Lielais jautājums: "Ko mums gaidīt no jaunā Eiropas Parlamenta sasaukuma?"

Tādēļ Lielais jautājums: “Ko mums gaidīt no jaunā Eiropas Parlamenta sasaukuma?” To Jauns.lv vaicāja viedokļu līderiem - politologam Andim Kudoram, rakstniekam Jurģim Liepniekam un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidentam Aigaram Rostovskim. Andis Kudors prognozē, ka jaunais Eiroparlamenta sasaukums būs atšķirīgāks nekā aizejošais un tagad priekšplāna izvirzīsies konservatīvās vērtības, kas iestājas par stingrāku migrācijas kontroli, lai šeit nedominētu radikālais islāms. Aigars Rostovskis tiec, ka Eiropas demokrātijai jāmobilizējas, lai stātos pretī potenciālajam agresoram. Bet Jurģis Liepnieks ir skeptisks, viņš uzskata, ka Eiroparlaments neattaisnos mūsu cerības, tāpat kā līdz šim.

Andis Kudors: “Priekšplānā tika izvirzītas pseidoproblēmas”

Jaunievēlētais Eiropas Parlamenta sasaukums būs atšķirīgāks nekā aizejošais, vērtē politologs Andis Kudors: “Būs vairāk redzamas un dzirdamas labējās, arī konservatīvās, vēsmas, jo līdz šim (dominējošā) liberālā politika ir bijusi tuvredzīga gan migrācijas, gan citos jautājumos, jo priekšplānā tika izvirzītas pseidoproblēmas, bet daļa no reālām problēmām tika pastumtas malā.”

Viņš domā, ka pašreiz daļa Eiropas sabiedrības jūtas marginalizēta (nostumta malā), sevišķi konservatīvi domājošie, un nu tā būs spilgtāk pamanāma. “Ja migrācijas politika tiktu risināta ātrāk, un tā nebūtu atstāta populistiem, kuri draudzējas ar Krievijas diktatoru Putinu un pārņēma iniciatīvu, tad gaisotne Eiropas Savienībā būtu veselīgāka. Diemžēl mēs ārējo robežu sargāšanas jomā piekopām atvērto durvju politiku. Daļa no pilsoņiem, kuri Eiropā ieradās no valstīm, kur ir ievērojams islamticīgo skaits, ir radikālie islāmisti, kuru te nekad nevēlēsies integrēties, sevišķi ja viņi jau te ir otrajā paaudzē. Viņi saka – mēs te piedzimām, te ir mūsu mājas un, lūk, ja te gluži netiks īstenoti šariāta likumi, tad par integrāciju gan aizmirstiet! Ja politiķi šo atstāj populistu un viņu partijām (kāda, piemēram, ir labējā AfD (“Alternatīva Vācijai”)), tad šis jautājums tiek vēl mazāk risināts.”

Politologs pārliecināts, ka šo problēmu vajadzētu pārņemt kreisajiem, sociāldemokrātiem un liberāļiem un sākt to risināt, nevis atstāt populistu ziņā, jo pretējā gadījumā Putins būs ieguvējs: vai nu šos cilvēkus (migrantus) ielaiž Eiropā un Eiropas Savienība kļūst vājāka un sašķeltāka, vai arī partijas, kas grib draudzēties ar Kremli skaļi kliedz. “Domāju, ka mainīsies spēku samērs lielajās Eiropas Parlamenta politiskajās grupās: pašreiz lielākā ir Tautas partija, tai seko liberāļi un demokrāti jeb sociāldemokrāti, un vēl konservatīvie.” Viņaprāt, var prognozēt, ka skaitliski pieaugs tās grupas, kurās vairāk izskan konservatīvie uzskati, jo tādi ir noskaņojumi ES dalībvalstīs:

“Līdz ar to, ja ne gluži mainīsies Eiropas Komisijas sastāvs uz konservatīvo pusi, tad diskurss, kas var ietekmēt lēmumus, gan mainīsies. Jo jēdzienus, kurus mēs lietojam vairāk, kuri izskan priekšplānā, atstāj iespaidu uz to, kuras problēmas tiek risinātas pirmām kārtām un kuras atliekam otrajā plānā. Būs kritiskāka attieksme pret liberālajām vēsmām un pret ES ārējo robežkontroli izturēsies daudz nopietnāk nekā līdz šim.”

Jurģis Liepnieks: “No viņiem neko nevajag gaidīt, viņi neko nevar”

No jaunā Eiropas Parlamenta sasaukuma mēs varam sagaidīt to pašu, ko no šī, respektīvi – neko, teic rakstnieks Jurģis Liepnieks. Viņš uzskata, ka Eiroparlaments nav pārāk ietekmīga institūcija, tai vairāk ir “rituāli dekoratīva” funkcija. Un Latvijas politiķiem interese par to ir vienīgi kā naudas pelnīšanas vietai, lai sev nodrošinātu labu pensiju.

“No Eiropas Parlamenta neko nevajag gaidīt, tas jums neko nedos un nekādas jūsu cerības neattaisnos. Eiroparlaments pats par sevi nav pārāk ietekmīga institūcija, tam vairāk ir rituāli dekoratīva nozīme. Ja tā ir kāda ietekmes institūcija, tad tikai lielajās Eiropas valstīs, bet mazo valstu, kāda ir arī Latvija, deputātiem šai mazietekmīgajā institūcijā svars ir vēl neietekmīgāks. Tam ir rituāla funkcija, mums tās vietas ir un, protams, tās vajag aizpildīt. Latvijas politiķiem (kļūt par eiroparlamentārieti) ir kaut kāda godpilna lieta – naudas pelnīšanas un pensionēšanās vieta. Nu, neko no viņiem nevajag gaidīt, viņi arī neko nevar,” tik skarbi par Eiroparlamentu un tajā ievēlētajiem deputātiem no Latvijas izsakās Jurģis Liepnieks.

Rakstnieks teic, ka tas nav tikai kaut kāds viens viņa personiskais viedoklis – to ir pierādījusi prakse: “Kopš esam Eiropas Savienībā es nevaru minēt nevienu piemēru vai gadījumu, kad kāds eirodeputāts būtu nesis kādu pienesumu Latvijai, ka viņi mums ko būtu devuši. Es neko tādu nezinu! Ja kāds ko tādu zina, lai raksta interneta komentāros.”

Aigars Rostovskis: “Jāmobilizējas, lai stātos pretī potenciālajam agresoram”

“Faktiski Eiropa kopumā pasaulē zaudē savu ietekmi,” saka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšsēdētājs Aigars Rostovskis. Vienlaikus Eiropu ir pārņēmusi milzīga birokrātija un zaļais kurss, kas vairāk bijusi tāda kā revolucionāra pārliecība, nevis lieta, kas pieskaņota realitātei. Tāpēc Eiropas Savienībai un demokrātiskajai pasaulei jāmobilizējas, lai tā nosargātu savas vērtības un spētu pretstāvēt potenciālajam agresoram.

Runājot par jaunā Eiroparlamenta sasaukuma uzdevumiem viņš uzsver, ka pašreizējā situācijā Eiropai, tāpat kā Latvijai, jāsaskaras ar ļoti lieliem izaicinājumiem: “Eiropu pārņēmusi milzīga birokrātija, uz procesu orientēta domāšana, kā piemēram šis zaļais kurss. Tas vairāk bijis tāds revolucionārs, revolucionāra pārliecība nevis lieta, kas ir pieskaņota realitātei. Ir svarīgi, lai Latvijas sabiedrība visiem, kuri no Latvijas dosies uz Briseli, prasītu to, kā viņi mēģinās panākt, lai Eiropa kļūtu ekonomiski daudz aktīvāka, lai Eiropa atgūtu savu pozīciju pasaulē. Tai skaitā, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju – ko mūsu kandidāti darīs, lai Eiropā mobilizētu daudz jaudīgāku militāro gatavību, lai mēs varētu pretstāvēt potenciālajam agresoram?”

Demokrātijas lielākais izaicinājums ir tas, ka jāpanāk modelis, lai politikā iesaistās rīcībspējīgi, uz rezultātu orientēti cilvēki, uzsver Aigars Rostovskis. Pašreiz tikai kādos 20% pasaules valstu valda demokrātiska sistēma un autoritārie režīmi tai piesaka jaunas ambīcijas. Tāpēc demokrātiskajai sistēmai, lai tā saglabātu vērtības, pie kurām esam pieraduši (kā, piemēram, vārda un pārvietošanās brīvība) ir jāmobilizējas, lai savu pārvaldību veidotu daudz efektīvāku.

Kā Andis Kudors, Jurģis Liepnieks un Aigars Rostovskis saredz jaunā Eiroparlamenta darbību, vērojiet Jauns.lv video.

Visas Lielā jautājuma diskusijas skaties šeit.