Barojot putnus ar sēklām, Latvijā izplatās bīstams augs
Dārzkopības un botānikas entuziastu domubiedru lapās sociālajos tīklos aizvien biežāk vaicā par agrāk neredzēto augu, kas dzen asnus viņu dārzā. Viņi vēl nenojauš, ka tā ir nejauka nezāle, bīstamākais alerģiju raisošo ziedputekšņu izplatītājs, kam bez cimdiem pat nav vēlams pieskarties.
Par vērmeļlapu ambrozijas “Ambrosia artemisiifolia” iespējamo straujo izplatību Latvijā aizdomas izsaka aerobioloģe (vēja pārnēsāto ziedputekšņu speciāliste), ģeogrāfijas zinātņu doktore, Latvijas Universitātes vadošā pētniece Olga Sozinova. Viņa atklāj, ka ambrozijas ziedputekšņu daudzums gaisā pēdējos dažus gadus ievērojami pieaudzis.
Ziedputekšņi rada alerģijas
Vērmeļlapas ambrozijas dzimtene ir Ziemeļamerikā – Virdžīnija un Pensilvānija ASV austrumos. Pie mums tā veido mutācijas, lai piemērotos īsākām vasarām, zinātnieki lēš, ka tas noticis ap 2000. gadu. Arī klimata sasilšana un garākas vasaras veicina ambrozijas labāku iedzīvošanos un vairošanos tālāk uz ziemeļiem, tostarp Latvijā.
Viens augs var izdalīt līdz pat miljardam ļoti sīku (0,02 milimetri diametrā) ziedputekšņu. Tie ļoti labi izplatās ar vēju un pārvar lielus attālumus, tāpēc to ietekmi var izjust arī tālu no ziedēšanas vietām. Ambrozijas ziedputekšņi ir agresīvi un Eiropā ir čempioni alerģiju izraisīšanas ziņā.
Vācijā 15,7 procenti iedzīvotāju ir jutīgi pret ambrozijas ziedputekšņiem. Alerģiskas reakcijas var izraisīt ļoti neliela ambrozijas putekšņu koncentrācija – pat tikai seši ziedputekšņi uz kubikmetru gaisa jutīgiem cilvēkiem izraisīs alerģiju. Vienpadsmit ziedputekšņu uz kubikmetru gaisa tiek uzskatīts par smagu, alerģisku piesārņojumu.
Uzdīgst pat pēc 40 gadiem
Sozinovas studenti noskaidrojuši, ka ambrozijas pēdējā laikā sadīgst pie sēkliņu-tauku bumbām, kuras daudzi ziemā izkar dārzos, lai barotu putnus.
Zinātniece atklāj, ka agrāk ambrozijas ieceļojušas Latvijā pa dzelzceļu ar graudu kravām no Krievijas dienvidiem vai Ukrainas. Tomēr šim viengadīgajam augam toreiz bija grūti iedzīvoties Latvijā, jo tas gan paspēja uzziedēt, bet nepaguva nogatavināt sēklas.
Līdz šim pierastos izplatīšanās veidus gar dzelzceļu un ceļmalām nomainījusi savvaļas putnu piebarošanai izmantotā barība. Vācijā šobrīd visizplatītākās ambrozijas augšanas vietas ir dārzi un it īpaši zem putnu barotavām.
Lai arī cik rūpīgi lasītu sastāvu nopirktajā putnu barībā, ambrozija tur nebūs pieminēta. Tās sēklas ievāktas no nezāļainiem laukiem kopā ar graudaugiem, saulespuķēm vai kaņepēm. Likumdošana pat pieļauj nelielu daudzumu ambrozijas sēklu piejaukumu kultūraugu sēklām, bet arī tas ir pietiekami, lai tās izplatītos.
Vācijā populārā patērētāju žurnāla “Ökotest” 2007. gadā veiktā pētījuma rezultāti šokēja – tikai trīs no 18 putnu barības produktiem bija bez ambrozijas sēklām. Diemžēl putniem nepatīk ambrozijas sēklas, ko apņem pieci līdz septiņi dzeloņi, un tās nebojātas nobirst zemē.
Ambrozija vairojas tikai ar sēklām, un viens augs spēj veidot 80 000 līdz 150 000 sēklu. Tās augsnē spēj saglabāties piecus līdz pat 40 gadu un sagādāt pārsteigumus pēc ilga laika, kad šķiet, ka nejaukā nezāle jau iznīcināta. Aukstās ziemas šīm sēklām dīgtspēju nemazina.
Ārpus kontroles
Krievijā, Baltkrievijā, Ukrainā, Azerbaidžānā, Kazahstānā, Uzbekistānā, Jordānijā un vēl citās valstīs vērmeļlapu ambroziju uzskata par karantīnas nezāli, Spānijā un Šveicē par regulētu invazīvu svešzemju augu. Kopš Latvija ir Eiropas Savienībā, uz mums attiecas Eiropas likumdošana, un augam nav karantīnas nezāles statusa.
Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) Augu karantīnas departamenta direktore Gunita Šķupele “Kas Jauns Avīzei” skaidro, ka Eiropas Savienības (ES) līmenī vērmeļlapu ambrozija netiek regulēta, proti, tā nav pieminēta regulā par invazīvajām svešzemju sugām.
Dienests aktīvi darbojas likumā noteikto augiem kaitīgo organismu ierobežošanā. Pērn VAAD inspektori veikuši 14 655 pārbaudes, to laikā ievākti 4759 dažādi paraugi, taču vērmeļlapu ambrozija paliek ārpus uzraudzības.
Tikai ar cimdiem
Eiropas un Vidusjūras augu aizsardzības organizācija (EPPO) ir izstrādājusi vadlīnijas vērmeļlapu ambrozijas ierobežošanai. Tas ir detalizēts un praktisks dokuments, kas ietver dažādus auga iznīcināšanas veidus, pasargāšanu no sēklu izplatīšanās un kļūšanu par grūti apkarojamu lauksaimniecības nezāli. Ambrozijas apdraudētajām valstīm ieteikts veidot sugas novērošanas un izskaušanas plānus un tos īstenot.
Personāls, kas atbild par augu kontroli, ir jābrīdina par iespējamo veselības apdraudējumu, jāizvairās pieskarties augam ar kailu ādu. Ieteicams ambrozijas izraut ar visām saknēm pirms ziedēšanas. Lai izvairītos no alerģiskām rekcijām, ambrozijas apkarotājiem jāvelk apģērbs ar garām piedurknēm un cimdi.
Pret ziedošajiem augiem vēlams cīņā doties pēcpusdienā, jo ziedputekšņi galvenokārt izdalās no rīta. Izravētie augi jāuzglabā tā, lai saknes nesaskartos ar augsni, jo tie varētu ataugt. Ja izravēti augi ar sēklām, kas vēl nogatavojas, nezāle vai nu jāieliek plastmasas maisos un jānodod atkritumu savākšanai, vai arī jāsadedzina.
Vietās, kur vērmeļlapu ambrozija ir iedzīvojusies un jau veido blīvas audzes, jāuzmana, lai to neēstu govis. Ja lopi saēdas ambrozijas, piens iegūst asu, nepatīkamu smaržu un garšu.
