foto: Juris Rozenbergs
“Stabilitātei!” pret stabilitāti
„Stabilitātei!” līderis Aleksejs Rosļikovs Eiroparlamenta vēlēšanām sapulcējis visjaunāko deputātu kandidātu sarakstu. * * *
Politika
2024. gada 14. maijs, 06:34

“Stabilitātei!” pret stabilitāti

Elmārs Barkāns

Jauns.lv

Populistiskā tā dēvēto mistisko "krievvalodīgo" aizstāvju partija "Stabilitātei!" uz šīm Eiroparlamenta (EP) vēlēšanām startē ar programmu, kas pēc būtības aicina par 180 grādiem mainīt valstī pastāvošo iekārtu gan iekšpolitikā, gan ārpolitikā. Pie tam apelējot ar vienas no ievērojamākās personas Latvijas vēsturē, kā uzsver pati partija, Kārļa Ulmaņa pirms 88 gadiem teikto agronomisko darbinieku sanāksmē.

Sestdien, 8. jūnijā, Latvijas pilsoņi dosies pie vēlēšanu urnām, lai izraudzītos deviņus mūsu valsts pārstāvjus, kuri turpmākos piecus gadus Latviju pārstāvēs Briselē. Jauns.lv lasītājus iepazīstina ar visiem 16 sarakstiem. Šoreiz, noslēdzošajā stāstā, par “Stabilitātei!”, kura vēlēšanās startē ar 16. kārtas numuru.

"Nozog" bulgāru valodu

foto: "Stabilitātei!"/"Facebook"
„Stabilitātei!” priekšvēlēšanu aģitācijā pamanījusies izmantot kirilicu, to nodēvējot nevis par krievu, bet gan bulgāru alfabētu.

Bijušā policijas kārtībnieka Alekseja Rosļikova vadītā "Stabilitātei!" izcēlusies ne tikai ar savu revolucionāro programmu, bet arī ar savu viltus bulgārismu. Tā kā likumā noteikts, ka priekšvēlēšanu aģitāciju var veikt tikai Eiropas Savienības valodās, tad "Stabilitātei!", lai uz aģitācijas plakātiem un reklāmām varētu nodrukāt savus sakramentālos vārdus krieviem saprotamajā kirilicā, paziņojusi, ka to dara nevis krievu valodā, bet gan bulgāru valodā, piebilstot: "Reklāmā ir izmantota bulgāru valoda”. Un formāli te neko nevar pārmest, jo vārdi "Росликов” (Rosļikovs) un pārsvītrotie „война” (karš) burti tik tiešām uzrakstīti tīra bulgāru valodā, un Bulgārija taču ir Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts.

"Stabilitātei!” viltīgi apgājusi likumus un savu reklāmu daļēji driķē kirilicā, un ne jau ar "krievu burtiem”. Te vietā atgādināt, ka rakstību kirilicā izgudroja nevis krievi, bet gan bulgāri. Svētie bizantiešu mūki Kirils un Metodijs devītajā gadsimtā kirilicu ieviesa tieši bulgāru karalistē, un tas ir bulgāru nevis krievu alfabēts. Mūsdienās neviens vien zinātkārs latviešu tūrists Bulgārijā nonācis ļoti neērtā situācijā, vietējiem jautājot: "Kāpēc jūs izmantojat krievu alfabētu?”, jo patiesībā vaicājumam būtu jāskan gluži pretēji: "Kāpēc krievi izmanto bulgāru alfabētu?” Bet tas lai paliek uz paša "Stabilitātei!” līdera Alekseja Rosļikova sirdsapziņas, kura portrets rēgojas uz partijas reklāmām, kaut gan viņš pats EP vēlēšanās nepiedalās un it labi jūtas Saeimas deputāta krēslā.

Piesavinās Kārli Ulmani

foto: Zane Bitere/LETA
Partija „Stabilitātei!” savā priekšvēlēšanu programmā izmantojuši Kārļa Ulmaņa pirms 88 gadiem teikto (attēlā: Saeimas „Stabilitātei!” frakcijas pārstāvji Rīgas pilī, 2024. gada 31. janvārī vizītē pie Valsts Prezidenta; aizmugurē – Kārļa Ulmaņa portrets).

Vēl vienu „programmatisku zādzību” var attiecināt saistībā ar Kārļa Ulmaņa citāta izmantošanu "Stabilitātei!” programmā. Centrālajā vēlēšanu komisijas mājaslapā publicētā partijas programma noslēdzas ar vārdiem: "Savu redzējumu varam droši citēt ar vienas no ievērojamākās personas Latvijas vēsturē (Kārļa Ulmaņa) teikto: “Mēs gribam, lai labklājība būtu mums apkārt pie visiem un būtu atrodamā katrā mūsu zemes stūrītī, katrā mūsu iedzīvotāju mājā un mājvieta"" (citēts vārds vārdā ar gramatiskām kļūdām, piemēram, "atrodamā”).

Šis pirmskara Latvijas ministru prezidenta un vēlāk autoritārā Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa citāts, pēc visa spriežot, ir adresēts latviešu vēlētājam, lai viņus "iežēlinātu” ar daudzu cienītā politiķa personību. Tāpat jāpiebilst, ka šis ir viens no hrestomātiskajiem Kārļa Ulmaņa citātiem, ko ik pa laikam izmanto arī politiķi savās priekšvēlēšanu programmās. Pie tam tas ir ļoti "nekaitīgs” teikums, ko pamanījušies izmantot gluži pretēju politisko pārliecību partiju pārstāvji, kā, piemēram, Jura Žuravļova sociāldemokrātiskā Labklājības partija 2002. gada Saeimas vēlēšanās vai 2021. gadā Nacionālā apvienība savā programmā Dobeles novada pašvaldības vēlēšanām.

Šis ir tikai viens no teikumiem, kuru Dr. Kārlis Ulmanis 1936. gada 5. novembrī teica savā runā agronomisko darbinieku sanāksmē (visu tekstu skatīt žurnāla „Latvijas Agronomu Biedrības Ziņas” 1936. gada novembra numurā).

Tā kā ar šo Kārļa Ulmaņa citātu varētu sakaitināt zināmu daļu „Stabilitātei!” krievu elektorāta, tad atsauces uz „ievērojamo personu” nav uzsvērtas stāstos par partijas programmu krievu presē vai sociālajos tīklos (tieša politiskā reklāma ne ES valodās ir aizliegta, bet tas neliedz krieviski publicēt ziņu materiālus vai publicistiskas esejas par „Stabilitātei!” krievu valodā).

Politiskā cenzūra

foto: Evija Trifanova/LETA
Pirms gada „Stabilitātei!” vienojās kopīgā dziesmā pret Saeimu (attēlā: abu partiju rīkotajā protestā „Atlaist Saemu!” pie Rīgas pils 2023. gada 16. jūnijā).

„Stabilitātei!” publicitāte krievu valodā tiek cītīgi cenzēta, protams, par labu krieviski lasošajam elektorātam, jo partijas listes otrais numurs ir Rīgas domnieka Andreja Kozlova („Saskaņa”), kādreizējā krievu laikraksta „Vesti” izdevēja Andeja Kozlova dēls – arī Andrejs Kozlovs, kurš ir krievu valodā rakstošā ziņu portāla „press.lv” attīstības direktors. Jau kopš novembra viņš šai portālā publicē viedokļrakstus, parakstot tos kā „Stabilitātei!” pārstāvis. Partijas vadītājs Aleksejs Rosļikovs gan noliedzis, ka Kozlovs juniors deputātu kandidātu sarakstā būtu iekļauts ģimenes saišu vai darbavietas dēļ: „Būtu ļoti korekti nekādā gadījumā nevajāt cilvēku par to, kādi ir viņa vecāki. Es domāju, ka viņa vecāki ir ļoti pieklājīgi, diži un lepni cilvēki.”

Ja krievu valodā „Stabilitātei!” teksti tiek rūpīgi rediģēti, tad latviešu valodas tekstos tas nav jūtams. Par to liecina neveikli latviski pārcelti teikumi vai frāzes, pēc visa spriežot, ar „Googles” tulkotāju no tās pašas krievu valodas, piemēram, - „cenas uz elektrību”, „maksāta mūžīga un augsta cena”, "iznīcina sirmgalvju mūžīgu darbu”, „ekonomē uz siltuma un karstā ūdens.” Mūsu steidzīgajā gadsimtā ir raksturīgi, ka bieži vien steigā jūtama pārteikšanās vai neveikli formulējumi, bet partijas priekšvēlēšanu ir programma taču ir teju vai politikas „svētie raksti”, kuri partijniekiem būtu rūpīgi jārediģē. Tas tik var liecināt par to, ka "Stabilitātei!” uz latviešu vēlētāju īpaši necer, bet krievu vēlētāju izvēle viņiem ir svarīga.

Acīgie Latvijas pilsoņi ievērojuši, ka „Stabilitātei!” nozagusi vēl vienu simbolu – lielo burtu S ar izsaukuma zīmi galā. Kinemotogrāfiste, kādreizējā Rīgas domniece Sarmīte Pīka sociālajā tīklā „Facebook” jau pirms pāris gadiem rakstīja:

„Vai tik tiešām nevienam nav iebildumi, ka prokrieviskā partija "Stabilitātei!” ar Rosļikovu priekšgalā ir nozagusi Siguldas zīmola logo? Nenosodot krievu agresiju Ukrainā, viņi savu agresiju Latvijā ir nolēmuši sākt ar Siguldas apzagšanu un virtuālu ieņemšanu. Man, kā kādreizējai siguldietei, tas ļoti nepatīk. Tagad, braucot cauri Siguldai un redzot lielformāta logo, būs jādomā, ka Sigulda ir „Stabilitātei!” citadele.”

Tiesa gan, tagad „Stabilitātei!” vairs tik uzkrītoši neizmanto logo „S!”, jo tagad tam klāt pievienots arī T burts – "ST!”.

Pret Eiropas Savienību un pašreizējo kārtību

foto: Juris Rozenbergs
„Stabilitātei!” līdera Alekseja Rosļikova lielformāta portretu izmanto partijas EP priekšvēlēšanu kampaņā, kaut gan viņš par uz Eiroparlamentu nekandidē.

Literārā žurnālā „Domuzīme” galvenā redaktore Rudīte Kalpiņa iebilst, ka „Stabilitātei!” dēvē par opozīcijas partiju – tas esot Latvijai naidīgs spēks: "Valsts politikā terminu „opozīcija” attiecina uz visām kustībām un partijām, kas iebilst pret politiskajiem spēkiem, kas vada valsti, nepiekrīt vairākuma viedoklim, uzskatiem vai politikai. Bet opozīcija nevar būt tā, kas iebilst pret pašu valsti! Nevajag spēlēt līdzi šai spēlītei, bet saukt lietas to īstajos vārdos.” 

Lasot „Stabilitātei!” priekšvēlēšanu saukļus, jāsecina, ka pēc tās ieskata pašreiz viss ir vairāk nekā slikti. Jāgrauj pastāvošā iekārta un uz sagrautajiem pamatiem jābūvē pavisam jauna valsts un iekārta!

Pirmām kārtām, acīs duras vāji vai it nemaz slēptais atbalsts asiņainajam Kremļa režīmam un nepieciešamība sadraudzēties ar Krieviju: "Mūsu kaimiņi, mūsu draugi!” vai "Gāzi pirksim no kaimiņiem!”

Tāpat „Stabilitātei!” piedraud izstāties no ES, ja tā mums "neatdos” neatkarību un brīvību: "Eiropas Savienības sastāvā esam zaudējuši pašcieņu, spēju aizsargāt savas suverēnās tiesības un valsts attīstības veicināšanas iespējas. Šodienas Eiropas Savienības realizējamā politika, kas tiešā veidā ietekmē Latviju, ir praktiski nesavienojama ar valsts attīstību un plaukstošu nākotni”. 

Un viena no mūsu lielākajām nelaimēm ir pret Krieviju noteiktās sankcijas: "Uz sankcijām vērstie un pieņemtie lēmumi par Krievijas ierobežošanu un ekonomisku vajāšanu nav devuši vēlamo rezultātu. Noteiktie mērķi nav sasniegti - Krievija turpina savu attīstību, atklātā veidā veiksmīgi darbojas starptautiskajos tirgos un Eiropas tirgos ar starpnieku palīdzību.”

Jaunuļu liste

foto: "Stabilitātei!"/"Facebook"
Partija „Stabilitātei!” šajās Eiroparlamenta vēlēšanās startē ar visjaunāko deputātu kandidātu sarakstu – to vidējais vecums ir 35,5 gadi.

„Stabilitātei!” šajās EP vēlēšanās startē ar visjauneklīgāko sarakstu - tajā iekļauto kandidātu vidējais vecums ir 35,5 gadi. Arī pati liste nav plaša - tikai 11 no 18 iespējamajiem kandidātiem (vēl mazāk - desmit ir tikai uz Tatjanas Ždanokas ideoloģijas pamata izauklētajai Centra partijai).

Pieci deputātu kandidāti ir dzimuši jau atjaunotās Latvijas laikā, tikpat arī pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados, kad Latvija jau soļoja neatkarības atjaunošanas virzienā. Tikai viens deputāta kandidāts - pensionārs ir tādā vecumā, kas viņam ļāva piedzīvot PSRS okupācijas "brīvestības” laikus. Neviens no sarakstā iekļautajiem nav pazīstams plašākai publikai, tā kā "Stabilitātei!” savu uzsvaru liek uz parijas politisko atpazīstamību, nevis tās cilvēkiem.

Pirmais sarakstā ir lietuviešu maksājumu pakalpojumu sniedzējuzņēmuma „Nexpay” produktu vadītājs Ņikita Piņins, otrais – jau pieminētais mediju darbonis Aleksandrs Kuzmins, trešais – starptautiskās vadības un vadības zinātnes speciālists Pāvels Kuzmins, ceturtā - Saeimas deputāte, angļu valodas filoloģe, skolotāja Jekaterina Drelinga.

Piektais - saimnieciskās darbības veicējs, datu apstrādes speciālists Artis Salinieks, sestais – Daugavpils uzņēmēju kluba „Anchor” vadītāja Jeļena Aferonoka, septītais – pensionārs no Liepājas Vjačeslavs Ciganovs, kurš Rīgas Aviācijas universitāte ieguvis ekonomikas zinātņu maģistra grādu.

Astotā - jurisprudenci studējošā Saeimas konsultante Daiga Kameņeva. devītā – datroprogrammēšanas firmas "Projection solutions limited” Infrastruktūru attīstības vadītāja Naomi Farbere, desmitais – kapteiņa palīgs Dmitrijs Čulkovs, bet vienpadsmitā - Saeimas deputāta palīdze, partijas biroja vadītāja Santa Škarste, kurai ir pieredze arī darbā Valsts ieņēmumu dienestā.