Vai "veipošana" ir smēķēšana? Kādēļ ir būtiski saprast atšķirību

Tabakas smēķēšana ir sena un iesakņojusies daudzu tautu kultūrās.

Rietumos cigaretes ilgu laiku apvija prestiža un stila aura. Pieļaujams, ka tieši mēs - pateicoties populārajai kultūrai, mārketingam -  šo kaitīgo ieradmu esam kultivējuši kā nekur citur.

Saprotams, ka jau krietnu laiku likumi un regulas ļoti stingri regulē šo padarīšanu, taču arī sabiedrības attieksme pret cigarešu smēķēšanu mainās.

Dzīvojam, galu galā, laikmetā, kad stilīgi ir nevis uzvesties kā kovbojam no leģendārajām "Leo Burnett" cigarešu reklāmām, bet gan piekopt veselīgu dzīvesveidu. Turklāt mūsu ikdienu arvien vairāk ietekmē straujā tehnoloģiju attīstība.

Tabakas dedzināšana un karsēšana

Runājot par tehnoloģiju attīstību, jāpiemin, ka tā mūslaikos būtiski ietekmē arī smēķētāju publiku. 

Vispār jau 1963. gadā tika patentēta pirmā elektriskā cigarete, kuru var drosi uzskatīt par mūsdienu cigarešu alternatīvas priekšteci.

To radīja Hermerts A. Gilberts - divas paciņas dienā patērējošs smēķētājs, kuram nebija nekādu ilūziju par to, cik veselībai graujoša ir viņa nodarbe.

Tolaik augsne nebija pietiekami sagatavota, lai Gilberta izgudrojumu kāds vēlētos laist tirgū, taču mūslaikos, kā zinām, tādas smēķēšanas alternatīvas kā elektroniskās cigaretes un tabakas karsēšanas ierīces kļūst ar vien populārākas.

Tādēļ ir būtiski saprast, kādēļ e-cigarešu un tabakas karsēšanas ierīču lietošana nav tas pats, kas tabakas cigarešu smēķēšana, un, kā šie procesi atšķirās - kā ar neapbruņotu aci, "caur ar mikroskopu" skatoties.

Cigarete būtībā ir tabaka, kas ir sarullēta papīra salmiņā un paredzēta aizdedzināšanai. Pirms smēķētāja mutes, kura ievelk dūmus, tajās vēl ir iestrādāts filtrs.

Cigarete deg aptuveni 600 grādu (Celsija) temperatūrā, bet, smēķētājam ievelkot dūmu un radot gaisa vilkmi, tā var uzkarst pat līdz 800 grādiem (Celsija) un vairāk.

Atkarību izraisošā viela cigaretēs ir nikotīns, tomēr tas nav galvenais slimību un nāves izraisītājs. Zinātnieki nestrīdās, ka tabakas dedzināšana rada pašu lielāko bīstamību cilvēka plaušām un organismam kopumā.

Degšanas procesā rodas dūmi, kas organismā ievada līdz pat 7000 dažādu ķīmisko vielu, no kurām daudzas ir kancerogēnas un saslimšanas izraisošas. Tostarp dūmi satur tādas vielas kā darva, tvana gāze, svins, arsēns, benzopirēns un citas organismam kaitīgas vielas.

Tikmēr e-cigaretes nerada dūmus, jo - gluži vienkārši nededzina tabaku.

Patiesībā tajās pat nav tabakas, ko varētu dedzināt. E-cigaretes uzkarsē speciālu šķidrumu, kas bieži satur nikotīnu, lai veidotu aerosolu, ko cilvēki parasti dēvē par tvaiku "veipu" ("vapour", "vape" no angļu val.). Vēl jāpiemin - ne visās e-cigaretēs ir nikotīns, bet lielākā daļa to satur.

Savukārt tabakas karsēšanas ierīcēs tiek karsēta tabaka un tāpēc, atšķirībā no parastajām cigaretēm, arī tajās degšanas process nenotiek, bet izdalās nikotīnu saturošs tvaiks.

Nededzinot tabaku, e-cigaretes un tabakas karsēšanas ierīces nerada dūmus un tāpēc to aerosolā vajadzētu būt mazāk kaitīgu ķimikāliju, salīdzinot ar cigarešu dūmiem.

Kādēļ atšķirība ir būtiska?

Kamēr ārvalstīs ar vārdu "smēķēšana" saprot tieši tabakas cigarešu patērēšanu, Latvijā pie smēķētājiem tiek pieskaitīti visi nikotīna produktu lietotāji.

Zviedrijā, kur nikotīna produktu lietotāju īpatsvars ir līdzīgs kā Latvijā, smēķē (patērē tabakas cigaretes) tikai nedaudz virs 5% sabiedrības. Liela daļa zviedru vienkārši dod priekšroku zelējamajai tabakai, kas Zviedrijā zināma kā "Snus". Šāds produkts neparedz tabakas dedzināšanu un attiecīgā 7000 kaitīgo vielu "kokteiļa" atbrīvošanu.

Šāda statistika pietuvina Zviedriju tā saucamajam "bez-dūmu valsts" statusam. Nevalstiskās organizācijas un valsts iestādes definē to kā apstākļus, kuros valstī ikdienas cigarešu smēķētāju īpatsvars nepārsniedz 5%.

Jaunākie dati liecina, ka Zviedrija jau pērn, vasarā bija tuvu šiem 5%. Turklāt statistika starp jauniešiem - līdz 25 gadiem - ir vēl labāka, kā savulaik intervijā ar Jauns.lv atzina medicīnas doktors, pieredzējis onkologs Larss Eriks Rutkvists.

Tikmēr Latvijā cigaretes ikdienā smēķē aptuveni 28% iedzīvotāju.

Dati par tabakas, nikotīna patēriņu valstīs dažādos resursos atšķiras, taču pamatā aina ir salīdzinoši līdzīga.

Vienīgi dati par Zviedrijas sabiedrības veselības stāvokli liek domāt, ka tieši tabakas cigarešu lietotāju proporcija ir būtiska, aplūkojot statistiku.

Proti, Zviedrijā procentuāli ir viszemākais ar tabakas lietošanu saistīto slimību apjoms ES un par 41% mazāka saslimstība ar vēzi nekā citās Eiropas valstīs.

Zviedriem ir arī gandrīz par 40% zemāks mirstības līmenis no tabakas smēķēšanas izraisītām slimībām, piemēram, insulta, sirds un plaušu slimībām, emfizēmas un hroniska bronhīta.

Tieši cigaretes ir viskaitīgākais tabakas izstrādājums un, ja atzīstam Zviedrijas pieeju - nenoliegt cigarešu alternatīvu jēgu, cenšoties izskaust smēķēšanu - par efektīvu, prasītos detalizēta statistika, nepieskaitot pie "smēķētājiem" it visu tabakas produktu lietotājus.

Vai tabakas karsēšanas ierīces un e-cigaretes ir droši cigarešu aizstājēji?

To apgalvot nevar. Drošas alternatīvas cigaretēm līdz šim nav radītas. Ir arī grūti runāt par bezdūmu produktu drošību kopumā, jo šī kategorija ietver dažāda veida tabakas karsēšanas ierīces un e-cigaretes.

Taču pieņēmumam - ja produkts nededzina tabaku, tam būtu jārada mazāk kaitīgo vielu nekā cigaretei, un jāatstāj mazāka ietekme uz organismu, salīdzinot ar cigaretēm - ir pamats un to apliecina arī līdz šim veiktie pētījumi.

Līdz ar to, tiem cigarešu smēķētājiem, kam nekādi neizdodas atmest, vai kuri nevēlas pilnībā atmest smēķēšanu, jaunie alternatīvie produkti varētu būt labāka izvēle, nekā cigaretes.

Tomēr katrs šāds cigaretei alternatīvs produkts ir zinātniski jāpēta, lai noskaidrotu, vai katrā konkrētā gadījumā tā tik tiešām ir. Ja tas apstiprinās, tas nozīmē, ka produkts pieaugušiem smēķētājiem varētu radīt mazāku kaitējumu, ja salīdzina ar tradicionālo tabakas cigarešu smēķēšanu.