Lielais jautājums: "Kā panākt, lai Latvijas mediķi nebrauktu prom?"

Līdz ar to Lielais jautājums: “Kā panākt, lai Latvijas mediķi nebrauktu prom?” To Jauns.lv vaicāja viedokļu līderiem - Latvijas Universitātes rektoram Gundaram Bērziņam, rakstniekam Jurģim Liepniekam un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidentam Aigaram Rostovskim.

Gundars Bērziņš uzsver, ka cilvēki, izvēloties valsti, kurā dzīvot un strādāt, ne vienmēr rīkojas merkantili un utilitāri, tāpēc mums vairāk jāinvestē tajā, lai mediķiem pierādītu, ka Latvijā dzīvot ir labi ne tikai materiālu apsvērumu dēļ. Savukārt Jurģis Liepnieks teic, ka galvenais iemesls mediķu aizplūšanai no Latvijas ir viņu niecīgās algas - protams, ne visiem: ja augsti kvalificēti ārsti nopelna pietiekami labi, tad medmāsas gaužām niecīgi. Tādēļ mums jādomā par to, lai visiem mediķiem algas būtu “kaut cik jēdzīgas”. To uzsver arī Aigars Rostovskis, aicinot medicīnas nozarei atvēlēto naudu nevis “izliet betonā”, bet gan atvēlēt medicīnas darbinieku algām.

Gundars Bērziņš: cilvēki ne vienmēr rīkojas merkantili

Lai mediķus noturētu Latvijā un viņi nebrauktu labākas dzīves un lielākas algas meklējumos uz ārzemēm, mums vairāk jāinvestē izpratnes radīšanā par to, kāpēc dzīvot Latvijā ir labāk nekā citur – tas ir humanitārajā jomā: kultūrā, vēsturē, tradīcijās, teic Latvijas Universitātes rektors Gundars Bērziņš. Un tad šis jautājums vairāk vai mazāk atrisināsies pats no sevis, viņš saka.

“Piederības sajūta valstij ir jāveido daudz nopietnāk nekā to darām pašlaik,” uzsver rektors. Uz mediķu aizbraukšanu no valsts mēs, protams, varam skatīties, kā to dara daudzi, kad cilvēks izvēlas to vietu, kur viņš var labāk nopelnīt, kur ir labāki dzīves apstākļu un tamlīdzīgi. Tomēr jāņem vērā tas, ka cilvēki ne vienmēr rīkojas pēc šiem merkantiliem un utilitāriem principiem:

“Mums vairāk jāinvestē tieši humanitāro zinātņu attīstībā, jo tās - latviešu valodas pamatojums, Latvijas vēsture, kultūra, māksla, daba, visa šī vide – rada sajūtu, kāpēc tu vēlies būt Latvijā.

Ja skatāmies uz sabiedrību kopumā, tad vienmēr būs kāds, kas aizbrauks, bet būs arī tādi, kas atbrauks. Mūsdienās cilvēki ir brīvi izvēlēties savu attīstības ceļu, viņiem vaļā ir visa pasaule. Viņš izvēlas to vietu, kur viņam ir labāk būt, un šai gadījumā ne vienmēr šo lēmumu var pamatot ar materiāliem apstākļiem. Tāpēc mūsu uzdevums ir pierādīt, ka būt šeit ir labāk.”

Un to, ka šeit ir labāk, mēs varētu pierādīt, radot atbilstošu vidi, piemēram, drošību un kultūras attīstību. Pie tā mums ir sistēmiski jādomā, jo tas veido pamatojumu Latvijas valsts pastāvēšanai. “Mūsdienās svarīgākais ir būt pievilcīgiem, jo mēs konkurējam ar visu pasauli,” sava redzējuma sentenci formulē Gundars Bērziņš.

Jurģis Liepnieks: mediķi ir “mācīšanās mašīnas”

Mediķi no Latvijas labāka darba un atalgojuma meklējumos aizbrauc mazās algas dēļ. Bet viņu algu jautājums nav tik vienkāršs, kā tas bieži no malas izskatās: ja augsta līmeņa ārsti un speciālisti nopelna pietiekami labi, tad, piemēram, māsas vai māsu palīgi gaužām niecīgi, saka rakstnieks Jurģis Liepnieks. Tāpēc viņi dodas strādāt, piemēram, uz Norvēģiju. Vienīgais šķērslis varētu būt valodas nezināšana, bet svešvalodas apguve viņiem nav problēma, jo mediķi jau pēc būtības ir “mācīšanās mašīnas”.

Par Latvijas medicīnas darbinieku algām viņš saka: “Tas nav tik vienkāršs, tas ir strukturāls jautājums. Ja vadošie ārsti un labi speciālisti noteikti nopelna pietiekami labi, un viņiem droši vien būtu jāsatraucas tikai par to, lai pie mums nesabrauc pārāk daudz “abu meri” un labi izglītoti speciālisti no citām valstīm. Un to redz arī jaunie ārsti, kuri plāno palikt Latvijā (to zinām arī mēs, jo, ejot pie ārsta, zinām, cik tas maksā). Šajā ziņā (kategorijā) ar algām viss ir kārtībā. Bet mums ir vesela virkne medicīnas darbinieku, kuriem vēsturiski, jau no padomju laikiem, algas ir ļoti mazas – māsas, māsu palīgi.

Ja medmāsa Norvēģijā mēneša laikā var nopelnīt tik, cik gada laikā Latvijā, protams, viņa domā braukt uz Norvēģiju. Vienīgais šķērslis ir iemācīties norvēģu valodu, bet ārsti ir “mācīšanās mašīnas”. Tas ir tas, kas viņus atšķir no mums visiem pārējiem. Nav neviena cita profesija, kur būtu jāmācās tik daudz, tik ātri un tik ilgus gadus. Mediķiem iemācīties norvēģu valodu, tāpat kā franču vai jebkuru citu, vispār nav nekādu problēmu. Es zinu māsas, kuras iemācījušās igauņu valodu, lai brauktu strādāt tepat uz Igauniju.”

Tādēļ medicīnas menedžmenta un politikas veidotāju uzdevums būtu atrisināt mediķu algu problēmu, kura jau gadu gadiem nav atrisināta. “Skaidrs, ka medicīnai kopumā trūkst naudas, tās pie mums nebūs tikpat daudz, cik Norvēģijā, bet mediķu algai jābūt kaut cik jēdzīgai.

Tās ir lietas, kuras var strauji uzlabot tīri no politikas veidošanas viedokļa, vienkārši tam jāvelta lielāka uzmanība. Te kārtējo reizi ir tā problēma – tad, kad valsts dod naudu vai palielina budžetu, ne vienmēr tas palielinātais budžets sadalās tieši tā, kā mēs, sabiedrība vai politikas veidotāji, to vēlētos,” savas pārdomas par mediķu algu problēmu noslēdz Jurģis Liepnieks.

Aigars Rostovskis: Latvijas medicīnas sistēmā ienāks cilvēki no trešajām valstīm

Domājot par kadriem Latvijas medicīnas aprūpes sistēmā, medicīnas darbinieku aizbraukšanu darbā uz ārzemēm un analizējot dzimstības rādītājus, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis teic, ka neizbēgami Latvijas medicīnas personālā ienāks cilvēki no trešajām valstīm, kas aizstās no Latvijas aizbraukušos ārstus. Bet vienlaikus mums jādomā, kā tēvzemē  noturēt tos, kuri pašlaik domā par aizceļošanu. Un šai ziņā mums jārīkojas kā labiem saimniekiem.

“Jebkurš cilvēks, it īpaši tāds, kurš saņēmis labu izglītību, kas ir pieprasīta, dabiski vēlas arī attiecīgus ienākumus, lai varētu iekārtot savu dzīvi, nopirkt automašīnu, radīt bērnus un tā tālāk. Līdz ar to ir jautājums, cik mēs kā sabiedrība esam gatavi šiem mediķiem maksāt? Ja mūsu ekonomika atpaliek no attīstīto valstu ekonomikas, loģiski, ka viņiem nevaram samaksāt tik daudz, kāds ir piedāvājums no ārpuses. Līdz ar to pirmais ir mūsu ekonomikas attīstība,” teic Aigars Rostovskis.

Tomēr mediķu algas Latvijā ir krasi atšķirīgas: “Man ir daudz paziņu un arī draugu, kas strādā medicīnas jomā, arī tādi, kuriem ir privātais medicīnas bizness. Ārstiem - augsta līmeņa speciālistiem atalgojuma līmenis ir ļoti konkurētspējīgs. Tā kā tur īpašas problemātikas nav,” saka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents, uzsverot, ka problemātika ir to mediķu, kuri nav top ķirurgi vai top speciālisti, atalgojumā – tas tiešām ir mazāks.

Tāpēc svarīgi ir efektīgāk tērēt veselības aprūpei atvēlēto naudu: nevis to “izlejot betonā”, bet gan novirzot cilvēkiem, mediķu algām: “Tādējādi mēs  nodrošinātu daudz augstākus ienākumus medicīnas darbiniekiem, kuri tagad domā par braukšanu projām. Vienkārši šajā te visā lielajā medicīnas sistēmā jādarbojas kā labam saimniekam, un tad šo lietu var atrisināt.” 

Ko par iespējām noturēt ārstus Latvijā saka Gundars Bērziņš, Jurģis Liepnieks un Aigars Rostovskis, vērojiet Jauns.lv video.

Visas Lielā jautājuma diskusijas skaties šeit.