Partneri sliecas neatbalstīt VISC ieceri atteikties vērtēt centralizēti 9. klašu eksāmenu svešvalodā

Saskaņošanai nodotais noteikumu projekts par valsts pārbaudes darbu norises laiku 2024./2025.mācību gadā piedāvā atteikties no 9.klašu valsts pārbaudes darba svešvalodā vērtēšanas centralizēti, un kā centralizētie eksāmeni tiktu organizēti valsts pārbaudes darbi latviešu valodā un matemātikā.

Ja 9.klases svešvalodas eksāmens būs necentralizēts, tā norisē iesaistīs tikai tās skolas pedagogus, kurā notiek eksāmens, un nebūtu nepieciešams pēc novērotājiem un vērtētājiem no citām skolām, kā tas ir centralizētajā eksāmenā. Līdz ar ko svešvalodu eksāmena mutvārdu daļa varētu notikt paralēli visās izglītības iestādēs. Necentralizētā eksāmena rezultātu vērtēšanas process esot arī ātrāks.

Šāds ierosinājums piedāvāts, lai mazāk ietekmētu mācību procesu skolās valsts pārbaudījumu norises laikā maijā, kā arī skolēniem un viņu vecākiem ātrāk būtu zināmi visu eksāmenu rezultāti, skaidroja VISC. Tas atvieglotu arī pamatizglītības eksāmenu sertifikātu izsniegšanu.

Turpretim eksāmenus latviešu valodā un matemātikā turpinās vērtēt centralizēti. VISC skaidro, ka eksāmenu rezultātus izmanto kā konkursa atlases kritēriju skolēnu uzņemšanai vidējās pakāpes izglītības programmās. Tāpat matemātikas eksāmena darbus analizē, lai sniegtu skolotājiem metodisko atbalstu skolēnu zināšanu pilnveidošanai. VISC arī norādīja, ka būtiski centralizēti novērtēt 9.klases skolēnu zināšanas, izpratni un pamatprasmes latviešu valodā.

VISC priekšlikumu neatbalsta Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK). Centralizēto eksāmenu dati palīdz secīgi sekot tam, kā apgūts pamatizglītības posms, taču, pārejot uz atšķirīgām vērtēšanas metodēm, dati vairs nebūs kopēji salīdzināmi, bažas pauda LDDK izglītības un nodarbinātības jomas vadītāja Liene Voroņenko.

LDDK arī uzskata, ka eksāmenu labošana centralizēti "noņem spriedzi no skolotāja", un viņš var kvalitatīvāk labot darbus, jo tie ir anonīmi. Skolotāji arī diskutē par kritērijiem un rezultātiem. "Tās zināšanas viņam ir noderīgas, pēc tam strādājot savu skolotāja darbu, nekā tad, ja viņš ieslēdzas klasē un vērtē tikai savu skolēnu nodots darbus," sacīja Voroņenko.

Viņa nepiekrīt VISC skaidrojumam, ka atteikšanās no viena eksāmena vērtēšanas centralizēti uzlabos sertifikātu izdošanas procesu. Tas esot administratīvs process valsts pārvaldē, un tai "ir visas iespējas" prasīt papildus līdzekļus darba uzlabošanai.
Voroņenko atgādināja, ka lielākā daļa skolu centralizēto eksāmenu rezultātus izmanto kā prasību uzņemšanai vidējās izglītības posmā. Ja izņems "tik nozīmīgu eksāmenu" kā svešvaloda, izglītības iestādes varētu īstenot savus iestājpārbaudījumus vai noteikt citas prasības konkrētajā jomā. Rezultātā skolotāji varētu tikt pārslogoti.

VISC ieceri nav saskaņojusi arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), liecina informācija Tiesību aktu portālā. Arodbiedrība savā atzinumā min, ka 9.klases centralizēto eksāmenu rezultātus izmanto konkursā skolēnu uzņemšanai vidējās izglītības posmā, tāpēc svešvalodu eksāmenu vajadzētu turpināt vērtēt centralizēti.

Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) prezidents, Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns (NA) atturējās komentēt, atzīstot, ka nav sanācis iedziļināties un ir nepieciešams izvērtēt piedāvāto. 

"Uzreiz teikt, ka tas ir kaut kas fantastiski ideāls, foršs risinājums, es nevaru," pauda Kalvāns, piebilstot, ka ir nedaudz bažīgs un piesardzīgs par iniciatīvu.

Sākot no nākamā mācību gada 9.klases noslēgumā būs jākārto arī starpdisciplinārs valsts pārbaudes darbs, kurā ietverts sociālās un pilsoniskās, dabaszinātņu un tehnoloģiju mācību jomu saturs. Līdz ar to 9.klases skolēniem būs jākārto četri obligātie valsts pārbaudes darbi.

Atbilstoši Valsts pamatizglītības standartam, valsts pārbaudes darbi vispārējās pamatizglītības pakāpē ir eksāmens, centralizēts eksāmens un monitoringa darbs.