaņas finansējuma saņemšanu no toreizējā Lībijas diktatora Muamara Kadafi.
Lai gādātu par eksprezidenta drošību Santē cietumā, tiks īstenoti īpaši drošības pasākumi. “France 24” vēsta, ka, visticamāk, viņš sodu izcietīs deviņus kvadrātmetrus lielā kamerā, kas atrodas vieninieku kameru blokā. Šādi tiks novērsta iespēja, ka citi cietumnieki ar viņu kontaktē vai viņu slepus fotografē ar nelegāli saņemtajiem mobilajiem telefoniem, aģentūrai AFP sacīja cietuma darbinieki, kuri vēlējās palikt anonīmi. Vieninieku kamerās ieslodzītajiem ir atļauts vienu reizi dienā vienatnē pastaigāties nelielā pagalmā.
Jāpiebilst, ka Santē cietumā par divu franču slependienesta darbinieku slepkavību savulaik sēdēja bēdīgi slavenais venecuēliešu terorists Iličs Ramiress Sančess ar iesauku “Karloss Šakālis”, pirms viņu pārvietoja uz citu ieslodzījuma vietu.
Sarkozī, kurš bija Francijas prezidents no 2007. līdz 2012. gadam, savu vainu nav atzinis, spriedumu pārsūdzēja uzreiz pēc tā pasludināšanas, un tuvāko mēnešu laikā sagaidāma viņa lietas atkārtota izskatīšana. Piespriežot eksprezidentam sodu, tiesnese Natālija Gavarino norādīja, ka viņa noziegumi ir “ārkārtīgi smagi”, un tādēļ lika Sarkozī ieslodzīt pat tad, ja viņš iesniegs apelāciju. Tomēr paredzams, ka Sarkozī advokāti lūgs viņa atbrīvošanu uzreiz pēc ieslodzījuma sākuma, un apelācijas tiesai ir divi mēneši pieteikuma izskatīšanai. Teorētiski tiesa var atteikt viņa atbrīvošanu, ja uzskatīs, ka tas ir vienīgais veids, kā novērst pierādījumu viltošanu vai liecinieku ietekmēšanu, pretējā gadījumā viņu varētu atbrīvot ar tiesas uzraudzību vai viņam noteikt mājas arestu ar elektroniskas aproces nēsāšanu, norāda “France 24”.
Tā sauktajā “Lībijas lietā” prokurori apgalvoja, ka Sarkozī palīgi, rīkojoties viņa vārdā un ar viņa piekrišanu, 2005. gadā vienojās ar Kadafi par nelikumīgu viņa prezidenta kampaņas finansēšanu. Izmeklētāji uzskata, ka apmaiņā pret to diktatoram tika solīta palīdzība viņa starptautiskā tēla atjaunošanā, ko smagi iedragāja apsūdzības starptautiskajā terorismā pēc 1988. gada 21. decembrī notikušās aviosabiedrības “Pan Am” pasažieru lidmašīnas uzspridzināšanas virs Lokerbijas Skotijā, nogalinot 243 pasažierus un 16 apkalpes locekļus, kā arī 11 Lokerbijas iedzīvotājus, kuriem uzgāzās lidmašīnas atlūzas, un 1989. gada 19. septembrī notikušās Francijas aviosabiedrības UTA pasažieru lidmašīnas uzspridzināšanas tuksnesī virs Nigēras, nogalinot 156 pasažierus un 14 apkalpes locekļus.
Tomēr tiesa neatbalstīja prokuratūras secinājumu, ka Sarkozī būtu saņēmis vai izmantojis šos līdzekļus savai kampaņai. Viņš tika attaisnots apsūdzībās par Lībijas publisko līdzekļu piesavināšanos, pasīvu korupciju un nelikumīgu vēlēšanu kampaņas finansēšanu.
