Saeima lēmusi atteikties no ieceres 2029. gadā valstspilsētas apvienot ar apkārtējiem novadiem
Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, atsakoties no lielo pilsētu un blakus novadu apvienošanas.
No likuma izslēgtas normas, kas līdz šim paredzēja, ka Daugavpils, Jelgavas, Liepājas, Rēzeknes un Ventspils pilsētu pašvaldības no 2029. gada apvienotos ar blakus novadu vienā pašvaldībā.
Līdz ar to gan minētās pilsētas, gan arī blakus novadi - Augšdaugavas novads, Jelgavas novads, Dienvidkurzemes novads, Rēzeknes novads un Ventspils novads - paliks kā pastāvīgas pašvaldības arī pēc 2029. gada. Attiecīgos priekšlikumus virzīja gan Zaļo un zemnieku savienības, gan "Apvienotā saraksta" Saeimas frakcijas.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, lai gan sākotnēji šāda virzība bija konceptuāli atbalstīta, tomēr vēlāk komisijā konkrēti priekšlikumi netika atbalstīti, balsīm daloties uz pusēm. Savukārt Saeima šodien ar pārliecinošu vairākumu lēma pretēji, atbalstot atteikšanos no šo pašvaldību apvienošanas.
Taču Saeima noraidīja priekšlikumus par Carnikavas, Babītes, Kandavas, Ikšķiles, Ilūkstes un Ozolnieku novadu atjaunošanu, kā arī rosinājumu par Ziemeļkurzemes novada izveidošanu. Deputāti neatbalstīja arī priekšlikumu par Garkalnes pagasta pievienošanu Ādažu novadam.
Reizē joprojām saglabājas iespēja Ādažu un Ropažu novadiem līdz rudenim pie iespējas rast vienprātību, vai un kā sadalāms Garkalnes pagasts - nav gan zināms, vai tādu vienošanos būs iespējams panākt.
Jau vēstīts, ka starp lielajām pilsētām un blakus novadiem jau pastāvošo sadarbību trešdien Saeimas komisijas sēdē pašvaldību pārstāvji minēja kā argumentu apvienošanās neveikšanai. Kā ziņots, iepriekš Valsts pārvaldes komisijas sēdē Jelgavas novada priekšsēdētāja amata pienākumu izpildītāja Ilze Vītola (LZS) uzsvēra, ka jau tagad vairākās jomās novads un Jelgavas pilsēta sadarbojas iedzīvotāju labā, tajā skaitā, civilās aizsardzības, dzimtsarakstu un izglītības jomā.
Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Guntis Blumbergs ("Latvijai un Ventspilij") akcentēja, ka jau agrāk veiktajā iedzīvotāju aptaujā gan Ventspils pilsētā, gan Ventspils novadā pārliecinošs vairākums pateicis, ka ir pret apvienošanos. Blumbergs arī norādīja, ka novadā kā attīstības centru varot vērtēt, piemēram, Pilteni un Ugāli.
Ventspils domnieks uzsvēra, ka jau pašlaik abas pašvaldības sadarbojoties plašāk, nekā nosaka likums, tajā skaitā, kopīgi izmantojot slimnīca, poliklīniku, kā arī "atpūšamies un sportojam kopā". Blumbergs aicināja nespiest apvienoties tām pašvaldībām, kuru iedzīvotāji to nevēlas.
Ventspils novada domes priekšsēdētājs Aivars Mucenieks (LZS) pauda, ka iedzīvotāji vēloties, lai novads paliek kā atsevišķa teritorija. Abām pašvaldībām ir pilnīgi atšķirīgi profili un apvienošanās gadījumā iedzīvotāju pārstāvniecība nebūs līdzvērtīga. Tādas domes vairākums vienmēr varēs teikt, ka nav izdevīgi ieguldīt līdzekļus pašvaldības attālākās vietās, apgalvoja Mucenieks.
Lielo pilsētu arī citu blakus novadu pārstāvji komisijas sēdē iepriekš argumentējuši, kāpēc viņu pašvaldības jāsaglabā kā atsevišķas vietvaras.
