Andris Ameriks: Eiropu gaida jauni izaicinājumi
Jau jūnijā gaidāmas Eiropas Parlamenta vēlēšanas, un kā pēc pieciem gadiem, tā sasaukuma beigās, izskatīsies Eiropas Savienība?
“Kā izskatīsies vēl pēc pieciem gadiem, to laikam zina tikai kāds, kurš ir debesīs,” joko Ameriks. Ja nopietni, viņš atzīst: “Pirms pieciem gadiem, kad es kļuvu par Eiropas Parlamenta deputātu, 90 % deputātu galvā bija pārsvarā pozitīvas domas, bija domāšana, virzīta uz priekšu. Ja salīdzinām ar to, kas ir šobrīd, tad 90 % galvā vairs nav tik daudz pozitīvu domu, cik ir trauksme.”
Zaļais kurss vairs nav pa kabatai
Trauksme par to, kas gaidāms nākotnē, kā tas ietekmēs pašu personīgi, apkārtējos, sabiedrību kopumā, un šis noskaņojums uzliek arī spiedogu uz darbu, uz pieņemtajiem lēmumiem.
Kā piemēru Ameriks min Eiropas Savienības izsludināto zaļo kursu: “Tas nav nekas slikts, mēs visi gribam dzīvot ilgāk, elpot tīru gaisu, dzert tīru ūdeni, veselīgi pavadīt savu dzīvi. Kad pirms pieciem gadiem šo kursu pieņēma, tas bija mērķēts ļoti labi. Tolaik, kā arī mūsu politiķi ir teikuši, naudas bija tik daudz kā nekad.”
Tomēr turpmākie notikumi ieviesuši savas korekcijas. Vēl tikai sākām atgūties no kovida pandēmijas, kad sekoja Krievijas karš pret Ukrainu. “Naudas vairs nav tik daudz, kā gribētos. Zaļais kurss, kas prasa milzīgus ieguldījumus, mainīt domāšanu, maksāt daudz vairāk par daudzām lietām, tīro gaisu, ūdeni, klimata izmaiņām, īstenībā šobrīd vairs nav pa kabatai,” saka Ameriks.
Viņš ir pārliecināts, ka nākotnē šis kurss noteikti tiks pārskatīts: “Nevis tāpēc, ka gribam mazāk dzīvot, bet gan – ko varam atļauties. Arī somi nesen teica, ka nevar vairs atļauties tik daudz un tik drastiski, kā ir pieņemts zaļajā kursā, jo tas var radīt viņu ekonomikai problēmas. Karš un izmaksas daudzu miljardu apmērā uzliek Eiropai pienākumu pārvirzīt līdzekļus no elektroauto un līdzīgām lietām.”
Deputāts domā, ka zaļais kurss nezudīs, virzīsies uz priekšu, bet ne tik strauji, kā bija noteikts, ka 2035. gadā Eiropā vairs nebūs ne dīzeļa, ne benzīna automašīnu, kas visdrīzāk esot utopija.
“Tajā pašā laikā jārēķinās, ka izaicinājumi Eiropai paliks, kamēr turpinās karš. Mēs redzam, ka veidojas divpolāra pasaule, kur vienā pusē ir kara atbalstītāji, otrā pusē tie, kas mēģina pēc taisnīguma un godīguma šo lietu virzīt,” spriež Ameriks.
Pie durvīm klauvē jauni gribētāji
Otrs izaicinājums, pēc Amerika domām, ir, vai Eiropas Savienība paliks kā 27 valstu savienība vai atkal paplašināsies. Rindā jau stāv Balkānu valstis – Bosnija un Hercegovina, Ziemeļmaķedonija, Albānija, kandidātvalstis ir Ukraina un Moldova, interesi izrāda Gruzija.
Arī tas nozīmē jaunus izdevumus, neviena no šīm valstīm nav Eiropas Savienības donors un iestāšanās gadījumā saņems vairāk, nekā iemaksās bloka budžetā. Ameriks atgādina: “Latvija par katru iemaksāto eiro saņēma atpakaļ četrus, tagad apmēram divarpus. Rēķināmies, ka šīs kandidātvalstis arī būs līmenī 1 pret 4.”
Otrs jautājums ir Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas procedūra, kas jau tagad ir smagnēja. Jau šobrīd, piemēram, par atbalstu Ukrainai Ungārijas un Slovākijas dēļ ir sarežģīti pieņemt vienprātīgus lēmumus. “Ja dalībvalstu paliek vairāk, klāt nāk vēl piecas vai deviņas, lēmumu pieņemšana kļūst neiespējama,” prognozē Ameriks.
Viņš gan atzīst, ka nevar teikt – mēs nekad nepaplašināsimies, citādi būsim “slēgts klubiņš”, un pārējie meklēs citus klubus. Principiāli Eiropas Savienības virsotnēs paplašināšanos atbalsta, jautājums tikai, kad. “Kas ir Eiropas Savienība? Tā ir tirdzniecība, tā ir ekonomika, pirmām kārtām – vienotais tirgus. Uztraukums ir arī par ietekmi – Eiropas Parlamentā no 705 deputātiem Latvijai ir astoņi mandāti, nākamajā sasaukumā no 720 vietām būs deviņas, un ar tādu skaitu nav viegli panākt, lai dzird un ieklausās. Latvija iestājas par konsensusa jeb vienprātības principu, bet tas nav reāli. Kā Apvienotajās Nācijās, kur īsti neko nevar nolemt, jo Drošības padome uzliek veto jebkuram lēmumam,” salīdzina Ameriks.
Atkal būs daudz jauno
Šajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās ļoti aktīvi ir spēki, kas atbalsta krasas Eiropas Savienības reformas un pat paša Eiroparlamenta likvidāciju. “Vienu brīdi bija bažas, ka Eiropas Savienība varētu vispār izjukt, pēc Lielbritānijas izstāšanās. Šobrīd Eiropas Savienība ir vienota. Vairākums uzskata, ka jābūt vienotiem, jo tikai tā mēs varam ekonomiski pretstāvēt Indijai, Ķīnai, Amerikai,” uzskata deputāts. “No otras puses, bez šaubām, Vācijā, Francijā, Itālijā veidojas diezgan plašas kustības, kuras ir pret Eiropas vienotu politiku, atbalsta lokalizāciju. Šīs trīs ir donorvalstis, kas Eiropas Savienības budžetā iemaksā vairāk nekā saņem. Redzēsim, šie strāvojumi ir viens no riskiem.”
Kad 2019. gadā Ameriks sāka strādāt Eiropas Parlamentā, 60 % ievēlēto deputātu bija jauni, pirmo reizi. “Tas bija diezgan liels šoks daudziem vecās paaudzes politiķiem. Parasti vairāk nekā pusi pārvēlēja, pat no agras jaunības līdz pat pensijai,” Ameriks uzņemas droši prognozēt, ka arī šoreiz puse, ja ne vairāk, pēc vēlēšanām Eiroparlamentā būs jaunpienācēji. “Arī no Latvijas kandidē daudzi jauni. Būs interesanti redzēt, kā lēmumus aizstāvēs un pieņems atkal ar jauniem spēkiem un idejām,” piebilst Ameriks.
