foto: Shutterstock
"20 eiro par kartupeļu pankūkām!” Cenas kādā Vecrīgas bārā šokē apmeklētājus
Vecrīgas bārā kartupeļu pankūkas maksā jau 20 eiro.
Sabiedrība
2024. gada 23. maijs, 13:11

"20 eiro par kartupeļu pankūkām!” Cenas kādā Vecrīgas bārā šokē apmeklētājus

Ziņu nodaļa

Jauns.lv

Sabiedriskās ēdināšanas cenas kļūst apmeklētājiem arvien mulsinošākas – sociālajos tīklos pauž neizpratni par kartupeļu pankūkām, kas izmaksā 20 eiro.

"Kartupeļu pankūkas par 20 eiro. Šis ir kas jauns priekš bāra. Es vēl saprastu kādā dārgā restorānā, bet bārā...,” ievietojot ēdienkarti ar cenām kādā Rīgas bārā, sociālajā vietnē "X" pauž Kārlis. 

Tāpat arī citi vietnes "X" lietotāji pauž neizpratni par cenām sabiedriskajā ēdināšanā. Tā, piemēram, Ksenija raksta, ka "ja tu viegli spēj izrēķināt, kādu daļu no algas sastāda vienas pusdienas, tad kaut kas nav kārtībā.”

Savukārt Gatis pauž, ka ar šādām cenām tad nevajadzētu raudāt par tukšo Vecrīgu un paust neizpratni par to, kāpēc neviens nenāk ēst kafejnīcas ēdienu ar piecreizēju uzcenojumu.

Kāds cits steidz atgādināt, ka jārēķinās ar to, ka cenas ir pieaugušas un, piemēram, kartupeļi tagad maksā salīdzinoši dārgāk nekā agrāk.

Baltic Restaurants servisa direktors un valdes loceklis Guntis Bredovskis portālam pauž, ka pēdējos četros gados Covid-19 un ģeopolitisko iemeslu dēļ cenas ir strauji uzaugušas, bet šobrīd gan nevarot apgalvot, ka cenas sabiedriskajā ēdināšanā strauji kāptu. "Tās tagad ir stabilizējušās,” norāda Bredovskis.

Vienlaikus viņš norāda uz to, ka algas gan turpina augt un tas var būt viens no iemesliem, kāpēc turpina augt arī cenas. Pēc viņa sacītā, algu kāpums pēdējos četros gados, atkarībā no pozīcijas, ir 35-60%. 

Arī Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Andris Kalniņš norāda, ka ēdināšanas iestādēs cenas atbilst realitātei un ir cieši saistītas ar ekonomisko situāciju valstī. 

"Ir jāsaprot, ka ēdināšanas nozare ir cietusi vissmagāk Covid-19 pandēmijas laikā un uzkrājusi lielus nodokļu parādus ierobežojumu dēļ, kā arī šobrīd pie vispārējās inflācijas, darba spēku izmaksu pieauguma un ārvalstu tūristu iztrūkuma valstī (Latvija ir pēdējā vietā visā Eiropas Savienībā pēc ārvalstu tūristu plūsmas atgūšanās salīdzinājumā ar pirmspandēmijas laiku). Pēc būtības visa viesmīlības nozare ir krīzē jau četrus gadus un diemžēl no valdības puses nav bijusi pretimnākšana saistībā ar samazinātā PVN ieviešanu ēdināšanas pakalpojumiem,” pauž Kalniņš.

Viņš atgādina, ka šobrīd Saeimā ir iesniegta iedzīvotāju iniciatīva par samazinātās 12% PVN likmes ieviešanu sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem Latvijā. 

"Tāpat svarīgi piebilst, ka Eiropas Savienībā samazinātā PVN ieviešana sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem ir pilnīgi normāla prakse un aptuveni 75% visu Eiropas Savienības valstu iedzīvotāju bauda samazinātā PVN priekšrocības sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem. Līdz ar to, lai padarītu sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus pieejamākus sabiedrībai un vienlaicīgi atbalstītu ēdināšanas nozari, uzskatu, ka samazinātā PVN 12% apmērā ieviešana sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem ir vislabākais īstermiņa un vidēja termiņa instruments,” sacīja Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2024. gada aprīlī, salīdzinot ar martu, cenas pārtikai pieauga par 0,3 %, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,1 procentpunktu.

Lielākā palielinošā ietekme bija cenu kāpumam maizei un citiem konditorejas izstrādājumiem, mājputnu gaļai un šokolādei, savukārt lielākā samazinošā ietekme bija cenu kritumam sieram un biezpienam, kafijai, svaigiem dārzeņiem un augļiem.