Jābūt daudz atturīgākiem pret tiem, kuri veido noslēgtas komūnas: Aigars Rostovskis par Kultūras ministrijas imigrācijas politiku
Latvijas sabiedrībā un darba tirgū pirmām kārtām būtu jāintegrē to tautu un nāciju pārstāvji, kuru vērtību sistēmas un antropoloģiskās saknes ir tuvākas latviešiem, saka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis. Savukārt pret tiem, kuri veido savas noslēgtas komūnas, kuras neiekļaujas Latvijas lokālajā komūnā, mums jābūt daudz atturīgākiem.
Kultūras ministrija sagatavojusi projektu ar garu nosaukumu “Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plāns no 2024. līdz 2027. gadam””. Tas paredz palielināt trešo valstu pilsoņiem izsniegto vienreizējo patstāvīgo uzturēšanās atļauju īpatsvaru no 1,1% līdz 2,2%. Citiem vārdiem sakot - veicināt ārvalstnieku ieplūšanu Latvijā, lai tā aizlāpītu robus darba tirgū, kas rodas bēdīgās demogrāfiskās situācijas dēļ. Līdz ar to rodas Lielais jautājums: “Kāds būtu pareizais ceļš demogrāfijas problēmu risināšanā?” To Jauns.lv uzdeva Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidentam Aigaram Rostovskim.
Zemie dzimstības rādītāji, kas lēnā garā pārņem visu pasauli, ir arī problēma mums - Latvijai, saka Aigars Rostovkis: “Līdz ar to mums jādara viss, lai dažādā veidā motivētu ģimenes pasaulē laist vairāk bērnu. Šai ziņā mums ir vajadzīga daudz proaktīvāka politika, jo acīmredzami pašreizējā nestrādā. Mūsdienu pasaulē ģimenēm, it sevišķi jaunajām ģimenēm, ir virkne izdevumu. Un ja tā sarēķina, ka katra bērniņa nākšana pasaulē būtiski pasliktina dzīves kvalitāti, tad vienkārši parādās šī grūtā izvēle (dzemdēt vai nē).”
Tai pašā laikā būtiska iedzīvotāju skaita samazināšanās apdraud mūsu sociālās programmas un saimniekošanu kā tādu, tādēļ skaidrs ir tas, ka “mums jāraugās uz citu cilvēku ielaišanu mūsu sabiedrībā. Bet imigrācijas politika ir jāveido, nevis jāpaļaujas vienkārši kaut kādai plūsmai. Es te domāju par globāla līmeņa menedžmentu, par to, kas saistīts ar augstu pievienoto vērtību – IT vai kādu tehnoloģiju sektoru. Vislabākais cilvēku piesaistes veids ir caur izglītības sistēmu – caur skolām un augstskolām. Cilvēki te ir atbraukuši, pavadījuši kādus trīs-piecus gadus augstskolā, studējot, apliecinot savas izglītības spējas; šajā laikā adaptējas, pierod pie mūsu kultūras. Mums atliek viņiem piedāvāt kādas speciālas programmas, piemēram, latviešu valodas apguvē. Viņiem ir kaut kāds izglītības līmenis, zināma kvalifikācija. Šī ir tā segmentācijas, kas arī varētu papildināt mūsu sabiedrību,” teic uzņēmējs.
Viņš arī uzsver – ja mums būs attīstīta ekonomika, tad arī cilvēku, tai skaitā arī izglītotu un turīgu, interese par Rīgu un Latviju palielināsies, tāpēc mums jāveicina ekonomikas izaugsme. Par to, kurus ārvalstniekus mēs varētu piesaistīt, Aigars Rostovskis teic: “Kamēr cilvēkam ir darbs, viņš šeit var atrasties, bet tikko viņam darbs beidzas, viņam jādodas atpakaļ. Prioritāti mums jāskatās uz tām nācijām un tautām, kas labprātīgi ir gatavi adaptēties, kuriem vērtību sistēmas un antropoloģiskās saknes ir tuvākas mums. Un jābūt daudz atturīgākiem pret tām nācijām un tautām, kuras veido kaut kādas savas komūnas, kas neiekļaujas mūsu lokālajā komūnā, kurām filozofija un kultūra neatbilsts mūsējai. Ar šādu cilvēku iesaisti ir jābūt daudz atturīgākiem.”
Kā Aigars Rostovskis vērtē bēdīgo demogrāfisko situāciju Latvijā un kur saskata izeju no samilzušās problēmas, vērojiet Jauns.lv video.
Visas Lielā jautājuma diskusijas skaties šeit.
