FOTO: Tukuma novada pagastiem būs jauni ģerboņi

Ar aktīvu iedzīvotāju iesaisti ir tapuši Cēres, Irlavas, Slampes un pagastu ģerboņi. Pirms tie tiek oficiāli saskaņoti un apstiprināti gan novada domē, gan Valsts Heraldikas komisijā, Tukuma novada pašvaldība aicina izteikt viedokļus līdz 2024. gada 10. aprīļa plkst. 16.00, nosūtot tos uz e-pasta adresi pieminekli@tukums.lv ar norādi “Cēres, Irlavas, Slampes vai Lestenes pagasta ģerbonis” (nosaukumā tiek norādīts tas pagasts, par kura ģerboni tiek izteikts viedoklis). Pēc norādītā termiņa saņemtie viedokļi netiks izskatīti.

Nosūtot viedokli, fiziska persona norāda savu vārdu, uzvārdu, deklarēto dzīvesvietu, faktisko dzīvesvietu (ja tā atšķiras no deklarētās), bet juridiska persona norāda nosaukumu, reģistrācijas numuru, juridisko adresi, likumisko pārstāvi.
Viedoklis, kura iesniedzējs nav identificējams, kura saturs nav attiecināms uz konkrēto tekstu, kura saturs ir subjektīvs vai objektīvi nesaprotams, nepamatots vai aizskarošs, netiek ņemts vērā. Saņemtie viedokļi tiek apkopoti un atspoguļoti, sagatavojot lēmumprojektu par ģerboņa virzīšanu izskatīšanai Valsts Heraldikas komisijā paskaidrojuma rakstā, norādot vērā ņemtos un neņemtos viedokļus, kā arī pamatojumu.

Ģērboņu tapšanas gaita

Ģerboņa tapšanas process nav iedomājams bez vietējo iedzīvotāju iesaistes, no 2023. gada 22. decembra līdz 2024. gada 20. janvārim tika aptaujāti pagastu iedzīvotāji (gan novada mājaslapā tukums.lv un Facebook kontā, gan arī klātienē, katrā no pagastiem – bibliotēkās un citās pašvaldības iestādēs). Iedzīvotājiem tika lūgts izteikt viedokli, lai palīdzētu identificēt katra pagasta individualitāti lielajā Tukuma novadā – simbolu, vietu, personību vai stāstu, kuru simboliski ielikt jaunajā pagasta ģerbonī. Liels prieks, ka kopumā aptaujā bija izteikušies 165 novada iedzīvotāji, t.sk. par Cēres pagastu - 10, Irlavas pagastu – 32, Lestenes pagastu - 8 un Slampes pagastu – 13 iedzīvotāju anketas.

Tāpat vairākiem interesentiem, kas vēlējās sekot līdzi ģerboņa tapšanas procesam, bija iespēja atstāt savus kontaktus, kā rezultātā februārī un martā varēja piedalīties ZOOM sanāksmēs, un kopā ar novada pārstāvjiem, pagasta pārvaldes vadību un vēsturnieku, heraldikas speciālistu un ģerboņu mākslinieku Edgaru Simu, balstoties uz iesūtītajām idejām, palīdzēt nonākt pie iespējamiem risinājumiem. Lestenes pagasta ģerbonis jau apspriests sociālajos tīklos un arī 27. februārī tiekoties pagasta aktīvajiem iedzīvotājiem diskusijā par Lestenes baznīcas un Brāļu kapu memoriāla attīstību.  Ar Slampes pagasta pārstāvjiem E. Sims tikās pat divas reizes, kā rezultātā izdevās nonākt pie vienota kopsaucēja.

Iesūtīto ideju un diskusiju rezultātā heraldikas speciālists E. Sims, konsultējoties arī ar pieredzējušo Valsts Heraldikas komisiju, izstrādājis skaistus un oriģinālus ģerboņu variantus Cēres, Irlavas, Lestenes un Slampes pagastam.

Slampes pagasta ģerboņa iecere un simbolu skaidrojums

Slampes pagasts ir mūsdienīgs pagasts ar mūsdienīgu ģerboni - Latvijas municipālajā heraldikā nav nemaz tik daudz lakonisku, abstraktu ģerboņu, kuri būtu risināti tik tīrām, ģeometriski heraldiskām figūrām, tādēļ šāds ģerbonis uzreiz izcelsies uz citu ģerboņu fona un būs atpazīstams. Ģerbonī iekodēti pagasta iedzīvotājiem svarīgie simboli:

• 5 dīķi Slampes pagasta centrā;  
• ūdens klātesamība, jo etimoloģiski vārds "slampe", iespējams, cēlies no tā, ka atrodas purvainā, slapjā vietā; - kultūras klātesamība - Slampes kultūras namā darbojas dažādi pašdarbību kolektīvi un Slampe pēc iedzīvotāju domām ir Tukuma novada "kulturālākais pagasts";
• bagātīgie labības lauki;
• Slampes jeb Zemgales vidusskola un tās unikālā arhitektūra
• zigzaga jumts, kas ir uzreiz atpazīstams un zināms visā novadā; - vienas no lielākajām apkārtnes muižām
• vecās Spirgus muižas kāpnes, kas vienīgās palikušas pēc 2. Pasaules kara (pārējā muižas ēka nav saglabājusies).

Visi šie pagastam svarīgie simboli ir iestrādāti šajā šķietami vienkāršajā kompozīcijā caur zilo un sudraba krāsu attēlots ūdens un pagasta nosaukums, caur zelta krāsu – labība. Zigzaga joslas simbolizē gan unikālo skolas jumtu, gan etnogrāfisko Māras līkloci (pašdarbības kolektīvus un kultūras klātesamību pagastā), gan arī muižas kāpnes, kas ved uz augšu (neskatoties ne uz vēstures traģiskajiem līkločiem, ne arī ikdienas grūtībām). Savukārt piecreiz lauzītas joslas norāda uz pieciem dīķiem, kas atrodas Slampes pagasta centrā. Turklāt, ja cieši ieskatās, šīs lauzītās figūras sastāv no stilizētiem “S” burtiem – pagasta nosaukuma pirmā burta.

Irlavas pagasta ģerboņa iecere un simbolu skaidrojums

Irlavas pagasta ģerboņa centrā izvietotas ērģeļu stabules, jo Irlavas pagasts ir slavens ar Latvijas mēroga muzikālo dižgaru Jāni Bētiņu - ērģelnieku, mūzikas pedagogu un pirmo Vispārīgo latviešu Dziedāšanas svētku (1873. gadā) virsdiriģentu. Bētiņš bija arī ērģeļu konstruktors un Sātu baznīcas ērģelnieks, tādēļ Latvijas heraldikā nebijusi figūra – ērģeles – ir īpaši piemērotas šī pagasta ģerbonī.

Bētiņa stāsts simbolizē arī kādu citu svarīgu Irlavas pagasta simbolu – Irlavas skolotāju semināru, kurā Bētiņš aktīvi darbojās (viņa vadībā seminārā izveidots viens no pirmajiem koriem Kurzemē). Ģerboņa vairogs heraldiski šķelts ar labo un kreiso slīpstūri, vairoga augšdaļā veidojot figūru, kurai ir divas Irlavas iedzīvotājiem svarīgas papildus nozīmes:

• simboliski attēlots Studentkalns, kura estrādē allaž notikusi sadziedāšanās un ar kuru iedzīvotāji sevi saista;
• bulta, kas norāda uz virzību uz augšu, uz panākumiem, uz zeltu (tas netieši attēlo arī pagasta dzīvi mūsdienās, kur svarīgu lomu ieņem sasniegumi sportā, īpaši florbolā).

Līdzās zaļajai krāsai, kas simbolizē pagasta mežus (priedes), parādās arī zelts, kas krāsu valodā simbolizē gaismu, tātad zināšanas (atsauce uz skolotāju semināru).

Lestenes pagasta ģerboņa iecere un paskaidrojums

Iedzīvotāju aptaujas un diskusiju rezultātā galvenie Lestenes pagasta stāsti saistīti ar Lestenes luterāņu baznīcu kā unikālu un greznu baroka laikmeta pieminekli un tās unikālajiem kokgriezumiem, kā arī ar Lestenē izveidotajiem Brāļu kapiem. 20. gadsimtā šis lauksaimniecības un labības audzētāju pagasts piedzīvojis traģisku likteni, taču tas devis spēku gan kopīgi pārdzimt, gan turpināt attīstīties.

Aplūkojot Rundāles pils restauratora Gunāra Grīnfelda (kas strādājis arī pie Lestenes altāra atjaunošanas) uzņemtās altāra fotogrāfijas, gan arī ņemot vērā pagasta iedzīvotāju iesūtītās atbildes un baznīcas atdzimšanas stāstu, par Lestenes pagasta ģerboņa centrālo tēlu, kas izvietots vairoga vidū, izvēlēts ķerubs (eņģeļa galva ar spārniem). Šāda figūra Latvijas heraldikā parādīsies pirmo reizi, līdz ar to ķerubs ir labs gan kā pagasta simbols (jo asociējas ar unikālajām Lestenes baznīcas kokā grebtajām figūrām), gan arī ir skaists un oriģināls ģerboņa elements, un Lestenes ģerbonis būs unikāls un viegli atpazīstams. Vairoga "galvā" jeb vairoga augšējā daļā izveidoti trīs dažādi risinājumi:

• 1. variants: ģerbonis ar heraldisku "mākoņu griezumu" - mākoņi simboliski norāda uz debesīm, debesu valstību, tādējādi vizualizējot atsauci gan uz baznīcu, gan Brāļu kapiem. Turklāt mākoņu apaļās formas stilistiski labi sasaucās ar ķeruba zīmējumu;
• 2. variants: spārnu griezums – nebijis heraldisks paņēmiens gan Latvijas, gan arī pasaules heraldikā; caur spārnu motīvu attēloti aizgājēji (Brāļu kapu tēma), kā arī garīgums;
• 3. variants: vislakoniskākais variants jeb heraldiskajā aprakstā tas sauktos "dalīts galvā ar sudrabu un zilu"; arī šeit šī sudraba maliņa netieši simbolizē kritušos, gaismu, kas nāk no augšas.

Lestenes pagasta ģerbonim ir divi krāsu varianti – zils un purpurs. Zilā krāsa sasaucās ar Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas zilo liliju, kā arī Lestenes baznīcas altāra krāsu kompozīciju: zilo un zeltu. Turklāt zilā krāsa kristietībā simbolizē debesis un labi sasaucas ar Lestenes baznīcas un brāļu kapu tematiku. Savukārt purpura krāsa nedaudz atgādina Latvijas karmīnsarkanā karoga krāsu un simbolizē kritušos.

Cēres pagasta ģerboņa iecere un simbolu skaidrojums

Cēres pagasts ir viens no daudzajiem pagastiem, kas raksturojams kā lauksaimniecības teritorija. Te atrodas gan meži, gan karjeri. Pagasta centrs izvietojies agrākās Cēres muižas teritorijā, pie kuras atrodas parks ar 19. gadsimtam raksturīgiem kokiem. Meklējot unikālo Cēres pagastā, izceļas Cēres zīdkoku stāsts. Teju pirms 100 gadiem - 1930. gadā, Cērē tika iestādīti zīdkoki (Morus alba L), kas šobrīd sasnieguši 4-8 metru augstumu. Ķīnā, zīdkoku dzimtenē, tos audzē kā barību zīdtauriņiem. Tolaik, kad stādīja šos kokus, domāja, ka arī Latvijā varētu ražot zīdu.

Vietējā iedzīvotāja Anete Cute ar valdības atbalstu Ziemeļitālijā iegādājās sēklas un sāka Kurzemē veidot zīdkoku plantāciju. Iesākto darbu pārtrauca 2. Pasaules karš. Šobrīd apskatāmi 43 zīdkoki, kas pārcietuši arī ļoti skarbus laika apstākļus un turpina augt, apliecinot savu iederību mūsu klimatiskajos apstākļos. Cēres pagastā aug baltie un melnie zīdkoki. Tie plaukst maija beigās (lapas un ziedi reizē) un ik gadu dod ražu - tumši violetas, gandrīz melnas ogas, kas atgādina kazenes un pēc garšas ir saldskābas.

Pagasta ģerbonim izveidotas divas heraldiskās kompozīcijas: abās dalītā vairoga sudraba laukā attēlotas zaļas zīdkoka lapas un melnas ogas, bet atšķirīga ir vairoga apakšējā daļa, kur vienā variantā uz zaļa lauka attēlota zīdkoka lapa sudraba krāsā, bet otrā - skaists sudraba zīdtauriņš. Lai arī zīdtauriņš Latvijas dabā nav sastopams, tauriņš labi izstāsta Cēres zīdkoku stāstu, un simbolizē pagasta iedzīvotāju ieceres un plānus: tie var būt lieli, ar starptautisku vērienu, tāpat kā pirms 100 gadiem.