Ar svētku pasākumiem atzīmē Cēsu kauju 105. gadadienu

Godinot Latvijas brīvības cīnītāju varonību un Latvijas Uzvaras dienu, Cēsu kauju 105. gadadienu, sestdien, 22. jūnijā Cēsīs norisinās vairāki pasākumi, tostarp  svinīgā ziedu nolikšana, militārā parāde, Cēsu kauju rekonstrukcija un citas norises.

Cēsu kauju atceres dienā, 22. jūnijā, Rožu laukumā jau no plkst. 10 rosīsies zāļu tirdziņa dalībnieki. Plkst.11 ar ziedu nolikšanu pie Uzvaras pieminekļa Vienības laukumā sāksies piemiņas pasākumi, bet plkst.11.15 notiks Latvijas un ārvalstu bruņoto spēku militārā parāde un orķestra defilē programma. Parādē piedalīsies Latvijas valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, Igaunijas prezidents Alars Kariss un aizsardzības nozares vadība.

Savukārt, svētku kulminācija, Cēsu kauju rekonstrukcija sāksies plkst.13 un kā allaž notiks Pirtsupītes gravā. To rīko sadarbībā ar Renāru Sproģi un biedrību "Live Latvija", tās režisore ir Edīte Siļķēna. Kauju rekonstrukcijas īstenos kara vēstures un rekonstruktoru biedrība "Kurland" Jāņa Jeļisejeva vadībā, piedaloties Cēsu Teātrim, Latvijas Nacionālās aizsardzības kadetiem un kauju rekonstruktoru klubiem no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas. Cēsu kauju 105.gadadienai veltītajā kaujas rekonstrukcijā plānots parādīt autentisku bruņumašīnu un artilēristu lielgabalu.

Par godu Cēsu kauju 105. gadadiena, Cēsu novada pašvaldība īsā video piedāvā atskatīties uz nozīmīgajiem 1919. gada notikumiem, kas bija būtisks pagrieziena punkts un pamats Latvijas brīvības atgūšanai. Video tapis 2019. gadā, svinot Cēsu kauju simtgadi.

Cēsu kaujās pirms 105 gadiem Neatkarības kara laikā, 1919. gada 22. jūnijā, igauņu un latviešu spēki guva izšķirošu uzvaru pār Baltijas landesvēru un Dzelzsdivīziju Cēsīs un tās apkārtnē. Pateicoties Ziemeļlatvijas brigādes un Igaunijas vienību apņēmībai un cīņas sparam, šajās kaujās no iebrucējiem izdevās atbrīvot Cēsis, Siguldu un Inčukalnu, tādējādi izjaucot pretinieka plānus pārņemt varu Latvijā un Igaunijā. Uzvara Cēsu kaujās vēlāk ļāva Ziemeļlatvijas brigādei ieiet Rīgā un galvaspilsētā atgriezties Latvijas pagaidu valdībai, kā arī īstenot ieceri par vienotas Latvijas armijas izveidi.