Izmērīts Latvijas skolēnu radošums. Ģimnāziju audzēkņi domā radošāk par tiem, kuri mācās vidusskolā un pamatskolā

Salīdzinot Latvijas skolēnu sasniegumus pēc skolas tipa, ģimnāziju skolēni novērtēti visaugstāk - ar 38,5 punktiem. Vidusskolu skolēnu sniegums pētījumā novērtēts ar teju 35 punktiem, bet pamatskolu skolēnu - ar teju 33 punktiem.

Vienlaikus pētnieki nav identificējuši sasniegumu nozīmīgu korelāciju ar skolēnu skaitu skolā.

Jau vēstīts, ka Latvijas skolēnu radošā domāšana novērtēta ar vidēji 35 no 60 punktiem. Tas ir par diviem punktiem vairāk nekā vidēji OECD. Augstākus rezultātus uzrādījuši Igaunijas skolēni, kuru sniegums novērtēts ar vidēji 36 punktiem. Turpretim Lietuvas skolēni novērtēti ar vidēji 33 punktiem.

92% Latvijas skolēnu radošā domāšana novērtēta vismaz pamata līmenī. Šie skolēni spēj ģenerēt piemērotas idejas vienkāršiem vai vidēji sarežģītiem radošās izpausmes un problēmu risināšanas uzdevumiem. Viņi arī sāk demonstrēt spēju radīt oriģinālas idejas vai risinājumus pazīstamiem uzdevumiem. OECD valstīs vidēji 78% skolēnu sasniedza vismaz pamata līmeni.

Turpretim augstākos rezultātus spēja sasniegt vien katrs piektais jeb 26% Latvijas skolēnu, kas ir tuvu OECD valstu vidējam rādītājam 27%. Šie skolēni var ģenerēt, vērtēt un uzlabot radošas idejas daudzveidīgos un sarežģītos uzdevumos, tostarp abstraktos dizaina uzdevumos vai ne tik pazīstamām zinātniskajām un sociālajām problēmām.

Latvijas skolēni parādīja visaugstāko iesaistīšanās līmeni starp OECD valstīm - tikai 2% skolēnu nesaņēma nevienu punktu par radošās domāšanas uzdevumiem. Augstāks iesaistīšanās līmenis ir tikai Singapūras skolēniem - 1,5%.

Latvijas skolēnu relatīvie rezultāti radošajā domāšanā pārsniedz to, ko varētu sagaidīt, balstoties uz viņu sniegumu matemātikā un lasīšanā, secināts pētījumā. Vienlaikus tikai aptuveni 16% Latvijas skolēnu ar visaugstāko sniegumu radošajā domāšanā ir arī labākie matemātikā un 11% - lasīšanā. Līdz ar to skolēni ar augstiem sniegumiem radošajā domāšanā var nesasniegt augstākos rezultātus akadēmiskajās jomās un otrādi, pieļauj pētnieki.

75% Latvijas skolēnu piekrita vai pilnībā piekrita, ka var būt radošs gandrīz jebkurā mācību priekšmetā. Vienlaikus 48% skolēnu uzskatīja, ka viņu radošums "ir fiksēts domāšanas veids" un to nevar īpaši mainīt. 72% skolēniem radošas nodarbošanās sniedz gandarījumu, bet 25% skolēniem ir grūtības izmantot iztēli. Labākus rezultātus testā uzrādīja tie skolēni, kuriem patīk izzināt, kā darbojas lietas un uzvedas cilvēki, kā arī līdz galam pabeidz uzdevumus arī tad, ja tie kļūst sarežģītāki.

60% skolēnu uzskata, ka skolotāji viņiem dod pietiekami daudz laika, lai uzdevumiem rastu radošus risinājumus. Savukārt 71% skolēnu pauda, ka skolotājs augstu vērtē viņu radošumu.

Visās PISA dalībvalstīs zēnu rezultāti radošajā domāšanā nebija augstāki par meiteņu rezultātiem, arī Latvijā, kur snieguma atšķirība bija 2,6 punkti. Visaugstākos sasniegumus uzrādījušas 31% Latvijas meiteņu un 21% zēnu.

Par 6,2 punktiem augstāku sniegumu testā uzrādīja skolēni ar sociālekonomiski labvēlīgu statusu. Vienlaikus šī atšķirība ir mazāka nekā vidējā atšķirība starp abām grupām OECD valstīs, kas ir 9,5 punkti. Pētnieki atzīmēja, ka kopumā saistība starp sociālekonomisko statusu un sniegumu radošajā domāšanā bija vājāka nekā ar sniegumu matemātikā.

14,6% Latvijas skolēnu no nelabvēlīgas sociālekonomiskās vides uzrādījuši augstāko radošās domāšanas sniegumu. Šos skolēnus var uzskatīt par "noturīgiem" radošiem domātājiem, jo sasnieguši izcilību, neskatoties uz viņu sociālekonomiskajām grūtībām, uzskata pētnieki. Latvijā šādu skolēnu īpatsvars ir viens no lielākajiem pēc Korejas (16,7%), Kanādas (16,1%) un Igaunijas (15%).

Pētījumā piedalījās kopumā ap 690 000 skolēnu, kas pārstāv 29 miljonus 15 gadus vecus skolēnus 81 dalībvalstī.