Ko dos Grobiņā uzstādītā milzu elektromašīna? Pārgriežam elektrības vadus ar Krieviju un Baltkrieviju. FOTO. VIDEO
Grobiņas pagastā, akciju sabiedrības “Augstsprieguma tīkls” kompensatora stacijas ēkā, maijā nogādāja un sāka uzstādīt 390 tonnas smagu iekārtu - sinhronā kompensatora iekārtu. Gan nozares speciālisti, gan politiķi to nodēvēja par “vēsturisku notikumu”, bet nespeciālistiem šīs tehniskās iekārtas specifiskais nosaukums neko daudz neizsaka. Jauns.lv skaidro, ko tas nozīmē un kāpēc mums tas nepieciešams.
Tautas valodā runājot, tā ir elektromašīna jeb tāds kā elektrības ģenerators, bet tas nav paredzēts pastāvīgai elektrības ražošanai, taču būs nepārtraukti pieslēgts elektrosistēmai. Brīžos, kad elektrosistēmā notiks kādi incidenti, sinhronie kompensatori tūlītēji sniegs enerģijas balansēšanas atbalstu un palīdzēs stabilizēt frekvenci. Vēl Latvijā uzstādīs divas šādas mašīnas – Ventspilī un Līksnas pagastā (Augšdaugavas novads). Pa trim šādām elektromašīnām būs arī mūsu kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā.
Teju 400 tonnas smagā iekārta ceļā no Liepājas ostas uz Grobiņas pagastu:
Kopumā Latvijā šis projekts (par trim sinhroniem kompensatoriem) izmaksās 114 miljonus eiro, no kuriem 75% veido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (Connecting Europe Facility) līdzfinansējums. Iekārtas izgatavoto Vācijas uzņēmums “Siemens Energy”, un pirmo no tām ar kuģi atveda uz Liepājas ostu, bet pēc tam pa zemes ceļu uz Grobiņas pagasta. Tā bija smagākā krava, kas līdz šim bija saņemta Liepājas speciālās ekonomiskās zonas ostā. Atlikušās divas – Ventspilī un Līksnā – plānots uzstādīt nākamgad.
Baltijas valstīs tādas ir vajadzīgas, lai mēs pilnībā atslēgtos no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas. Vēl kopš padomju okupācijas laikiem Baltijas valstu energotīkls ir saslēgts vienotā sistēmā ar Krieviju un Baltkrieviju. Lai arī kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā mēs vairs no Krievijas neiepērkam elektroenerģiju, tomēr savienojums pastāv un krievu puse var mūs “regulēt”. Tas nozīmē, ka turpmāk mūsu energosistēma caur Baltijas valstīm nu būs pilnībā savienota ar Skandināviju un Poliju, un tālāk ar visu pārējo Eiropu.
Sinhronie kompensatori nedarbosies visu laiku, bet tiks iedarbināti gadījumos, kad būs kādi elektroenerģijas pārtraukumi vai sistēmā notiks kādi incidenti, tāpat tie ļaus gan pirkt, gan pārdot elektroenerģiju, piemēram, no vēja parkiem citām Eiropas valstīm. Pašas par sevi šīs iekārtas nav paredzētas elektroenerģijas ražošanai. Pats lieljaudas sinhronais kompensators sver 270 tonnas, bet ar visu aprīkojumu – teju 390 tonnas. Pēc testu veikšanas, iekārta sāks darboties nākamā gada februārī, kad visas trīs Baltijas valstis vienlaikus atslēgsies no elektrotīkla, kas tās tagad savieno ar Krieviju un Baltkrieviju. Pats lieljaudas sinhronais kompensators sver 270 tonnas, bet ar visu aprīkojumu – teju 390 tonnas. Pēc testu veikšanas, iekārta sāks darboties nākamā gada februārī, kad visas trīs Baltijas valstis vienlaikus atslēgsies no elektrotīkla, kas tās tagad savieno ar Krieviju un Baltkrieviju. Jāpiebilst, ka elektroenerģijas patērētājiem šī atslēgšanās no austrumu elektrotīkla būs nemanāma – ne būs kādi pārtraukumi elektroenerģijas apgādē, ne arī gaisma spuldzītēs kļūs ne blāvāka, ne spilgtāka – viss būs kā pierasti.
“Augstsprieguma tīkla” valdes loceklis Gatis Junghāns uzsver, ka mūsu lielais mērķis ir sagatavot Latvijas energosistēmu atslēgšanai nākamgad no Krievijas apvienotās energosistēmas. Sagatavošanās tam jau notikusi vairākus gadus: “Mēs esam izbūvējuši vai pilnībā rekonstruējuši augstsprieguma līnijas vairāk nekā 500 km garumā, un šie sinhronie kompensatori ir tāds pēdējais būtiskais etaps, ko nepieciešams izbūvēt, lai ilgtermiņā Latvijas energosistēma būtu gatava darbam bez Krievijas energosistēmas un savienota sinhronā darbā ar Eiropas energosistēmu.” Tas ir cieši saistīts ar energosistēmas stabilitāti un elektroapgādes drošumu un kvalitāti, jo pašreiz elektroapgādes parametru mums regulē no Krievijas energosistēmas. Savukārt atslēdzoties no Krievijas energositēmas mēs paši to sāksim regulēt.
Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis norāda: “Mums ir jāturpina iesāktais un nākotnē jākļūst energopašpietiekamiem – neatkarīgiem no jebkuras citas valsts. Tikai tā mēs varēsim Latvijas iedzīvotājiem piedāvāt pieejamu enerģiju nepieciešamajā apjomā, ar vēja un saules energostacijām tuvāko gadu laikā veidojot pamatu Latvijas enerģētiskajai neatkarībai.”
