“Nepareizā” valstiskuma partija - Kiršteina saraksts Eiroparlamenta vēlēšanās

Atbilstoši likumam partijas savā nosaukumā nedrīkst ietvert vārdus „Latvijas Republika”, „valsts” un „pašvaldība”, kā arī valsts un pašvaldību institūciju nosaukumus. Tā nu, iesākoties pavasarim, 21. martā „Tauta. Zeme. Valsts.” pārtapa par „Tauta. Zeme. Valstiskums.”.”

8. jūnijā Latvijas pilsoņi dosies pie vēlēšanu urnām, lai izraudzītos deviņus mūsu valsts pārstāvjus, kuri turpmākos piecus gadus Latviju pārstāvēs Briselē. Jauns.lv lasītājus iepazīstina ar visiem 16 sarakstiem. Šoreiz, 13. stāstā, par „Tauta. Zeme. Valstiskums.”, kura pēc kompānijas SKDS datiem aprīļa beigās it nemaz nevarēja lepoties ar vēlētāju atbalstu. Tā bija saraksta pašā apakšgalā ar 0,2% potenciālo vēlētāju balsīm.

Labējie nacionālpatrioti

“Tauta. Zeme. Valsts.” (TZV) sarakstu veido divi politiskie spēki – bijusī partija KPV LV (savulaik dēvēta par Kaimiņa partiju) un sevi par viedokļu līderi dēvējošā deju skolotāja Artūra Berņa izveidotā partija „Brīvai stiprai Latvijai”. Tomēr vadošo TZV lomu uzņēmies Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins, kurš februāra sākumā šķīrās no Nacionālās apvienības. Sarakstā ir arī daži citi bijušie šīs partijas biedri. 

Politologs Jānis Ikstens intervijā „Latvijas Avīzei” norādījis, ka nevarot nepamanīt, ka Aleksandrs Kiršteins ir diezgan optimistiski noskaņots par kādreizējā ASV prezidenta Donalda Trampa idejām, bet ne vienmēr tas, ko varot atļauties ASV, ir piemērots Latvijai. Politologs pieļāva, ka TZV gatavojas aizpildīt to nišu, kas citās Eiropas valstīs jau ir aizpildīta. Runa ir par tādiem labēji nacionāliem politiskajiem spēkiem, kāda, piemēram, Polijā ir partija „Likums un taisnīgums” vai Igaunijā EKRE (nacionālpatriotiski konservatīvā partija): „Tie ir dažādu nokrāsu radikāli labējie spēki, bet jautājums ir, vai Latvijā kādai partijai būs iespējams tos atdarināt un nokopēt šo partiju panākumus.”

Nepaklausīgais Aleksandrs Kiršteins

Pēc izglītības arhitekts Aleksandrs Kiršteins Latvijas politikā ir labi zināms vīrs – pirms vairāk nekā 35 gadiem viņš bija viens no Latvijas Nacionālās neatkarības kustības (LNNK) dibinātājiem. Viņš ir viens no tiem retajiem politiķiem, kuri aktīvajā politikā joprojām ir no trešās Atmodas laikiem. No LNNK darbu turpinātājas – Nacionālās apvienības viņš aizgāja šī gada sākumā, sakot, ka šajā partijā vairs neredzot nekādu karjeras izaugsmi. Bet no apvienības viņš tika izslēgts tādēļ, ka pēc Nacionālās apvienības līdera Raivja Dzintara vārdiem Latvijas Televīzijā, Aleksandrs Kiršteins ar savām darbībām esot šķēlis nacionāli konservatīvo bloku Latvijas politikā.

Raivja Dzintara skatījumā, Nacionālā apvienība līdz šim spējusi apvienot dažādus viedokļus, vienlaikus esot vienotam nacionāli konservatīvam spēkam, savukārt no Aleksandra Kiršteina jaunajām politiskajām aktivitātēm iegūšot „Šlesers, „Progresīvie”, „Saskaņa” un citi apvienības oponenti. Raivis Dzintars teica, ka Aleksandrs Kiršteins jau labu laiku pirms izslēgšanas no Nacionālās apvienības domājis par sīkpartijas reanimēšanu, lai no tās piedalītos EP vēlēšanās.

Pats Aleksandrs Kiršteins jau šī gada janvārī bija uzrakstījis iesniegumu par izstāšanos no Nacionālās apvienības pēc skandalozā sava un citu Saeimas kolēģu braucienu uz komunistisko Ķīnu, kas nebija saskaņots ar nacionāļiem. Tad arī atklājās, ka Aleksandrs Kiršteins bija dibinājis biedrību „Latvijas neatkarības kustība”, kas kopā ar TZM grib kandidēt EP vēlēšanās.

Vainots antisemītismā

Aleksandra Kiršteina (dzimis 1948. gada 27. augustā) ceļš Latvijas politikā ir ievērības cienīgs. Viņš bija viens no tiem, kuri 1990. gada maijā kā Augstākās Padomes deputāts balsoja par Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas deklarāciju un pēc tam bija septiņu Saeimas sasaukumu deputāts, pirms Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā no 1995. līdz 1997. gadam bija īpašo uzdevumu ministrs Eiropas Savienības lietās, pabijis vairākās partijās.

Bez Nacionālās apvienības viņš bijis arī Tautas partijas rindās, kuras 2005. gadā viņam nācās pamest. Toreiz Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome nāca klajā ar paziņojumu, kurā nosodīja pasākumus, kas bija veltīti starpkaru Latvijas ievērojamā lidotāja Herberta Cukura piemiņai, kā arī norādīja uz pieaugošo antisemītismu Latvijā. Aleksandrs Kiršteins nāca klajā ar paziņojumu, kurā noraidīja Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes paziņojumā minētās ziņas. Atklātās vēstules beigās viņš minēja, ka „nevajadzētu atkārtot 1940. gada kļūdas, atklāti sadarbojoties ar latviešu tautas ienaidniekiem”. Pēc tā viņš tika izslēgts no Tautas partijas, jo, kā norādīja toreizējais Saeimas Tautas partijas frakcijas līderis Jānis Lagzdiņš, „deputāts pēdējos mēnešos bija uzsācis provokatorisku, ekstrēmu, Tautas partijas programmai neatbilstošu politisku darbību”. Turklāt Aleksandrs Kiršteins pēc Jāņa Lagzdiņa domām bija paudis izteikumus, kas robežojušies ar antisemītismu. Jau tad tika norādīts, ka Aleksandrs Kiršteins veidojot „savu partiju”.

Raibais saraksts

TZV saraksta otrais numurs ir ekonomists Guntars Vītols, kurš uz šo Saeimu kandidēja no Apvienotā saraksta, pārstāvot tā dēvēto „Pīlēna biedrību”. Trešais sarakstā ir Latvijas Kara muzeja krājuma departamenta vēsturnieks Edvarts Krusts, ceturtā - savulaik par vienu no nacionālradikālēm dēvētā izdevēja „Aivara Gardas meitenēm”, Latvijas Nacionālās frontes laikraksta DDD („Deokupācija. Dekolonizācija. Deboļševizācija”) galvenās redaktores vietniece Liene Apine.

Piektais ir privātās vidusskolas „Patnis.edu” skolotājs Klāvs Radziņš, sestais - SIA „Apprime” (sniedz būvniecības pakalpojumus ) valdes loceklis Igors Meija, septītā – pašnodarbinātā juriste Ginta Vilcāne, astotais - Daugavpils kluba „Artilērijas pagrabi”, kas pirms vairākiem gadiem slavu ieguva ar savu strikto nostāju pret krievu valodas lietošanu klubā, vadītājs Andrejs Faibuševičs, devītā – Latvijas pirmajam iekšlietu ministram veltītas „Facebook” lapas „Miķelis Valters. Nacionāls valstiskums” veidotāja Inga Saulīte.

Visvecākais kandidāts

Savukārt ar desmito kārtas numuru sarakstā iekļauts šajās EP vēlēšanās viscienījamākajos gados kandidējošais EP deputāta krēslu kārojošais - Latvijas nacionālās aviācijas biedrības priekšsēdētājs Ivars Zorgenfreijs. Viņš ir ne tikai aviācijas vēstures pētnieks, bet arī profesionālis (beidzis Rīgas Civilās aviācijas institūtu), kā arī ar Meža zinātņu akadēmijas atbalstu atjauno Skrīveru dendrāriju un vēl pirms Latvijas neatkarības atjaunošanas līdzdarbojiess Latvijas Zemnieku savienības atjaunošanā, no kuras gan izstājās jau tālajā 1994. gadā, jo viņu neapmierināja zemsaviešu savienība ar „Latvijas ceļu”.

Aiz viņa kandidē jau pieminētās partijas „Brīvai stiprai Latvijai” vadītājs - pašpasludinātais viedokļu līderis Artūrs Bernis, kurš izcēlies ar ķengāšanos sociālajos tīklos gan pret gejiem, gan pirms tam pret Covid-19 ierobežojumiem un citām „nevēlamām parādībām”, par ko pat tikusi ierosināta tiesvedība. Tad - mūzikas ierakstu producents Žaks Beernaerts un vēl divi „Brīvai stiprai Latvijai” valdes locekļi Rūdolfs Sauja un Rihards Akmentiņš, kā arī dizainere, mēbeļu konstruktore Maira Gaiķe un SIA „Zigi Global Group Corporation” izpilddirektors, digitālā marketinga speciālists Mārtiņš Ate, kurš stingi nolēmis iesaistīties cīņā par demokrātiju un brīvību.

Sarakstu ar 17. numuru noslēdz neviennozīmīgi vērtētais psihoterapeits Viesturs Rudzītis, kurš nepraktizē, jo viņš ir zaudējis sertifikātu. Pirms gandrīz desmit gadiem viņš ieguva skandalozu slavu ar kādu rakstu, kurā vērsās pret feminismu un attaisnoja vardarbību pret sievietēm. Viesturs Rudzītis, to komentējot, vēlāk sacīja, ka „cilvēki atsakās saprast metaforas”, bet par ētikas pārkāpumiem Latvijas psihoterapeitu biedrība viņam tomēr anulēja sertifikātu.

TZV saraksts ir visnotaļ raibs, kurā izceļas gan bijušie kovidskeptiķi, gan „tvitera” rupekļi, gan Aleksandra Kiršteina palīgi. Grūti pateikt, cik lielā mērā viņi viens otru atbalsta, jo pirms mazliet vairāk nekā divarpus mēnešiem TZV otrais numurs Guntars Vītols Latvijas Televīzijas raidījumam „De Facto” teica:

„Es teikšu, ka par pašu sarakstu es zinu salīdzinoši maz, par cilvēkiem, kas tajā ietilpst. Man bija kontakts ar Aleksandru Kiršteinu, kurš ilgāku laiku ar mani kontaktējās ekonomikas jautājumos, jo viņš redz, ko es daru tviterī, ka es skaidroju, piedāvāju un ļoti labi izprotu dažādas tēmas. Un viņš mani vienkārši uzaicināja faktiski vadīt šī saraksta ekonomisko bloku.”

Par kristīgu civilizāciju un kodolenerģiju

TZV nav arī pārpūlējusies sastādot priekšvēlēšanu programmu, jo no pieļaujamām 10 000 zīmēm tajā ir tikai mazliet vairāk par 5300 zīmēm un tā sastāv tikai no diviem blokiem – „Drošība” un „Ekonomika. Enerģētika. Vide.”.” Partija vēsta, ka tā ir vīlusies Latvijas pašreizējā attīstībā:

„Latvija pievienojās Eiropas Savienībai cerot, ka būs iespēja īstenot viena no Eiropas Kopienas dibinātāja Robēra Šūmana ieceri: “Tautu kopienas matrica var būt tikai viena un tā pati civilizācija. Tādai kopienas iecerei, kurā sajauktos tautas no dažādām civilizācijām, nevar būt cits mērķis kā tikai ekonomisks.” Diemžēl desmit gadus pēc pievienošanās eirozonai, Latvijas mājsaimniecības pēc turības līmeņa atrodas pēdējā vietā starp eirozonas valstīm. Esam aizmirsuši, ka Latvija ir latviešu izcīnīta un izveidota valsts un politiskas rīcības izvēles jautājumos Latvijas intereses ir jāvērtē augstāk par Eiropas Savienības interesēm. Lūk, pāris teikumu no programmas uzstādījumiem:

Drošība: * „Latvijas drošību var garantēt tikai stipra transatlantiskā sadarbība NATO ietvaros, neveidojot paralēlas militārās struktūras Eiropas Savienības ietvaros. Jāievieš vienots bruņojuma un ieroču veidu standarts ASV un Eiropas valstīs.

Jāturpina atbalsts Ukrainas pretgaisa aizsardzības un moderno militāro tehnoloģiju attīstībai.
 
Nav atbalstāma Eiropas Savienības paplašināšana ar svešas civilizācijas un kultūras valstīm. Visas Eiropas valstis veidojusi kristīgā civilizācija. Jāpārtrauc ekonomisko bēgļu uzņemšana un Eiropas Savienības līdzekļi jāiegulda bēgļu centru izveidei bēgļiem radniecīgas civilizācijas un mītnes zemei līdzīgu klimatisko apstākļu reģionos.” 

Ekonomiskais bloks: * „Latvijas attīstības galvenais priekšnoteikums ir pētniecības un attīstības budžeta palielinājums vismaz līdz 3,5% no IKP, sasniedzot Ziemeļvalstu līmeni. Tas ļautu Latvijas augstskolām no Eiropas Savienības un pasaules labākajām universitātēm piesaistīt izcilākos zinātniekus, novēršot mākslīgi radītos šķēršļus viņu darbībai Latvijā. 

Diemžēl Latvija ir vienīgā Eiropas Savienības valsts, kas, aizdambējot upes ar mazajiem HES un citām konstrukcijām, ir iznīcinājusi trīs galvenās lašu nārstošanas upes un sabojājusi zivju nārstu vietas daudzās mazajās upēs. Eiropas Savienības līdzekļi jāpiesaista mazo upju atbrīvošanai no vairāk nekā tūkstoti dambjiem un mākslīgajām būvēm, kas traucē zivju migrācijai.

Kopā ar Ziemeļvalstīm un Īriju jāatceļ nepārdomātais lēmums no 2030. gada aizliegt kurināmās kūdras izmantošanu. Nākotnē vienīgais enerģijas attīstības veids ir kodolenerģijas attīstība. Tāpēc Latvijā nav nepieciešamas izkliedētas un nedrošas enerģijas būves – ārvalstu investoru finansētie lielie vēja parki, kuru būvniecība paredz mežu izciršanu, jūras piesārņošanu.
 
Eiropas Savienības politika ar mērķi samazināt CO2 izmešus par 55% līdz 2030. gadam un klimata neitralitāte līdz 2050. gadam ir nereāla. Utopiskās ieceres vēl vairāk palielinās Eiropas Savienības atpalicību.”