Ko īsti svinam 1. maijā? Šī diena ir īsts „svētku jūklis”
Jau 124 gadus 1. maijs Latvijā ir oficiāla svētku diena (ar izņēmumu Kārļa Ulmaņa valdīšanas laikā no 1935. līdz 1940. gadam). Tos svinējuši visos laikos un pie visām varām, bet līdz ar varas maiņu vienmēr mainījās arī to ideoloģiskais uzstādījums un atkarībā no katra vēsturiskās izpratnes un pieredzes 1. maijā varam atzīmēt kaut ko citu, jo iemeslu sēsties pie svinību galda šai dienā latviešiem ir atliku likām.
Daudzi pat apjūk šīs dienas nozīmīguma skaidrojumā, nezinot, kā izturēties un ko svinēt – darba vai demokrātijas svētkus, dienu, kad latvieši sāka grozīt pulksteņus, pārejot no ziemas uz vasaras laiku, vai arī priecāties, ka esam iestājušies Eiropas Savienībā (tieši pirms 20 gadiem – 2004. gada 1. maijā Latvija tika uzņemta ES saimē)? Savukārt vidējās un vecākās paaudzes cilvēki spļaudās atceroties, kā viņus okupācijas vara kā aunus piespiedu brīvprātības kārtā dzina maršēt svētku demonstrācijās.
Dažādu gadu un varu izdotajās latviešu enciklopēdijās ne viens vien var apjukt. Tāpēc Jauns.lv atgādina 1. maija īso kursu:
Starptautiskā strādnieku solidaritātes diena
* 1886. gada maija sākumā Čikāgā (ASV) notika tā dēvētais Hejmārketas slaktiņš, kad strādnieku, kuri pieprasīja astoņu stundu darba dienu, sadursmēs ar policiju gāja bojā vairāki cilvēki. Otrā jeb Sociālistiskā Internacionāle (starptautiska organizācija, kura apvienoja kreisi noskaņotas partijas), pieminot slaktiņa gadadienu, 1. maiju noteica par Starptautisko strādnieku solidaritātes dienu.
* Drīz vien 1. maijā par savām tiesībām sāka iestāties arī cariskās Krievijas, kurā ietilpa Latvijas teritorija, darbaļaudis - anarhistu, sociāldemokrātu, sociālistu un komunistu mudināti. Notika streiki un sadursmes ar policiju, kas demonstrantus brīžiem visai brutāli un asiņaini apspieda.
* Pirmā pasaules kara laikā cilvēkiem 1. maija svinības aizēnoja izdzīvošanas problēmas kara apstākļos. Tomēr atkarībā no tā, kāda vara katrā konkrētā Latvijas novadā valdīja, atzīmēja 1. maiju. 1919. gadā to sevišķi svinīgi atzīmēja Pētera Stučkas valdības kontrolētajās teritorijās, piemēram, Cēsīs.
Čakste nodibināja, Ulmanis aizliedza
* Jau pēc gada - 1920. gada 1. maijā uz pirmo sēdi Bruņniecības namā (tagadējā Saeimas plenārsēžu ēkā) sanāca pirmais demokrātiski ievēlētais Latvijas parlaments – Satversmes sapulce, kuras uzdevums bija izstrādāt jaunās valsts pamatlikumu – Satversmi un nodot varu Saeimai. 1920. gada 17.-18. aprīlī ievēlētā Satversmes sapulce to arī izdarīja 1922. gada 7. novembrī. Sākumā Satversmes sapulcē ievēlēja 150 deputātus no 16 partijām jeb politiskajām apvienībām, bet vēlāk pievēlēja vēl divus klāt, jo vēlēšanu dienās nevarēja nobalsot vairāki pagasti Valmieras, Valkas un Ilūkstes apriņķos, kur tolaik kārtību uzturēja ārzemju - Igaunijas, Lietuvas un Polijas - armijas.
1920. gada 29. aprīlī oficiālajā izdevumā “Valdības Vēstnesis” iekšlietu ministrs Arveds Bergs 1. maiju sakarā ar Satversmes sapulces sasaukšanu izsludināja par valsts svētku dienu. Oficiālais dienas nosaukums bija - Latvijas Republikas Satversmes Sapulces sasaukšanas diena. Svētku diena šajā datumā tika izveidota arī, lai mazinātu konfliktu iespējas strādnieku demonstrāciju laikā.
* Tā Latvijā Satversmes sapulces sasaukšanas diena tika svinēta līdz parlamentārisma beigām – Kārļa Ulmaņa apvērsumam 1934. gada 15. maijā. 1935. gada 8. oktobrī Kārļa Ulmaņa režīms 1. maiju svītroja no svinamo dienu saraksta. Tā vietā valdība dažādos vasaras datumos sāka rīkot Vienības un Vadoņa ideju slavinošos Darba svētkus, kuru ideja bija izkropļota sociāldemokrātu ideoloģija (tāpat kā savulaik kristieši savas svinamdienas pielāgoja pagānismam).
1935. gada 1. maijs vēl kalendārā bija kā svinamā diena, bet Liepājas laikraksts “Kurzemes Vārds” tolaik jau rakstīja: “Piecpadsmit gadi, kas pagājuši no šīs dienas, mums mācījuši pavisam citādāk novērtēt šīs pirmās vēlētās tautas pārstāvniecības iestādes “mūža darbu” – mūsu veco, tagad jau mirušo valsts satversmi. Pirmais maijs – satversmes sapulces sasaukšanas diena zaudējusi savu “svinīgo” raksturu. Tai vairs ir tikai vēsturiska nozīme.”
Hitlers atjaunoja, Staļins turpināja
* Pēc Latvijas okupācijas 1941. gadā 1. maijā Darbaļaužu starptautiskās solidaritātes dienu svinēja ar plašu vērienu Staļina konstitūcijas “gaismā”.
* Nacistu okupācijas laikā 1. maijs atkal ieguva “vadonības un tautas vienotības” auru. 1943. gada maijā laikraksts “Rēzeknes Ziņas” raksta: “Visā Ziemeļeiropā un Ziemeļrietumeiropā mūsu senči maija pirmo dienu svinēja kā dabas atdzimstošās dzīvības goda dienu. Vācijā 1. maijs kopš 1933. gada vairs nav pašnāvībai līdzīga šķiras cīņu piemiņas diena. Šī diena kļuva par tautas svētkiem”.
* 1945. gadā līdz ar sarkanarmijas iesoļošanu Latvijā 1. maijs uz ilgiem gadiem palika par vienu no galvenajiem boļševiku svētkiem – Starptautisko strādnieku solidaritātes dienu.
* 1990. gada 3. oktobrī Latvijas Republikas Augstākā Padome, jau neatkarības vēsmu “pluinīta”, pasludināja 1. maiju par svētku dienu ar nosaukumu “Darba svētki, Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena”. Šis likums spēkā arī tagad.
* Vēl viena nozīmīga jubileja saistās ar 2004. gada 1. maiju, kad Latvija oficiāli kļuva par Eiropas Savienības dalībvalsti.
Ļaužu jūra svin pirmo Satversmes dienu
Hronikas liecina, 1920. gada 1. maijā Satversmes sapulces sanākšana un svinības pēc tās tika atzīmētas ar vērienu divu dienu garumā. Un tam bija laiks, jo 1920. gada 1. maijs bija sestdiena, bet 2. maijs svētdiena, kad nekāds lielais prāts uz darbu nevienam nebija.
Pirmā Satversmes sapulces sēde notika visnotaļ pacilātā atmosfērā – pirms varēja sākties sēde, kur par mūsu valsts vadītāju ievēlēja Jāni Čaksti, deputāti vispirms trīs reizes pēc kārtas nodziedāja valsts himnu “Dievs, svētī Latviju!”.
“Valdības Vēstnesis” raksta, ka “Satversmes Sapulces atklāšanai par godu sarīkoja sestdien pēc pusdienas pilsētā dažādas sabiedriskās un komunāliestādes ar karogiem un ļaužu masām lielas manifestācijas, kas devās gar Satversmes Sapulces namu, kur vairāki runātāji no kareivju, pilsētas, augstskolas un sabiedrisko organizāciju puses apsveica jauno augsto iestādi.
Vakarā prezidents Jānis Čakste deva rautu par godu Tautas Padomes un Satversmes Sapulces locekļiem. Otrā dienā, svētdienā, tautas opera sarīkoja svētku koncertu Satversmes Sapulces locekļiem par godu.”.
Par to, kā notika pirmā Latvijas 1. maija svinības raksta arī “Baltijas Vēstnesis”: “Satversmes Sapulces apsveikšanas manifestāciju 1. maijā sarīkoja pilsētas iedzīvotāji svinīgā gājienā ar valsts un biedrību karogiem, mūziku, dziesmām un runām. Ap pulksten trijiem dienā manifestanti sāka plūst no visām pusēm uz esplanādi, kur viss plašais klajums, bulvāri un ielas pārvērtās drīzi par vienu ļaužu jūru”.
Jaunā laika skatīšana
1920. gada 1. maijs bija nozīmīgs ne tikai ar to, ka Latvijas politikā uzsāka jaunu laika skaitīšanu, bet to piedzīvoja arī visa Latvijas zeme, neatkarībā no politiskās un reliģiskās pārliecības. 1920. gadā 1. maijā pirmais, ko latvieši darīja, bija nevis interesēties, kas notiek Jēkaba ielas namā, bet gan pārgrozīt savus sienas un kabatas pulksteņus.
1920. gada maijā Liepājā iznākošais laikraksts “Pirmdienas Rīts” ziņo par jaunas laika skaitīšanas ēras iestāšanos: “Jauna laika skaitīšana ar vienu stundu uz priekšu tika ieviesta no 30. aprīļa pulkst. 12 naktī, t. i. plkst. 12. naktī stundu rādītājs tika pagriezts uz plkst, 1 pēc pusnakts. Šāds ierīkojums var tik par labu nākt kā pilsētas, tā arī lauku dzīvei. Sevišķi pilsētās ir iesakņojies jaunais paradums gulēt ilgi pēc saules lēkta un dienas darbu uzsākt tad, kad saule ir augstu pie debess apvārkšņa. Caur to tad arī pienākas darbu tik vēlās vakara stundās beigt un plkst. 11 naktī, vai pat plkst, 1 pēc pusnakts doties uz nakts dusu. Ievērojot tagadējos dārgos apgaismošanas līdzekļus, mums katram būs izdevīgi mūsu dienās darbus arī dienas laikā un pie saules gaismas izdarīt, bet naktī – atdusēties. Uz laukiem Latvijā jau no agrākiem laikiem citāda darba laika iedalīšana, darbu uzsāk ar saules lēktu un beidz ar saules rietu, izlietojot dažas pusdienas laika stundas priekš atdusas un atspirdzināšanās, kas sevišķi vasaras karstajā laikā ir ļoti piemērotas strādnieku vajadzībām”.
