Bellas saimniece suņu atņemšanu Brunavas audzētavā raksturo kā raganu medības

Emocionālu ierakstu “Facebook” publicējusi Kristīne Ilziņa, kurai ir suns tieši no šīs audzētavas: “Šī ir Bella. Viņas māte ir nolaupīta un gūstā. Arī tēvs. Viņi nav jauni. Viņiem ir savas mājas. Bet viņus nolaupīja, jo viņu saimniece ir ragana. Pūlis tā lēma.”

“Un vēl pūlis pieprasīja un iestādes nolēma, ka Bellas vecāki un visi citi “Lieldeviņzares” suņi par 4 eiro gabalā tiek pārdoti patversmēm, kuras viņus uzņēma. Jā, un patversmes pēc tam tiesīgas viņus pārdot tālāk jau par TIRGUS vērtību,” turpina Ilziņa.

“Lieldeviņzares” saimniecei ir tiesības gan lēmumu pārsūdzēt, taču visdrīzāk ka suņus viņa neatgūs. “Ja izrādīsies, ka apsūdzības bijušas pārspīlētas un suņi atņemti nepamatoti, tad viņa kā kompensāciju par saviem mīļajiem suņiem un sabeigtajiem nerviem saņems... jūs neticēsiet! – šos te 4 eiro par katru pieaugušo suni,” norāda Ilziņa.

Viņai tas atgādina raganu prāvas, kurās par vainu vai nevainīgumu lēma, piemēram, slīcinot – ja ragana neslīka, viņu sadedzināja. Ja noslīka, tātad nevainīga, un viņas dvēsele drīkstēja doties uz paradīzi. “Bet īpašums? Jā, tieši tā, palika apsūdzētājam!”

Ilziņa savu suni raksturo kā gudru, mīļu, paklausīgu un viegli apmācāmu, Bella ir no “Lieldeviņzares”, audzētavas, kuras īpašniece pēdējo dažu mēnešu laikā publiski padarīta par briesmoni, suņu bendi un spīdzinātāju.

“Kā skan apsūdzības? Nekopti, nesocializēti, pārojušies krustu šķērsu, mituši netīrībā un pusbadā. No suņu izņemšanas dienas publiskajā telpā nonākuši vairāki video. Kas tajos redzams? Prāvs pulks korgiju, Austrālijas ganu suņu un vēl dažu mazāk zināmu šķirņu suņi. Cik nu varu spriest, neredz nevienu, kas būtu divu šķirņu krustojums jeb metiss. Kažoki ir tīri un spīdīgi. Uzvedība normāla, cik nu normāla tā var būt brīdī, kad sveši cilvēki tos ar varu stūķē būros un ved projām. Apkārtne ir sakopta un kārtīga, fonā redzami plaši voljēri. Arī lielā kūts, kurā (ak ārprāts, ak šausmas!) ziemas laikā daļu dienas pavadījuši minētie ganu suņi,” vēsta Ilziņa.

Kur šie suņi nonāca? Kā plašsaziņas līdzekļos publicētajās intervijās dzirdams, puse – patversmē “Ķepu ķepā”, vadītājas Gundegas Bideres aprūpē. Bidere publiski atzinusi, ka visu pagājušo gadu rakstījusi Pārtikas un veterinārajam dienestam sūdzības par minēto audzētavu. Video fonā redzams, ka voljēri, kuros tagad izvietoti “izglābtie” “Lieldeviņzares” suņi, ir daudz šaurāki par viņu vecajām mājām. 

Vēl liela daļa suņu (pārsvarā kucēni) nonākuši patversmē “Labās mājas”, daži arī patversmē “Mežavairogi” un Slokas patversmē. Publiski vienīgi “Mežavairogu” saimniece Danuta Priede publicējusi kadrus no izņemšanas dienas, kuros rāda gan tīros voljērus, gan suņa pases (jo visi, izņemot pavisam mazos, desmit nedēļas nesasniegušos kucēnus, ir čipēti un potēti, atbilstoši likumdošanai).

Pārējie klusē, vai, kā Bideres kundze, turpina publiski apgalvot, cik briesmīgā stāvoklī ir “šie apaļīgie, spīdīgie un mierīgie dzīvnieki”.

9. aprīlī PVD izskatīs 23. februārī pārbaudē konstatētos pārkāpumus. Pārbaude veikta bez saimnieces klātbūtnes, jo viņa bija vizītē pie ārsta. Pārbaudes protokolu parakstījis brīvprātīgais, kas saimnieces prombūtnes laikā pieskatīja suņus. 8. martā pieņemts lēmums par administratīvā procesa uzsākšanu, taču suņi jau ir izņemti un sākas “tirgus”.

Lieldeviņzares saimniece un viņas juriste līdz šim brīdim neesot saņēmušas no PVD “daudzskaitlīgās apsūdzības”, viņas ir redzējušas tikai vienu. Tās autors ir anonīms un tajā ir precīzi šāds teksts: “Kad vienreiz beigsies tā suņu pavairošana suņu fermā Bauskas novadā Brunavas pagastā?” Uz šīs sūdzības pamata PVD ir izņēmusi suņus.

Pirms PVD izņēma suņus, “Lieldeviņzares” saimniece jau bija parakstījusi apņemšanos, ka vismaz gadu neviena no viņas īpašumā esošajām kucēm netiks pārota (starp citu, jāpiezīmē, ka neviena no audzētavas kucēm neesot pārota vairāk par vienu reizi gadā, kā atļauj likums). Kopš janvāra ik nedēļas nogali “Lieldeviņzarē” ieradās kinologi (Irina Salamatova, DOG SERVISS 24/7) kuri strādāja ar audzētavas suņiem. 

“Taču PVD tas nešķita svarīgi, svarīgāk bija sarīkot “paraugdemonstrējumu” par prieku trakojošajam pūlim, kurš vēlējās redzēt, kā sadedzina raganu. Un ļaut nopelnīt “trauksmes cēlājiem”. Bella ir satraukta. Jo dzird, ka “trauksmes cēlāji” solījuši arī citiem audzētājiem līdzīgu likteni. Un kāpēc gan ne, ja ir iespējams sev par labu noskaņot pūli, sarīkot raganu prāvu un rezultātā labi nopelnīt? Vai tam ir kāds sakars ar suņu labturību?” vaicā Ilziņa.

Viņa uzsver, ka Austrālijas ganu suņi ir ļoti izteikti “sava cilvēka” suņi: “Nedomāju, ka Bellas vecākus būs viegli pieradināt kādam svešam. Un kas ar viņiem notiks, ja viņi atteiksies aizmirst savu īsto saimnieci?  P.S. Man ir tikai viens suns un nav audzētavas statusa.” 

Tikmēr Nodrošinājuma valsts aģentūras pārstāve Vendija Pikše-Kučma informējusi “Bauskas Dzīvi”, ka aģentūras vērtēšanas komisija šos suņus ir novērtējusi, balstoties uz dokumentiem, kas ir gan aģentūras, gan PVD rīcībā.

“Nebija tādu apliecinošu dokumentu, ka šiem suņiem būtu ciltsraksti, līdz ar to dzīvnieki bija jāvērtē kā bezšķirnes suņi. Tika secināts, ka vairākās interneta tīmekļvietnēs,  piemēram, pp.lv, mm.lv ; atdot.lv, ss.lv saimnieki savus suņus vai kucēnus par kuriem ir rūpējušies, atdod bez maksas, vai par zemu cenu.

Vērtēšanas komisija ņēmusi vērā, ka “liela daļa suņu nav socializējušies, tie ir bailīgi, arī tādi, kuri nedodas rokās un slēpjas, iespējams, tie ir krustojušies savā starpā, kas pēcnācējiem var radīt dažādus veselības riskus, tostarp, kroplību”. Ņemot vērā veterinārārsta slēdzienus,  konstatēts, ka vairumam suņiem ir parazīti, līdz ar to nepieciešamas zāles ārstēšanai. 

Bijuši arī mazie kucēni, kas ir nenošķirami no mātes, dažiem suņiem fiksētas rētas vai brūces, fiziski bojājumi, dažiem nebija veiktas obligātās vakcinācijas pret trakumsērgu. Ilgstoša suņu glabāšana patversmēs nav labākais suņu socializācijas veids, norādījusi Pikše-Kučma, piebilstot, ka labākais risinājums ir atrast tiem jaunas mājas.

Cena noteikta četri eiro apmērā par vienu “Lieldeviņzarē” izņemto suni. Pirmā roka iegādei tiks dota tām patversmēm, kuras šos suņus uzņēma pie sevis. Ja tās nopirks tikai daļu, un suņi paliks pāri, tos piedāvās iegādāties citiem.  27 suņus biedrībai “Juglas dzīvnieku aizsardzības grupa” nodos bez maksas, jo tādas ir likuma prasības (patversme kā pirmā pieteicās izmitināt dzīvniekus).

Ja dzīvnieku īpašniece tiesāsies un tiks pieņemts lēmums par PVD lēmuma atcelšanu, “Lieldeviņzares” saimniecei būs tiesības uz atlīdzinājumu.

Pavisam citu ainu atklāj patversmes “Mežavairogi” saimniece Danuta Priede, pie viņas nonākuši seši suņi. “Bauskas Dzīvei” Priede norāda, ka visi ir socializēti, iet pie pavadiņas. 

“Saimnieci es satiku pirmo reizi mūžā, sapratu, ka situācija pavisam savādāka. “Lieldeviņzares” īpašniece bija gatava sadarboties, bet ar viņu nebija neviens parunājis, kas tagad notiks, ko darīs. PVD ieradās kā represīva iestāde, aizmirstot, ka tiem suņiem aizmugurē stāv cilvēks. Ja mērķis ir izņemt suņus, iznīcināt cilvēku, tas ir izdevies. (..) Visus suņus, kurus manā klātbūtnē veda uz patversmēm, saimniece pati saaicināja būros. Kas būtu tad, ja tos dzīvniekus svešinieki haotiski pa tumsu ķerstītu? Tas būtu nežēlīgs stress. Ja suņus sauc par nesocializētiem, tā ir nelietīga spekulācija, jā, divi suņi bija tramīgāki, bet saimnieces rokās viņi bija kā lēmēti, suņi no svešiniekiem baidījās, bet kāpēc suņiem būtu jādraudzējas ar svešiniekiem? Neloģiski argumenti,” stāsta Priede. 

Viņai radušies jautājumi vērtētājiem: “Pieņemsim, ja visus dzīvniekus novērtē vienādi, mani tas neizsakāmi pārsteidz. Nupat vienā citā administratīvajā lietā izņemtas bezšķirnes kazas – vienu āzi, vienu kazu un kazlēnu, biju spiesta no Nodrošinājuma valsts aģentūras nopirkt par 74 eiro, kas ir krietni dārgāk par tirgus cenu bezšķirnes kazām.

Sešiem “Lieldeviņzares” suņiem, kuri tika atvesti uz manu patversmi, saimniece iedeva līdzi pases. Te ir jautājums, vai tiešām saimniece nelūdza pievienot administratīvajā lietā ciltsrakstus?  PVD arī pases nebūtu piefiksējuši, jo tikai tad, kad es saimniecei pateicu, lai iedod tās PVD darbiniekiem, viņi bija spiesti lietai pievienot pasu fotogrāfijas. PVD darbiniekiem bija ērti pateikt, ka saimniece nesadarbojas.” 

Priede teic, ka parasti viņa ir PVD pusē, bet ne šoreiz: “Pieļauju, ka tas vērtējums ir tik zems gadījumam, ja tiesa tomēr konstatē, ka viss bija nelikumīgi, bet jāatmaksā tad būtu tikai četri eiro par suni. Tātad speciāli zemu novērtēts. Jāsaka pēc tādām situācijām, mans tiesiskās paļāvības princips ir pilnībā pārkāpts, un es šajā valstī kā dzīvnieka īpašnieks nevaru justies droši.”

Likums nenosaka, cik dzīvnieku var būt vienam cilvēkam. Piemēram, dzīvnieku aizsardzības biedrības “Ar sirdi delnā” dibinātājai Andrai Tomasei Ugālē ir piereģistrēti vairāk nekā 100 suņu kā privātpersonai.

“Šobrīd es varu turēt kaut tūkstošiem dzīvnieku, bet izrādās, ja kādai glābēju organizācijai tas neiepatiksies, tad mani var vienkārši noslaucīt no zemes virsmas. Es no savas pieredzes varu teikt, ka šie cilvēki no dzīvnieku aizsardzības biedrības “Ķepu Ķepā” ar ļoti lielu mērķtiecību un bezkaunību virzījās uz savu mērķi. Tas ir reiderisms,” pārliecināta ir Priede.

Pēc viņas novērotā, “Lieldeviņzarē” neviens no suņiem nebija nobadināts, nebija ne dermatīta, ne diatēzes, kad baro ar neatbilstošu pārtiku. Kad ieradās PVD inspektores, suns lēkājot izgāza bļodu, bet PVD pārstāve pārbaudes lapā atzīmējusi, ka nav pieejams dzeramais ūdens. 

“Šie dzīvnieki ēda pilnīgi normālu ēdienu. Pierādiet, ka suņi nekontrolēti vairojās. Kundzei bija izieti kursi, viņa skaidri zināja, kas un kam no kā dzima. Viņai bija divi darbinieki, kā arī divi suņu uzvedības speciālisti, kas brauca un strādāja ar dzīvniekiem.”

Priede gan cilvēcīgi saprot, ka suņu tiešām bija par daudz, jo tas ir apjoms, kad ļoti viegli zūd  kontrole: “Saimniece pati to arī atzina, bet pēdējie deviņi mēneši bijuši ļoti smagi, un viņa bija novesta līdz nervu sabrukumam. Tad, kad tevi vajā, sūta e-pastus ar draudiem piekaut, nogalināt un citādi izrēķināties. Cilvēkam zūd pamats zem kājām un jebkāda drošības sajūta. Ja mēs dzīvniekus sargājam tā, ka cilvēkam ir jāiznīkst, tas nav pareizi.” 

“Lieldeviņzarē” dzīvnieki uzturējās voljēros uz lauka. Priede uzskata, ka 50 suņi, kuri aizvesti uz “Ķepu Ķepā”, tagad mitinās daudz sliktākos apstākļos, savietoti, neskatoties pēc temperamenta, vienkārši dzimumi nodalīti, voljēri iebūvēti mežā un ir nepārskatāmi. 

Priedei šobrīd neesot izvēles, kā pašai atpirkt sešus “Lieldeviņzares” suņus.  “Ja mēs to neizdarām, tad suņi ir pieejami brīvā izsolē un viņus var iegādāties kurš katrs. Arī tāds, kuram vispār nav nekādas izpratnes par dzīvnieku un tā labturību. Turklāt mums kā patversmei dzīvnieki jāpārdod sterilizēti, bet, lūk, izsolē var tirgot nesterilizētus. Kāds tur brīnums, ka kāds nopērk suni un var atkal nekontrolēti pavairot?”