Noskaidrotas vietas Rīgā, kur visbiežāk tiek pieķerti klaiņojošie bērni. Kādos gadījumos pie atbildības var saukt vecākus?
foto: AnciPerfekt
Jaunietes smēķē.
112

Noskaidrotas vietas Rīgā, kur visbiežāk tiek pieķerti klaiņojošie bērni. Kādos gadījumos pie atbildības var saukt vecākus?

Ziņu nodaļa

Jauns.lv

Aizvadītajā gadā likumsargi tirdzniecības centra "Origo" teritorijā nonāca saskarsmē ar 48 klaiņojošiem nepilngadīgajiem. Biežākie jauniešu pārkāpumi bija smēķēšana vai atrašanās alkohola reibumā, tomēr pārbaudīto jauniešu vidū tika atrastas arī divas Valsts policijas meklēšanā izsludinātas personas.

Noskaidrotas vietas Rīgā, kur visbiežāk tiek pieķe...

Kāda uzrunāta jauniešu grupa pie t/c "Origo" Jauns.lv atklāj, ka ir dzirdējusi, ka tautā viņus dēvē par "Origo bērniem", tomēr jaunieši norāda, ka paši sevi iedala citās grupās: "narkomānos" un "buhātājos", jeb alkohola lietotājos. Arī Rīgas pašvaldības policijas dati apliecina, ka klaiņojošie jaunieši mēdz aizrauties ar apreibinošajām vielām. "Visbiežāk nepilngadīgās personas tiek sodītas par administratīvajiem pārkāpumiem kā smēķēšana vai atrašanās alkohola reibumā, tomēr dažos gadījumos pie jauniešiem atrastas arī narkotiskās vielas," norāda Rīgas pašvaldības policija.

"Klaiņošana nav kaut kas tāds, kas parādījies vien beidzamajā laikā, tomēr, iespējams, mūsdienās ar sociālo tīklu palīdzību šie jaunieši kļuvuši redzamāki, norāda Rīgas bāriņtiesas sabiedrisko attiecību speciāliste Ginta Subbota. Tāpat viņa uzsver, ka "klaiņo ne tikai bērni no sociāli nelabvēlīgām ģimenēm - problēmas varot rasties jebkurai ģimenei".

"Šajā vecumā ir krietns skaits jauniešu, kas klaiņo, tādēļ jautājums, kas būtu jāuzdod - kādus pasākumus var piedāvāt ģimenēm, lai šo problēmu risinātu. Daļa sabiedrības norāda, ka bērnus varētu izņemt no ģimenēm, tomēr atņemot vecākiem tiesības bērni nepārstās klaiņot. Pat ja bērnam izdotos atrast aizbildņus, viņus nevar pieķēdēt," skaidro Subbota.

Tāpat speciāliste norāda, ka "audžu ģimenes Latvijā ir pilnas, turklāt visbiežāk tās uzņemt pusaudžus neizvēlas - ir nepieciešamas īpašas prasmes, lai spētu šiem jauniešiem palīdzēt". Viņa uzsver, ka pašvaldība domā par šiem jautājumiem un piedāvā ģimenēm sociālos pakalpojumus, lai risinātu situācijas ģimenēs, tomēr viņa norāda, ka " šis nav vienas dienas jautājums un izmaiņu ieviešanai nepieciešams laiks".

Kā situāciju risina pašvaldība?

"Tiekoties ar t/c “Origo” vadību, bijām vienisprātis, ka visefektīvākais risinājums riska jauniešu uzrunāšanai un drošības uzlabošanai stacijas apkārtnē būtu izveidot atbalsta punktu tieši pašā lokācijā. Paredzēts, ka šajā atbalsta punktā sazobē ar Rīgas Labklājības departamentu un pašvaldības policiju ar jauniešiem strādās Rīgas pašvaldības sociālā partnera “Resiliences centrs” eksperti, kuri jau apliecinājuši sevi darbā ar riska jauniešiem," norāda Rīgas vicemēre Linda Ozola.

Savas telpas 50 kvadrātmetru platībā  “Resiliences centra” pieturvietas izveidei piedāvājis t/c "Origo". Centra pieturvietā paredzēts uzrunāt un sniegt informāciju jauniešiem, vienlaikus sniedzot iespēju izvietot gan izstādi “Tie jau ir tikai bērni”, gan ietvert informāciju par biedrības piedāvātajiem pakalpojumiem un rehabilitācijas iespējām jauniešiem.

"Savukārt, "Origo bērnu" problemātikas virsvadība no tiesībsargājošo institūciju puses ir uzņēmusies Valsts policija, bet Rīgas pašvaldība sniedz atbalstu reidos un patrulē ikdienā šajā apkārtnē," norāda Vilemsons.

Kur visbiežāk aizturēti klaiņojošie jaunieši?

Rīgas pašvaldības policija (RPP) norāda, ka ir apzinājusi vietas Rīgas pilsētā, kur tiek novērota pastiprināta jauniešu pulcēšanās, kā arī vietas, kur visbiežāk konstatēti bērnu veiktie likumpārkāpumi.

"Pilsētas centrā pamatā tā ir tirdzniecības centra "Origo" apkārtne, proti, Marijas iela, Merķeļa iela, Raiņa bulvāris, Radio iela un Vērmanes dārzs, kā arī Vecpilsētas teritorija, izceļot tirdzniecības centru "Galerija Centrs" un tā apkārtni.  Tāpat bieži saņemam informāciju par jauniešu pulcēšanos tirdzniecības centrā "Akropole Rīga", Latgales ielā 257. Atsevišķi jāmin arī Rīgas Centra humanitārās vidusskolas sporta komplekss "Centra sporta kvartāls", Krišjāņa Barona ielā 116A, Rīgā, kura apmeklētāji lielākoties ir jaunieši," norāda Rīgas pašvaldības policijas galvenā komunikācijas speciāliste Kristīne Kļaveniece. Viņa uzsver, ka minētās vietas iekļauti patrulēšanas grafikā un RPP pievērš tām pastiprinātu uzmanību.

RPP dati liecina, ka nepilngadīgie, klaiņojošie jaunieši visbiežāk nonākuši saskarsmē ar policijas darbiniekiem tieši Vecpilsētas teritorijā (197 personas 2023. gadā), otrais populārākais klaiņojošo jauniešu galamērķis ir tirdzniecības centra "Origo" apkārtne (48), pēc tam Radio ielas apkārtne (39), Vērmanes dārzs (36), Marijas, Merķeļa un  Raiņa bulvāra apkārtnē (29) un Rīgas Centra humanitārās vidusskolas sporta kompleksa "Centra sporta kvartāls" apkārtne (18). 

RPP un Valsts policija no šī gada 1. aprīļa līdz 16. jūnijām tirdzniecības centra "Origo" telpās, kā arī tā apkārtnē veikusi 76 patruļas, kuru laikā pārbaudītas 2344 personas (tai skaitā nepilngadīgas), no kurām 19 atradušās meklēšanā. Pret 4 personām uzsākti kriminālprocesi par narkotisko vielu glabāšanu, bet administratīvas lietvedības noformētas 127 gadījumos.

Vairumā gadījumu, jaunieši veikuši tādus administratīvos pārkāpumus kā smēķēšana, atrašanās alkoholisko dzērienu ietekmē vai alkoholisko dzērienu lietošana. T/c "Origo" apkārtnē aizvadītajā gadā atrastas divas nepilngadīgas personas, kas bija izsludinātas Valsts policijas meklēšanā, bet 7 nepilngadīgās personas pēc likumsargu iejaukšanās nogādātas drošā vietā.

Kādos gadījumos klaiņojošos bērnus un viņu vecākus var saukt pie atbildības?

Bērnu līdz 7 gadu vecumam nevar atstāt vienu bez pieaugušo vai 13 gadu vecumu sasniegušas personas klātbūtnes Līdz 16 gadu vecumam bērns nakts laikā (22:00-06:00) publiskās vietās bez pieaugušā klātbūtnes nevar uzturēties, ja vien pašvaldība nav noteikusi citus ierobežojumus (piemēram, no plkst. 21:00-06:00).

Policijas iestādē nogādā bērnu, kurš nav sasniedzis 16 gadu vecumu un atrodas sabiedriskā vietā bez vecāku, aizbildņa, audžuģimenes vai viņu pilnvarotas pilngadīgas personas uzraudzības nakts laikā. Audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus var piemērot bērniem vecumā no 11 līdz 18 gadiem. Pie administratīvās atbildības un kriminālatbildības bērns var tikt saukts no 14 gadu vecuma.

Civillikuma 177.pants paredz, ka līdz pilngadības sasniegšanai bērns ir vecāku aizgādībā, savukārt aizgādība ir vecāku tiesības un pienākums rūpēties par bērnu un viņa drošību – rūpes par bērnu nozīmē viņa aprūpi, uzraudzību, savukārt bērna uzraudzība nozīmē rūpes par bērna paša drošību un trešās personas apdraudējuma novēršanu. Turpat Bērnu tiesību aizsardzības likuma 24.pants nosaka, ka vecāku pienākums ir pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās, kā arī viņu pienākums ir aizstāvēt bērnu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses. Tāpat vecāku pienākums ir rūpēties par bērnu, par pienākumu nepildīšanu var saukt pie atbildības.