Zvērināts advokāts: "Vīrietis, kurš Vārvē nošāva zagli, rīkojās absolūti loģiski"

"Ja pieņemam, ka sniegtā informācija ir patiesa, tad, manā ieskatā, ir iestājušies apstākļi, kas izslēdz kriminālatbildību, jo ir notikusi vai nu nepieciešamā aizstāvēšanās, vai šķietamā aizstāvēšanās Krimināllikuma 29. un 30.panta izpratnē," norāda zvērināts advokāts Lauris Klagišs.

VIņš vēsta, ka "nepieciešamā aizstāvēšanās ir darbība, kas izdarīta, aizsargājot valsts vai sabiedrības intereses, savas vai citas personas tiesības, kā arī personu pret uzbrukumu vai uzbrukuma draudiem tādā veidā, ka uzbrucējam tiek radīts kaitējums. "Kaitējuma radīšana uzbrucējam aiz neuzmanības, atvairot uzbrukumu, nav krimināli sodāma!" skaidro advokāts.

Savukārt šķietamā aizstāvēšanās, pēc viņa teiktā, "ir tad, kad nenotiek iepriekš minētais reālais uzbrukums, bet persona kļūdas pēc domā, ka šāds uzbrukums notiek". "Arī šādos gadījumos, kad notikuma apstākļi devuši pamatu uzskatīt, ka notiek reāls uzbrukums, tomēr persona, kura pielietojusi aizsardzības līdzekļus, nav apzinājusies, ka šāds pieņēmums ir kļūdains, personas darbības uzskatāmas par nepieciešamo aizstāvēšanos," skaidro Klagišs.

Ērika rīcība bijusi "absolūti loģiska"

"Izvērtējot to, ka zaglis nereaģēja ne uz mutisku brīdinājumu, ne brīdinājuma šāvienu gaisā, uz ko, visticamāk, reaģētu jebkurš normāls, narkotiku reibumā neesošs cilvēks, bet strauji tuvojas saimniekam un pēc tam automašīnai, tad mājas saimnieka rīcība, nezinot vai zaglis nesteidzas pēc ieroča, ir absolūti loģiska!" skaidro advokāts.

Viņš norāda, ka "pat tādā gadījumā, ja zagļa automašīnā neatradās ierocis, konkrētie apstākļi, visticamāk, deva pamatu pieņemt, ka notiek reāls uzbrukums. Tāpat Ēriks, kurš veica šāvienus nevis no kaujas ieroča, bet no skrotīm pildītas bises, visticamāk, neapzinājās, ka zagļa pēcpusē mērķēts šāviens izraisīs viņa nāvi".

"Jebkurā gadījumā policijai, ekspertiem un juristiem tagad būs daudz darba, tomēr, ja minētajā rakstā norādītie fakti ir patiesi, tad ceru, ka tiks pierādīts, ka ir iestājušies apstākļi, kas izslēdz kriminālatbildību," skaidro Kreišs.

Iedzīvotāju viedokļi par gadījumu atšķiras

Vairums Jauns.lv lasītāju piekrīt advokāta teiktajam, un uzskata, ka "Ēriks minētajā gadījumā aizstāvējis savu dzīvību un mantu, tādēļ viņa rīcība vērtējama kā pašaizsardzība". Modris norāda, ka "Ērika vietā būtu rīkojies tāpat". "Zagt ir tiesības bet aizstāvēt savu īpašumu un mantu nav? Šim cilvēkam pateicību jāizsaka vismaz nevis jānosoda," Ērika rīcību komentē Andris. Savukārt, Inese daudznozīmīgi vēstījusi, ka "zagļus piemeklē zagļa liktenis".

"Ieroci drīkst lietot tikai un vienīgi tad, ja atrodas dzīvības briesmās un prom tikt nav iespējams. Šaut nedrīkst kā brīdinājumu vai iebiedēt. Šie visi ir ieroču nēsāšanas pamatprincipi. Ja tēmē, tad ir jau mērķis iznīcināt. Ja auto vienkārši zog, tad noteikti nav leģitīmi lietot ieroci, ja vien ar spēkratu netriecas virsū. Īsā atbilde- ja dzīvība bija briesmās, tad leģitīmi. Ja nē - tad tiesā par slepkavību. Mednieks mērķējis uz zagļa pēcpusi - tā nav indikācija, ka viņš atradies nāves briesmās," vēsta Linda. Bet Inta uzskata, ka "neviena manta nav cilvēka dzīvības vērta".

Konteksts

Jau ziņots, ka Vārvē naktī no 22. uz 23. jūniju kāds vīrietis sašāvis zagli, kurš centās viņu aplaupīt. Pats mednieks Ēriks norāda, ka " pusdivos naktī pa viņa teritoriju staigājis kāds nepazīstams vīrietis. Viņš paņēma ieroci un sauca garnadzim “Gulies! Ļežaķ!”. Zaglis it kā apstājies, bet pēc brīža sācis Ērikam tuvoties.  Mednieks norāda, ka tajā brīdī izšāvis brīdinājuma šāvienu gaisā, uz ko zaglis neesot reaģējis. Ēriks sauca zaglim, lai viņš guļas, lai soļo voljerā iekšā, kur mednieks plānoja viņu iespundēt. Tomēr zaglis sācis kustību Ērika virzienā, un meties kaut ko grābt mašīnā. "Es tai brīdī nezināju, kas viņam mašīnā ir – ierocis vai kas, kas būtu vērsts pret mani,” ar pieredzēto dalās Ēriks, kurš norāda, ka šāvienu raidījis uzbrucēja pēcpuses virzienā. Tās pašas dienas vakarā zaglis no gūtajām traumām slimnīcā miris.

Kā vēlāk noskaidrojās, bojā gājušais bijis kāds 40 gadus vecs vīrietis, kas nesen atbrīvots no cietuma. Tāpat Valsts policijas amatpersonas apstiprina, ka minētajā dienā vairākos īpašumos novērotas zādzības. Vīrietis, kurš garnadzi sašāva bija vietējais mednieks un šāvienā izmantots septītā numura skrošu lādiņš, kas netiek uzskatīts par medību munīciju, jo paredzēts sporta šaušanai. Valsts policijā par notikušo ir uzsākts kriminālprocess, un Ēriks, kurš aizstāvēja savu īpašumu, tika aizturēts. Izmeklēšanas laikā tiks vērtēts, vai šaujamierocis šajā gadījumā pielietots atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

Ērikam var nākties pavadīt līdz 15 gadiem cietumā

Kriminālprocess ir uzsākts pēc Krimināllikuma 125.panta 3.daļas, kas ir - par tīša smaga miesas bojājuma nodarīšanu, kas vainīgā neuzmanības dēļ bijis par iemeslu cietušā nāvei. Saskaņā ar Krimināllikumu, par šādu noziedzīgu nodarījumu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz piecpadsmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās. Soda apmēru nosaka tiesa.

"To, vai konkrētais gadījums uzskatāms par pašaizsardzību, policija vērtēs uzsāktā kriminālprocesa ietvaros," Jauns.lv norāda Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Madara Šeršņova. Viņa skaidro, ka "saskaņā ar Ieroču aprites likuma 65.panta 6.daļu, pielietojot šaujamieroci, pašaizsardzībai klasificētu E kategorijas gāzes ieroci un signālieroci vai speciālo līdzekli, nedrīkst pārkāpt nepieciešamās aizstāvēšanās robežas".

Likumā noteikts, ka persona drīkst pielietot šaujamieroci kā galējo līdzekli vai pašaizsardzībai klasificētu E kategorijas gāzes ieroci un signālieroci, lai:

1)      aizsargātu sevi vai citas personas no uzbrukuma, kas reāli apdraud dzīvību vai veselību;

2)      novērstu nelikumīgu mēģinājumu vardarbīgi atņemt šaujamieroci;

3)      aizturētu personu, kura pārsteigta nozieguma izdarīšanas brīdī un izrāda pretošanos;

4)      padarītu nekaitīgu dzīvnieku, kas apdraud cilvēka dzīvību, veselību vai mantu.

Savukārt saskaņā ar Krimināllikuma 29.pantu, par nepieciešamās aizstāvēšanās robežu pārkāpšanu atzīstama acīmredzama aizsardzības nesamērība ar uzbrukuma raksturu un bīstamību, kā rezultātā uzbrucējam tiek radīts kaitējums, kas nav bijis nepieciešams, lai novērstu vai atvairītu uzbrukumu.

Visbiežāk zagļi izvēlas bēgt, nevis uzbrukt

Šeršņova norāda, ka "Valsts policijā ir bijuši gadījumi, kad iedzīvotāji savā īpašumā zagli pārsteiguši ar savu klātbūtni un parasti šādos gadījumos zādzības izdarītāji ir nākuši tikai mantkārīgu motīvu vadīti un neapbruņoti, līdz ar to bez mērķa izdarīt uzbrukumu cilvēkam, un, ieraugot īpašnieku, bēg prom".

Taču ja gadījumā nelūgtais viesis nepamet īpašumu, speciāliste aicina iedzīvotājus pārvietoties uz drošu vietu, un zvanīt Valsts policijai pa tālruņa numuru 110 un sagaidīt policijas ierašanos.

"Runājot par mājokļu drošību, ja iespējams, ir vērts ierīkot signalizāciju. Ja tā jau ir ierīkota, dodoties prom, tā jāieslēdz. Privātmājās signalizācija jāaktivizē arī tad, kad kāds ir mājās, un tajos stāvos, kur neviens tobrīd neatrodas. Savukārt videonovērošanas kameru ierīkošana zādzības gadījumā var palīdzēt policijai ātrāk noskaidrot vainīgo personu identitāti un atgūt zagtās mantas. Ekonomisks un efektīvs risinājums dzīvokļu saimniekiem ir durvju kamera – actiņa, kas reaģē uz kustību un palīdz fiksēt zagļa seju. Tāpat atbalsts mājokļa drošībā var būt sargsuns, pie mājas izvietoti kustības sensori un mājas pirmo stāvu logu aplīmēšana ar drošības plēvi," skaidro Šeršņova.