Kā padomju laikos uz Ventas rumbas plānoja būvēt hidroelektrostaciju

Kuldīgas novada muzeja krājumā uzņemta kāda unikāla vēstures liecība -  1957. gada PSRS AIM Latvijas Valsts universitātes Mehānikas fakultātes Elektrisko staciju, tīklu un sistēmu katedras studenta Arvīda Kanberga diplomdarbs par hidroelektrostacijas celtniecību uz Ventas rumbas. Darba tēmu tolaik jaunais students neesot izvēlējies pats, bet tā viņam piešķirta no universitātes puses.

Darbs papildināts ar realistiskiem plāniem, shēmām un aprēķiniem par hidroelektrostacijas celtniecību. Pēc veiksmīgās darba aizstāvēšanas žūrija Kanbergam esot novēlējusi "veiksmi projekta veiksmīgā īstenošanā".

Tomēr mežsaimnieks Grigorijs Rozentāls norāda, ka šādas runas par HES celtniecību sākušās jau agrāk. Vīrietis "studiju gados pazinis kādu Georgu Raudsepu  kurš jau 1930. gados braucis uz Kuldīgu izvērtēt iespējas uz Ventas rumbas būvēt hidroelektrostaciju". "Šķiet toreiz secinājuši, ka ietekme uz ainavu neattaisnotu ekonomiskos ieguvumus. Ja nekļūdos, viņš tajos laikos bija būvuzņēmējs, iesaistīts dažādu publisku būvniecības projektu, tai skaitā dzelzceļu, īstenošanā," norāda vīrietis.

Arī Hercogs Jēkabs Ventas rumbu centās iznīcināt

Jāpiebilst, ka šīs nav pirmās runas, kas varēja būtiski ietekmēt Eiropā platākā ūdenskrituma likteni. Jau 17. gadsimtā Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs, kas to valdīja no 1642. līdz 1682.gadam, pavēlēja ūdenskritumu uzspridzināt, lai pagarinātu savus kuģošanas ceļus uz dienvidiem.

Uz Ventas rumbas tika izvietotas arī sprāgstvielas, un pēc pirmā spridzināšanas mēģinājuma no tās atdalījās lieli akmens bluķi, tomer sprādziena rezultātā sāka plaisāt netālu esošās hercoga pils sienās un tālāki iznīcināšanas darbi tika pārtraukti. Tā kā rumba palika savā vietā, hercogs Jēkabs lika rakt kanālu tās apbraukšanai. Ventas labajā krastā darbi tika uzsākti, tomēr cieto dolomīta slāņu dēļ kanālu pabeigt tā arī neizdevās.