Pašlaik nav pamata celt terorisma draudu līmeni Latvijā, uzskata Ārlietu ministrijā

Jauns.lv vērsās pie atbildīgajām institūcijām, lai noskaidrotu, vai pašreizējā situācijā būtu jāveic kaut kādi īpaši drošības pasākumi, lai nepieļautu līdzīgu noziegumu pastrādāšanu Latvijas teritorijā.

Ārlietu ministrija paziņoja, ka Valsts drošības dienests un Pretterorisma centrs strādā pastiprinātā režīmā, un terorisma novēršanas jautājumi ir konstantā par Latvijas iekšējo drošību atbildīgo institūciju uzmanības lokā.

"Terorisma draudu līmeni Latvijā pašlaik nav pamata celt, un tas netiek apsvērts," paziņoja Ārlietu ministrijas preses sekretāre Diāna Eglīte.

"Latvijā ir izstrādāta pretterorisma sistēma un dažādu nopietnu preventīvo un reaģēšanas pasākumu kopums, kas tiek nemitīgi pilnveidoti un īstenoti saskaņā ar Nacionālo pretterorisma stratēģiju un Nacionālo pretterorisma plānu, kas tiktu iedarbināts attiecīgos apstākļos, lai nodrošinātu nacionālajā pretterorisma sistēmā iesaistīto atbildīgo institūciju ātru, koordinētu un efektīvu darbību terorisma paaugstināta draudu līmeņa izsludināšanas gadījumā. Latvijā atbildīgo institūciju gatavība un spējas pretterorisma jomā ir augstā līmenī un atbilst gan starptautiskajā praksē definētajiem, gan vietējās pieredzes izaicinājumiem," viņa piebilda.

Par laimi, līdz šim Latvija ir izvairījusies no teroristu uzmanības. Pēdējais uzbrukums sabiedriskam objektam notika 2000. gada 17. augustā, kad Rīgas universālveikalā "Centrs" nogranda divi sprādzieni. Toreiz dzīvību zaudēja viens cilvēks, bet tika ievainoti 28. Sakarā aršo terora aktu tika arestēti vairāki cilvēki, bet 2001. gada 24. oktobrī, iebraucot Latvijā, tika arestēts galvenais aizdomās turamais Leonards Butelis, kurš vēlāk nomainīja uzvārdu uz Gromovu. 2003. gadā Rīgas apgabaltiesa atzina viņu par vainīgu otrā spridzekļa ievietošanā un piesprieda viņam astoņu gadu cietumsodu, taču 2004. gadā ar Augstākās tiesas lēmumu Gromovs tika attaisnots, lieta pret viņu pierādījumu trūkuma dēļ tika izbeigta.

Pavisam cita reakcija pēc terorakta Piemaskavas koncertzālē ir, piemēram, Francijā, kas  24. martā paaugstināja terorisma trauksmes līmeni līdz visaugstākajam. Francijas terora trauksmes sistēmā ir trīs līmeņi un visaugstākais var tikt noteikts uzreiz pēc terorakta vai situācijā, kad kļūst aktīvs identificēts teroristu grupējums. Visaugstākais trauksmes līmenis tiek noteikts uz ierobežotu periodu krīzes pārvarēšanas laikā.

Francijas bažas ir visnotaļ pamatotas, tajā regulāri notiek islāmistu sarīkoti terora akti. Turklāt Parīzē no 28. augusta līdz 8. septembrim ir paredzētas vasaras olimpiskās spēles, kas rada paaugstinātu atbildību par drošību.

Visasiņainākais terora akts Francijā notika 2015. gadā Parīzē, kad no piektdienas, 13. novembra vakara līdz nākamajam rītam notika vairāku saskaņotu uzbrukumu sērija. Toreiz trīs pašnāvnieki mēģināja iekļūt “Stade de France” stadionā, kurā vairāk nekā 80 000 skatītāju vēroja Francijas un Vācijas futbola izlašu spēli, viņu vidū arī toreizējais Francijas prezidents Fransuā Olands un toreizējais Vācijas ārlietu ministrs Franks-Valters Šteinmeijers. Cita uzbrucēju grupa apšaudīja ļaužu pilnās kafejnīcas un restorānus, bet trešā grupa sarīkoja slaktiņu “Bataclan” teātrī, kur apmēram pusotrs tūkstotis ļaužu bija ieradies uz “Eagles of Death Metal” koncertu. Kopumā šajos terora aktos tika nogalināti 130 cilvēki, no kuriem 89 atradās “Bataclan”, vēl 416 ievainoti, kritiskā stāvoklī bija gandrīz simts. Tika nogalināti vai izdarīja pašnāvību 8 teroristi. Pirmo reizi kopš Otrā Pasaules kara visā Francijā tika izsludināts ārkārtas stāvoklis.

Tas bija asiņainākais islāmistu terora akts Eiropas Savienībā kopš 2004. gada vilcienu spridzināšanas Madridē, kurā teroristi nogalināja 193 cilvēkus un ievainoja 2050.

Jāpiebilst, ka Francijas piemēram 25. martā sekoja arī Itālija, kur nacionālās drošības padomes sanāksmē nolemts pastiprināt drošību Svētās nedēļas ceremonijās pirms Lieldienām šajā nedēļas nogalē. Tiks pastiprināta gan novērošana, gan pārbaudes, "pievēršot vislielāko uzmanību cilvēku vislielākās pulcēšanās un pārvietošanās vietām, kā arī sensitīviem mērķiem", paziņoja Itālijas Iekšlietu ministrija.

Savukārt Vācijas Iekšlietu ministrijas preses sekretārs Korneliuss Funke paziņoja, ka islāma ekstrēmistu radītie draudi "vēl arvien ir akūti", bet varas iestāžu veiktais riska novērtējums pagaidām nav mainījies.

Jau ziņots, ka 22. martā bruņoti uzbrucēji atklāja uguni koncertzālē "Crocus City Hall", kas atrodas Piemaskavas pilsētā Krasnogorskā. Apšaude sākās neilgi pirms rokgrupas "Piknik" koncerta, bet vienlaikus citā zālē notika Ļeņingradas apgabala simfoniskā orķestra koncerts.

Atbildību par uzbrukumu uzņēmās Islāma valsts, taču Krievijas diktators Vladimirs Putins un viņam padotie drošības dienestu vadītāji, kā arī viss propagandas aparāts notikušajā vaino Ukrainu, kurā Krievija iebruka 2022. gada 24. februārī un katru dienu turpina to apšaudīt ar raķetēm, droniem un artilēriju, nogalinot kopumā jau tūkstošiem vietējo civiliedzīvotāju un pārvēršot pilsētas gruvešos, bet uz katru pretuzbrukumu mērķiem Krievijā histēriski kliedz par terorismu.

Krievija paziņojusi, ka aizturēti 11 aizdomās turēti, tai skaitā četri terorakta izpildītāji.

Ukrainas Ārlietu ministrija kategoriski noraidīja Krievijas amatpersonu pēc uzbrukuma izteiktās apsūdzības par to, ka Kijiva esot saistīta ar šo teroraktu. "Šādas apsūdzības ir Kremļa plānota provokācija," uzsvēra ministrija.