Rīgā atkal plāno soļot Palestīnas atbalstītāji - iepriekšējā gājienā neiztika bez antisemītisma

Valsts policijas (VP) uzraudzībā jau 17. februārī Rīgā notika gājiens Palestīnas atbalstam, kurā bija pulcējušies vairāk nekā 150 cilvēki. Starp tā dalībniekiem bija arī kāda sieviete, kura uzkrītoši maskējot seju, demonstrēja neliela izmēra plakātu ar antisemītisko saukli "No upes līdz jūrai", ko plaši lieto arī tie, kuri noliedz Izraēlas tiesības eksistēt. Policija veica pārrunas ar gājiena dalībnieci un organizatoriem. Pasākuma organizatori notikuma vietā Jauns.lv skaidroja, ka VP uzrunātā sieviete neesot viņu pārstāve un, ka gājiena dalībniekiem stingri piekodināts šādi neizpausties.

Vēl pirms februāra gājiena norises Jauns.lv sazinājās ar ebreju kopienu Latvijā un Izraēlas vēstniecību Latvijā, pretī saņemot bažas, ka daudzi, kas piedalās šāda veida akcijās Eiropā, neatzīst, vai neizprot "Hamas" pastrādātos noziegumus. To apliecinot arī šo pašu organizatoru iepriekš sociālajos tīklos izplatītais sauklis "no upes līdz jūrai", reklamējot citu pasākumu, kurš tika novākts, bet tad parādījās plakāta formā 17. februāra pasākumā.

Pēc februāra gājiena Izraēlas vēstniece Latvijā Šārona Rapaporta-Palgi izteicās skarbi. "Tas ir apkaunojums, ka gājiena laikā sestdien tika demonstrēts sauklis “no upes līdz jūrai”. Tā ir antisemītiska frāze, kas noliedz Izraēlas tiesības eksistēt. Ceru, ka atbildīgās iestādes notikušo ņems vērā nākamreiz, kad organizatori mēģinās rīkot kārtējo gājienu. Karš Gazā ir vērsts pret “Hamas” teroristiem un visiem, kas neatbalsta terorismu, civiliedzīvotāju nolaupīšanu, izvarošanu un slepkavošanu, būtu jānostājas Izraēlas pusē," pauda vēstniece.

Kas organizē šīs norises?

Taču "Facebook" grupā "Par brīvu Palestīnu" paziņots, ka 27. aprīlī būs nākamais gājiens, šoreiz - no Neatkarības laukuma līdz Ārlietu ministrijai un tad - līdz Izraēlas vēstniecībai. Oficiālu informāciju par konkrētajiem organizatoriem sameklēt ir grūti - kustība nav reģistrējusies ne kā biedrība, ne kā citādi.

Taču Jauns.lv iepriekš izdevās noskaidrot februāra pasākuma organizatorus. Starp tiem bija kāds Olivers Bērzs un Dārta Treimane. Abas personas ir maz zināmas publiskā vidē, aktīvistu aprindās. Jauns.lv ir zināms, ka šīs personas centās RD saskaņot arī 6. janvāra pasākumu. Kā par drošību atbildīgais šajā pasākumā tika pieteikts Maksims Jakušins - arī maz zināms aktīvists, kurš, kā Jauns.lv iepriekš noskaidroja, bija viens no rīkotājiem gājieniem pret Valsts aizsardzības dienesta (VAD) ieviešanu.

Iepriekš 6. janvārī plānota šāda veida pasākuma atcelšana izpelnījās kritiku no atsevišķiem ar partiju "Progresīvie" saistītiem vai reiz saistītiem cilvēkiem. Starp tiem bija arī bijušais žurnālists Iļja Kozins, kurš RD lēmumu kritizēja īpaši asi, nosaucot RD par "maukām" un apgalvojot, ka Latvijai vajadzētu norobežoties no Izraēlas, kas esot "fašistiska valsts".

RD tikmēr Jauns.lv apstiprināja, ka 27. aprīlī no plkst. 12.00 līdz 14.00 pieteikts gājiens maršrutā: "Neatkarības laukums-K.Valdemāra iela-Sporta iela-Sporta iela 11".

Tēma: "Izrādīt solidaritāti Palestīnas civiliedzīvotājiem un pieprasīt Latvijas valdībai atsākt finansēt ANO palestīniešu bēgļu lietu aģentūru".

To - tāpat kā iepriekšējos - pieteikusi privātpersona, plānoti 200 dalībnieki.

RD arī atgādina, ka, atbilstoši likumam “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” rīkotājiem nav jāsaņem pašvaldības atļauja. Pašvaldība, kā noteikts likumā, var lemt par gājiena, piketa vai sapulces aizliegšanu, ja tiek konstatēts, ka tā rīkošana apdraudēs citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību vai tikumību vai veicinās darbības, kuras ir aizliegtas ar šo likumu, tai skaitā nacistiskās un komunistiskās ideoloģijas popularizēšanu, kara propagandu, militāru agresiju, naida un nesaticības vairošanu, un minētos apdraudējumus nav iespējams novērst, nosakot ierobežojumus attiecībā uz pasākuma norisi.

Katrs pašvaldībai pieteiktais gājiens, pikets un sapulce tiek izskatīts individuāli un lēmums ierobežot vai aizliegt šādu pasākumu norisi tiek pieņemts, izvērtējot informāciju, ko par drošības riskiem sniedz Valsts drošības dienests un citas tiesībsargājošās iestādes. Šobrīd pašvaldības rīcībā nav informācijas, kas liktu veikt ierobežojošas darbības.