Valkā atklāta izstāde par pilsētas lielo jubileju 1984. gadā: zīmīgas liecības par senajiem laikiem. FOTO. VIDEO

Jūnija sākumā dvīņu pilsēta Valka/Valga gan Latvijas, gan Igaunijas pusē svinēs savu 440. dzimšanas dienu ar svētku koncertiem, ballītēm, sportošanu un citām jautrībām un atrakcijām. Sagaidot šo nozīmīgo notikumu, Valkas novada Centrālā bibliotēka ir radījusi vēsturiski nostaļģisku izstādi “Valkai - 440. Atceroties pilsētas 400. dzimšanas dienu”, kurā var apjaust, kā svinībām gatavojās un to atzīmēja pirms 40 gadiem – 1984. gadā.

Valka – Latvijas valsts šūpulis, kuru latvieši vēlāk “nopirka”, atsakoties no Roņu salas

Šai izstādē galvenais stāsts ir par padomju okupācijas laikā piedzīvoto gadadienu, kad nedrīkstēja pieminēt, ka Valka līdz ar Rīgu ir šūpulis Latvijas kā neatkarīgas valsts politiskajai dzimšanai, jo gadu pirms 1918. gada 18. novembra nodibinājās divas latviešu politiskās organizācijas, kas par savu mērķi izvirzīja neatkarīgas valsts izveidošanu: pirmais veidojums bija Demokrātiskais bloks, kas nodibinājās Rīgā, bet otrais - Latviešu pagaidu nacionālā padome (LPNP), kura nodibinājās Valkā. Abas šīs organizācijas bija ierosme tam, lai gadu vēlāk izveidotu Latvijas Tautas padomi, kas proklamēja Latvijas Republiku. Te nu var strīdēties par to, kas tad īsti bija Latvijas politiskā māte vai tēvs – Rīgā dibinātais Demokrātiskais bloks vai Valkā izveidotā LPNP, bet, kā saka, abi vecāki ir mīļi.

Tāpat 1984. gadā arī nevarēja virpināt vēsturisko atmiņu peripetijas ap Latvijas un Igaunijas robežlīgumu, kas tika noslēgts pagājušā gadsimta pašā divdesmito gadu sākumā. Tolaik aktualizējās jautājums, kuras valsts pārziņā nonāks zviedru roņu mednieku apdzīvotā Roņu sala, bet Igaunija sev pieprasīja visu Valkas/Valgas pilsētu. Rezultātā Latvija neizvirzīja skaļas pretenzijas uz Roņu salas īpašumtiesībām un salu “atdeva” igauņiem, bet mūsu kaimiņi piekrita Valku/Valgu sadalīt uz pusēm. Respektīvi – latvieši, atsakoties no Roņu salas, “nopirka” daļu pilsētas savā robežas pusē.

Muzikālās un kino peripetijas dvīņu pilsētā

Bet latviešu-igauņu pretstāve Valkas/Valgas sakarā ik pa laikam ir “karstais kartupelis”. Tā tieši pilsētas 400. gadadienas jubilejas gadā uz kinoekrāniem nonāca Rīgas kinostudijas muzikālā komēdija “Vajadzīga soliste”. Vairums kinoskatītāju filmā uzmanību pievērsa tā sižeta mudžeklim vai dziesmām, kuras aizkadrā vai fonā izpildīja Mirdza Zīvere, Kaspars Dimiters vai grupa “Dālderi” un pat tā īsti nepamanīja, ka šajā filmā iekodēta dvīņu pilsētas problemātika. Filmas pamatā ir stāsts par divu vokāli instrumentālo ansambļu – Valkas “Bebru” un Valgas “Maskas” – sāncensību, kurš tad īsti uzvarēs Baltijas republiku muzikālajā konkursā.

Dziesma “O, kādi zēni” (“Bez puišiem nevar”) no muzikālās komēdijas “Vajadzīga soliste”:

Tāpat 1984. gadā  Valkas rajona kinodirekcijas direktora Gunāra Liedaga ierosmē ar Valkas kultūras nama diskotēka “Vivo” Valkas kinoteātrī “Draudzība” uzsāka Latvijā vēl nebijušu nebijušu projektu  diskkino (kinodiskotēku) – pirmsseansa mūzikas programmu. Tā kā Latvijas puse 1984. gadā Valkas jubileju atzīmēja ar muzikāliem kinoprojektiem. Neatpalika arī igauņu kinoļauži – viņi uzņēma dokumentālo filmu par dvīņu pilsētas 400. jubileju, protams, tā laika ideoloģiskajā mērcē, bet par vēsturisko gaisotni un latviešu un igauņu sadraudzību gan tā liecina.

Igauņu dokumentālā filma par Valkas/Valgas 400. dzimšanas dienas svinībām:

1984. gada 19. septembrī Valkā, Rīgas ielas sākumā, arī atklāja tēlnieka Andra Vārpas  piemiņas akmeni veltītu piemiņas akmeni pilsētas 400. jubilejai, kas joprojām ir apskatāms un iekļauts pilsētas tūrisma ceļvežos. Protams, padomju okupācijas laikā nevarēja iztikt bez obligātajām nodevām okupantu ideoloģijai. Tādēļ, pilsētas četrsimtgades svinības bija “salaulātas” ar 40. gadadienu kopš sarkanarmija 1944. gada 19. septembrī Valku/Valgu “atbrīvoja no vācu fašistiskajiem iebrucējiem”. Tā kā  boļševiki atkārtoti Valkā ienāca 1944. gada 19. septembrī, tad arī lielās svinības notika 19. septembrī. Tad arī tika atklāt vēl viens monuments - skulptores Artas Dumpes, kā arī arhitektu Arno Heinrihsona un Jāņa Dripes veidots piemineklis ar vietu “mūžīgajai ugunij” sarkanarmiešu Brāļu kapos. Patiesībā īstā Valkas dzimšanas diena jāsvin 11. jūnijā, jo 1584. gadā šajā dienā Polijas karalis Stefans Batorijs Valkai/Valgai (toreiz - Walk) piešķīra pilsētas tiesības. Un šogad tieši šajā datumā arī noslēdzas dvīņu pilsētas ikgadējie svētki.

Pilsēta mitrājā

Gadsimtu laikā Valka pārgājusi no vienām valdnieku rokām otrās. Pilsētas tiesības tai piešķīra laikā, kad pilsēta atradās Polijas-Lietuvas kopvalsts sastāvā, pēc tam tā nonāca Zviedrijas karaļa pakļautībā, bet 1721. gadā tai savu ķetnu uzlika krievu cara tētiņš, bet jau pēc 200 gadiem Valka bija pilsēta, kurā nodibinājās politiskā kustība, kas pieprasīja Latvijas autonomiju jeb valstisko neatkarību. Ne velti vēsturnieki hronoloģisko ceļu uz 1918. gada 18. novembri iesāk ar 1917. gada novembri, kad Valkā nodibinājās  Latviešu Pagaidu Nacionālā padome, kura tā paša gada decembra sākumā pieņēma deklarāciju, kas Latvijai pieprasīja autonomiju.

Viduslaikos Valka atradās izdevīgu satiksmes ceļu tuvumā, kas veda no Gaujas uz Pedeles ūdensceļu. Pirmās ziņas par Valku (tolaik Pedeli) atrodamas 1286. gada Rīgas parādu grāmatās. 1419. gadā Rīgas arhibīskaps Johans VI Ambundi panāca Livonijas Konfederācijas landtāgu regulāru sasaukšanu Valkā. Pēc Pārdaugavas Livonijas hercogistes izveides tā 1582. gadā nonāca Polijas-Lietuvas kopvalsts pārvaldē un 1584. gadā tai piešķīra pilsētas tiesības. 1627. gadā Poļu-zviedru kara laikā Valku nopostīja, un tā nonāca Zviedru Vidzemes sastāvā. Pēc Lielā Ziemeļu kara 1721. gadā - Krievijas impērijas pakļautībā. 1886. gada pilsēta izveidojās par lielu dzelzceļa līniju krustpunktu ar savienojumiem uz Rīgu, Tērbatu, Pleskavu, Pērnavu un Alūksni-Gulbeni-Pļaviņām. 1917. gada 2. decembrī Valkā LPNP pieņēma deklarāciju par Latvijas autonomiju, kurā tika oficiāli pasludināts, ka Latvija ir autonoma valstsvienība, kurā ietilpst Vidzeme, Kurzeme un Latgale. 1920. gadā pa nelielo Varžupīti tika nosprausta Latvijas-Igaunijas robeža, kā rezultātā igauņu pusē nonāca pilsētas vēsturiskais un saimnieciskais centrs, bet Latvijas pusē pilsētas rietumu nomale.

Pēc PSRS sabrukuma 1991. gadā tika atjaunota apsargājama valsts robeža starp Valku un Valgu. 2007. gadā Latvija un Igaunija pievienojās Šengenas līgumam, kā rezultātā robežkontroles un robežpārejas punkti tika likvidēti un abas pilsētas faktiski kļuva par vienotu urbānu teritoriju ar divām atsevišķām pašpārvaldēm divās atsevišķās valstīs.

Pastāv uzskats, ka Valkas nosaukums, iespējams, saistīts ar latviešu valodas darbības vārdiem “vilkt” un “valkāt”, vai arī lietvārdu “valks”, kas ir senāk lietots mitrāju teritoriju vai atsevišķu to elementu — staignāja, purva, arī strauta apzīmējums un kopumā raksturo Valkas apkārtnei raksturīgos ģeogrāfiskos apstākļus. Darbības vārds “valks” sākotnēji varējis apzīmēt laivu pārvilkšanas vietu aizvēsturiskajos laikos, kad laivas vai kravas no Gaujas upes baseina tika pārvilktas uz Pedeles upi, pa kuru varēja nokļūt Emajegi upes baseinā un tālāk uz Igaunijas ezeriem.