Rinkēvičs: "Priekšvēlēšanu debatēm jānotiek latviešu valodā"

Rinkēvičs atzīst, ka "iepriekš daudzas lietas ir notikušas krieviski", "taču, notikumiem attīstoties, mainās apstākļi, ievērojamas daļas sabiedrības viedoklis un noskaņojums. Tas, kas kādreiz bija pieļaujams vairs nav un otrādi". Īpaši strauji situāciju ietekmējot Krievijas iebrukums Ukrainā.

Vienlaikus viņš nenoliedz, ka komunikācijai var tikt izmantotas arī mazākumtautību valodas, kā to paredz Satversme un likumi, taču "jāatceras, ka Latvijā ir vairāk par vienu mazākumtautību".

Runājot par sabiedriskajiem medijiem un redakcionālo neatkarību, prezidents pauž pārliecību, ka tajos strādā "profesionāli un patriotiski" žurnālisti. Prezidenta ieskatā, viņu ieguldījums valsts demokrātijas stiprināšanā un attīstībā ir nenovērtējams. "Visa veida ķengas par valsts nodevējiem, tautas ienaidniekiem, piekto kolonnu, Kremļa pakalpiņiem ir absolūti nepieņemamas un nosodāmas. Tieši draudi un aicinājumi fiziski izrēķināties ir sodāmi saskaņā ar likumu. Nosargāt redakcionālo neatkarību nav viegli," ierakstā klāsta prezidents.

Viņš spriež, ka redakcionālā neatkarība ir liela atbildība "sabiedrības priekšā skaidrot savus lēmumus un izvēles, pamatot tās, atbildēt uz jautājumiem un kritiku". Rinkēvičs domā, ka ikvienam sabiedrības loceklim, arī politiķim, ir tiesības izteikt savu viedokli, uzdot jautājumus un kritizēt jebko. Viņaprāt, ir svarīgi, lai uz jautājumiem tiek sniegtas atbildes un kritika tiek atspēkota. Rinkēvičs uzsver, ka nevienai amatpersonai nav tiesību norādīt sabiedriskajiem vai komercmedijiem, kādu sižetu taisīt, kādus jautājumus uzdot vai neuzdot.

"Šobrīd gribētos redzēt mierīgu, faktos un praksē pamatotu redakcionālās izvēles skaidrojumu par EP kandidātu debatēm krievu valodā LTV un "lsm.lv". Jautājumi ir vairāki. Vai ir pētīta iepriekšējo Saeimas un EP vēlēšanu debašu krievu valodā rezultativitāte, vai iedomātai mērķauditorijai pētījumu formā ir pajautāts, vai tas viņiem ir noderīgi, vai ir interese," norāda Valsts prezidents.

Arī viņš izcēlis, ka vairākas partijas ir atteikušās no dalības šajās debatēs, tāpēc jautājums esot arī par to, kā iespējams nodrošināt līdzvērtīgu informāciju, iztirzājumu elektorātam par visu partiju piedāvājumu. Tāpat esot jautājums, vai tik "sakaitētā atmosfērā" būs iespējams sasniegt mērķi - kvalitatīvu diskusiju, vai ir apsvērta ideja par debašu rīkošanu latviski, nodrošinot tulkojumu.

Savukārt runājot par informatīvās telpas "atkarošanu no Kremļa", prezidents vien konstatē, ka par šo tēmu tiek spriests "jau labu laiku" un ka "tie, kas joprojām saņem informāciju no Krievijas propagandas, nav sasniegti ne ar raidījumiem latviski, ne krieviski, tāpēc ir jāsaprot iemesls, kāpēc tā notiek", bet savu redzējumu par risinājumu prezidents ierakstā nav sniedzis.