Kur aiziet un ko redzēt? Propagandas plakāti, slepeni mīlas pāri un gaismas dimensijas: izstāžu ceļvedis

Daugavpils Poļu kultūras centrā apskatāmas Latvijas polietes Inesas Norkārkles fotogrāfijas izstādē “Ziedi interjerā un citi prieki”, kurā attēloti attēloti spilgti ziedošie ziedi, ziedu pušķi, krāšņas ziedu kompozīcijas interjerā un ainavas dažādos gadalaikos un diennakts laikos, kā arī citas lietas, kas autorei sagādā prieku. Puķainas krāsas arī Liepājas Latviešu biedrības namā, kur Vineta Jaunzeme un Iveta Deģe izveidojušas dabas iedvesmotu kopizstādi “Sajūtu nospiedumi”, kurā eksponētas dabas fotogrāfijas un apdrukāti tērpi.

Tikai šonedēļ Jelgavas vēstures un mākslas muzejā apskatāma Elīnas Breses izstāde “Dimensijās” - māksla, tehnoloģijas un fantāzija, kas ir inovatīvs un vizuāli fascinējošs mākslas pasākums, kurā tiek eksponētas un apvienotas dažādas gaismas projekcijas. Bet Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs aicina uz izstādi “Saderīgi pāri”, kurā izstādīti pagājušos gadsimtos tapuši pāru portreti, Interesanti, ka, veidojot šo izstādi, muzejnieki ir atklājuši kādu prominenta slepena mīlas pāra pastāvēšanu. 

* Kuldīgas novada muzejā (Pils ielā 5) līdz 18. augustam skatāma aizraujoši krāšņa vēsturiska izstāde “Plakāts – laikmeta liecinieks”, kuru pats muzejs reklamē šādi: “Izmanto unikālo iespēju apskatīt Kuldīgas novada muzeja krājuma plakātu oriģinālus!” Tajā ikviens aicināts iepazīt daļu no muzeja plakātu kolekcijas un pārliecināties, cik izteiksmīgi plakāti raksturo to radīšanas laika posma aktuālos notikumus, mākslas tendences un izteiksmes līdzekļus:

“Plakāts ir salīdzinoši jauns grafikas mākslas veids. Plakātu māksla ir žanrs, kas visātrāk spēj reaģēt uz sabiedrībā notiekošajiem procesiem un atspoguļot tos, emocionāli uzrunāt sabiedrību un rosināt uzticēties, tāpēc plakāts vienmēr bijis iedarbīgs līdzeklis valdošās ideoloģijas paušanai. Mākslinieki, kuri ir strādājuši plakātu žanrā, vienmēr ir laipojuši starp pārliecību un pasūtījumu, starp saviem meklējumiem mākslā un oficiālo estētisko gaumi. Tieši tas plakātus padara par izteiksmīgiem laikmeta lieciniekiem.”

Eksponētie plakāti atrāda ne tikai sava laika notikumus un mākslinieciskās izteiksmes modi, bet liecina arī par propagandas ietekmi, kuru paspilgtina košas krāsas, slavinot gan pastāvošo iekārtu, gan novirzot cilvēku “pareizajos uzskatos”. Redzams arī tas, kā Latvijā pazīstamiem māksliniekiem nācies lavierēt starp pasūtījumu un paša pārliecību. Muzeja ekspozīciju un izstāžu kuratore Laura Vilerte, kura ir gados jauna un padomju laikus nav piedzīvojusi, Latvijas Radio sacīja:

“Var pilnīgi just, ka tas ir cits laiks, īpaši pēc skaļās krāsas, – sarkanās, zilās krāsas, tās pamatkrāsas, kas tiek izmantotas. Plakātu būtība ir uzrunāt cilvēkus, tiem bija jāietekmē. Mūsdienu plakāti ir šim laikam gaumīgāki, tā nebļauj virsū, kā to dara padomju laikā, kad iet tā propaganda, ko vēlas panākt pasūtītājs vai autors.”

Piemēram, izstādē eksponēts mākslinieces Džemmas Skulmes 1965. gadā radītais darbs, kas izmantots plakātā un atrodas Kuldīgas novada muzeja krājumā. “Džemmas Skulmes darināts plakāts “Brāļu tautu saime Padomju Latvijā zied”. Stilizētos tērpos, latviešu un citu brālīgo republiku sievietes, bijām savulaik tādā kuplā pulciņā,” par šo darbu teica galvenā muzeja krājuma glabātāja Elita Pūrīte.

Uzmanību piesaista vairāki plakāti, kas veltīti lauksaimniecības tematikai, gan slavinot kukurūzas audzēšanu, gan ķīmijas izmantošanu. Kādā plakātā var redzēt lidmašīnas, kas no debesīm kaisa mēslojumu. Uz plakāta rakstīts “Ķīmija - augstu ražu pamats”.

Pirms astoņiem gadiem muzejā nonāca arī kāds ar roku rakstīts plakāts, kādus ierasts redzēt piketos, arī tas zīmīgi papildina plakātu izstādi. Tas ir sociālais plakāts, kas izmantots no demonstrācijām Kuldīgas pilsētā 1988. gadā: “Prasām okupācijas armijā neiesaukt latviešu jauniešus”. Izstādē redzami arī jaunāki plakāti, piemēram, pirmsvēlēšanu aģitācija pirms 1995. gadā notikušām 6. Saeimas vēlēšanām.

Kuldīgas novada muzeja krājumā pašlaik ir iekļauti trīssimt desmit 1938.–2018. gada plakāti, daļa no kuriem nu pieejami publiskai apskatei. Vislielākajā skaitā ir saglabājušies plakāti no padomju okupācijas laika. Sīkāk internetā: www.kuldigasmuzejs.lv.

* Daugavpils Vienības nama Poļu kultūras centrā (Varšavas ielā 30) līdz 4. jūnijam skatāma Inesas Norkārkles fotogrāfiju izstāde “Ziedi interjerā un citi prieki”, kurā attēloti spilgti ziedošie ziedi, ziedu pušķi, krāšņas ziedu kompozīcijas interjerā un ainavas dažādos gadalaikos un diennakts laikos, kā arī citas lietas, kas autorei sagādā prieku.

“Mēs bieži dzirdam, ka bērni ir mūsu dzīves ziedi, bet varam arī teikt, ka ziedi ir mūsu dzīves bērni. Ziediem tāpat kā bērniem ir vajadzīga uzmanība, rūpes un mīlestība. Mūsu mājas bez bērniem un ziediem kļūtu vienaldzīgi garlaicīgas, bez tiem ir grūti baudīt dzīvi”, uzskata Inesa Norkārkle.

Fotogrāfiju autore Inesa Norkārkle ir absolvējusi Rīgas Tehnisko universitāti un strādājusi par žurnālisti. Viņa ir fotogrāfe ar vairāk nekā desmit gadu pieredzi, Daugavpils Reģionālās mākslinieku apvienības biedre un vairāku grupu un personālizstāžu dalībniece. “Ziedi interjerā un citi prieki” ir jau viņas otrā viņas izstāde Poļu kultūras centrā.

Šīs izstādes projektu līdzfinansē Polijas Ministru padomes priekšsēdētāja kanceleja konkursa „Poļu kopienas un ārzemēs dzīvojošie poļi 2024” ietvaros. Sīkāk internetā: www.vienibasnams.lv.

* Liepājas Latviešu biedrības nama Izstāžu galerijā (Rožu laukumā 5/6) līdz 30. maijam skatāma Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra radošo studiju dalībnieču – Vinetas Jaunzemes un Ivetas Deģes - dabas iedvesmota kopizstāde “Sajūtu nospiedumi”, kurā eksponētas dabas fotogrāfijas un apdrukāti tērpi.

“Daba ir kā pirmavots enerģijai, dzīvībai, mieram un harmonijai. Mēs abas kopīgi sajutām impulsu šim projektam, kurā daba ir līdzās esoša apģērbā un dzīvesstilā,” par izstādes ideju saka darbu autores un turpina: “Eksponāti kopā rada mijiedarbību un tai pat laikā katrs ir pašpietiekams un ilgtspējīgs, jo māksliniecisks apģērbs iet cauri gadiem un izceļ nēsātāja oriģinalitāti, savukārt lielformāta fotogrāfijas ir brīnišķīgs veids kā papildināt mājokļa interjeru.”

Tautas fotostudijas “Fotast” dalībniece Vineta Jaunzeme ar fotogrāfiju aizrāvusies no bērnības, kad ar lielu interesi pētījusi ģimenes albumus un vērojusi tēta darbošanos - viņš pratis fotografēt, attīstīt bildes visādās ķimikālijās un tumšajā istabā tapis, kā saka Vineta Jaunzeme, īsts brīnums: “Liepājas Lietišķā mākslas vidusskola man deva labus pamatus kompozīcijas un krāsu izjūtā. Nemitīgi papildinu zināšanas un pilnveidojos dažādās foto meistarklasēs. Mani iedvesmo ne tikai daba, bet arī visi līdzās esošie cilvēki, jo, fotografējot cilvēkus, gūstu vienreizēju enerģijas apmaiņu un radošu piepildījumu no šī procesa.”

Savukārt tautas lietišķās mākslas studijas “Kursa” dalībniece Iveta Deģe stāsta, ka ar rokdarbu pasauli viņu iepazīstinājusi mamma, kuras iedrošināta, savu pirmo darbiņu radījusi jau piecu gadu vecumā. Tolaik adījuma valdziņi bija nomukuši un adījums sanācis ar caurumiem. Tagad Ivetas Deģes rūpīgi adītos darbus daudzi vērtē kā mašīnadījumu: “Pēdējā laikā esmu aizrāvusies ar augu lapu nospiedumu radīšanu uz auduma. Šajā procesā slēpjas liels noslēpums, jo līdz pēdējam brīdim nav zināms rezultāts. Darba gaita, izvēloties un vācot augus, kā arī izvietojot tos uz auduma, vienlaicīgi ir gan aktīvi radoša, gan meditatīva.”

Mākslinieces novēl ikvienam atrast brīdi, lai noliktu malā ikdienas steigu un gūtu baudījumu, caur fotogrāfijām un tekstildarbiem apjaušot cilvēka vienotību ar dabu, sajūtot kā šajā mijiedarbībā rodas mīlestība, pateicība un paļāvība. Sīkāk internetā: www.biedribasnams.lv.

* Tikai nedēļu - līdz svētdienai, 19. maijam, Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā (Akadēmijas ielā 10) ir apskatāma Elīnas Breses izstāde “Dimensijās” – māksla, tehnoloģijas un fantāzija, kas ir inovatīvs un vizuāli fascinējošs mākslas pasākums, kurā tiek eksponētas un apvienotas dažādas gaismas projekcijas. Apmeklētāji tiek aicināti izpētīt un sajust atšķirīgās dimensijas, kas rodas eksperimentu ar materiāliem un gaismu rezultātā, radot unikālus vizuālus un emocionālus iespaidus. “Dimensijās” ir iespēja ielūkoties gaismas pasaulē no jauna skatupunkta, kurā apvienojas māksla, tehnoloģijas un fantāzija.

Pati māksliniece par savu darbu saka: “Savu Latvijas Mākslas akadēmijas Profesionālās doktorantūras programmas ietvaros izstrādāto gaismas projektu vizualizēju gaismas dažādo, līdz galam neizprasto dabu. Izstāde sniedz iespēju plašāk saprast un novērtēt gaismas lomu mūsu ikdienas dzīvē un mākslā, kā arī tās svarīgumu zinātnes un tehnoloģiju attīstībā.”

Izstādes ekspozīcija aicina apskatīt un izprast materiālu  nozīmi un potenciālu, koncentrējoties uz CD un DVD disku otrreizējo pārstrādi, izceļot materiālu atkārtotas izmantošanas nozīmi mūsdienu sabiedrībā. CD un DVD diski ir ikdienišķi priekšmeti, kas ilgstoši kalpojuši kā datu uzglabāšanas līdzekļi. Tomēr, ar tehnoloģiju attīstību un digitālās platformas popularitātes pieaugumu, daudzi no šiem diskiem kļūst lieki vai nevajadzīgi. To otrreizēja izmantošana vai pārstrāde samazina atkritumu daudzumu un dabas resursu izmantošanu.

Kopumā ekspozīcija ir aicinājums domāt par mūsu patērētājsabiedrības ietekmi uz vidi un iespēju rast risinājumus, kas veicina resursu ilgtspējīgu pārvaldību un atkritumu samazināšanu. Tas ir arī aicinājums novērtēt materiālu otrreizējas izmantošanas potenciālu un atklāt jaunas iespējas to kreatīvai un noderīgai lietošanai.

DVD un CD diski tiek izgatavoti, izmantojot augstas tehnoloģijas. To virsmā iegravētās cieši griežamās viena otrai blakus esošās līnijas veido difrakcijas režģi, kas ļauj mums novērot baltās gaismas sadalīšanos krāsās - spektrā. Difrakcijas novērošana pierāda, ka gaismai ir viļņu daba. Kompaktdisks ir izgatavots no 90% materiāla, ko sauc par polikarbonātu, uz kura presēšanas procesa laikā tiek “iespiesta” matrica. Sīkāk internetā: www.jvmm.lv.

* Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Mazajā izstāžu zālē (Palasta ielā 4, Rīgas Doma kompleksā) līdz pat 19. novembrim skatāma portretu izstāde “Saderīgi pāri”. Muzejs vēsta: “Pāru portreti kā dubultportreti mūsdienās parasti top viena attēla ietvaros, jo par mediju visbiežāk tiek izmantota fotogrāfija, taču senāk vēsturē pāra portreti bieži tika darināti kā diptihi - kā divi konceptuāli nešķirami mākslas darbi: fiziski katrs no tiem spēj pastāvēt arī atsevišķi, taču savā patiesajā būtībā tie sader kopā.

Viens no raksturīgākajiem pāra portretu darināšanas uzdevumiem ir demonstrēt pāra saderību. Ja individuālu portretu darināšanas mērķis visbiežāk ir dokumentācija, memoralizācija un sociālā statusa reprezentācija, tad pāra portretos šai plejādei pievienojas arī attiecību statusa reprezentācija, caur ko atklājas arī atšķirīgās un mainīgās dzimumu lomas un to reprezentācija.

Skatot kāda laulātā pāra portretu piemēru savrupi, rodas priekšstats, ka vērotājam ir iespēja nojaust šī pāra attiecību raksturu. Taču uzlūkojot plašāku, ilgākā laikā periodā tapušu pāru portretu kopumu, atklājas kopīgi paņēmieni un tipiski veidi, kādos pāra attiecības un ģimenes attiecības tikušas reprezentētas, saprastas un arī apspriestas sabiedrībā. Tādēļ, lai nojaustu portretu būtību, nepieciešams izzināt un izprast plašāku kontekstu, kādā tie ir tapuši pasūtīti.”

Izstāde “Saderīgi pāri” apmeklētājus aicina pāru portretus skatīt pietuvinājumā un reizē rosina tos aplūkot arī plašākā kontekstā – domāt par laiku, kurā tie tapuši, par telpu, kurā tie atradušies, un par cilvēkiem, kas tos pasūtījuši un glabājuši. Izstādē ir apskatāmi pāru portreti no muzeja krājuma - gleznas, zīmējumi, grafikas un miniatūras, kas darinātas periodā no 17. līdz 20. gadsimtam. Taču šī izstāde nepretendē sniegt pilnīgu pārskatu par šī žanra paveidu Latvijas mākslas vēsturē aplūkojamajā periodā. Tā ir pāru portretu izstāde, kur tematiski izraudzīto mākslas darbu kopuma izklāsta priekšplānā ir cilvēki, kas attēloti šajos mākslas darbos.

Jāpiebilst, ka, veidojot šo izstādi, vairāku nezināmo pāru portretos ir izdevies atpazīt prominentas personas, un tostarp arī kādu slepenu mīļāko pāri. Tāpat pāru portretu tēmas izpētes gaitā ir izdevies atkal apvienot nejauši izšķirtus pāru portretus, uzmeklējot trūkstošos pāriniekus citu Latvijas muzeju krājumos, lai uz izstādes laiku savā būtībā nešķiramos portretus no jauna varētu demonstrēt kopā.

Šosvētdien, 19. maijā, pulksten 12:00. 13:30 un 15:00 muzejā notiks saruna-ekskursija ar izstādes “Saderīgi pāri” autori Ingu Karlštrēmu. Sīkāk internetā: www.rigamuz.lv.

* Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (Mūkusalas ielā 3, Pārdaugavā) līdz 1. jūnijam skatāma Portugāles vēstniecības Latvijā sadarbībā ar Brazīlijas kultūras centru Latvijā un Latvijas Kultūras akadēmiju sarūpētā literārā izstāde “Portugāļu valoda – kultūras okeāns”, kas tika atklāta pirms pieciem gadiem UNESCO Ģenerālā asamblejas pieņemtā lēmuma katru gada 5. maiju pasludināt par Pasaules portugāļu valodas dienu (O Dia da Lingua Portugesa e da Cultura Lusofona) un Eiropas dienas noskaņās.

Šī izstāde godina tos autorus, kuri ar portugāļu valodas palīdzību ir paplašinājuši cilvēku redzes loku, radot kopīgas saiknes starp lusofonajām (portugāļu valodas) kultūrām. Tajā iekļauti 18 portugāļu valodā rakstošu autoru darbu fragmenti par jūru un nelieli biogrāfiskie stāsti. Izstāde ir kā ceļojums pāri jūrām un okeāniem, kuru šajā izstādē var izjust kopā ar afrikāņu, brazīliešu, portugāļu un Dienvidaustrumāzijas autoriem. Tie ir dažādu laikmetu autori, kas ir atstājuši ievērojamu literāro ietekmi savu valstu kultūras laukā. 

UNESCO ģenerāldirektore Odrija Azuleja, atzīmējot Pasaules portugāļu dienu atzīmējusi, ka portugāļu valoda ir radošuma un mūzikas valoda – no fado līdz mornai, caur bossa nova (visi – mūzikas stili), tā ir literatūras, kino, kultūras mantojuma valoda, un arī zinātnes, inovāciju valoda, solidaritāte pāri jūrām un okeāniem.

Pasaulē portugāļu valodā runā vairāk kā 265 miljoni pasaules iedzīvotāju visos kontinentos, apmēram 215 miljoniem tā ir dzimtā valoda; lielākā daļa no viņiem dzīvo Brazīlijā. Oficiāls statuss portugāļu valodai ir deviņās valstīs (septiņās no tām šī ir vienīgā valsts valoda): Portugālē, Brazīlijā, Mozambikā, Angolā, Kaboverdē, Gvinejā-Bisavā, Santomē un Prinsipi, Austrumtimorā un Ekvatoriālajā Gvinejā. Portugāļu valoda ir septītā visizplatītākā valoda pasaulē; vēl vairāk cilvēku runā ķīniešu, spāņu, angļu, hindi, arābu un bengāļu valodās. Sīkāk internetā: www.lnb.lv.