Kas īsti ir "bezdūmu valsts"? Latvijai par šādu statusu pagaidām atliek vien sapņot
Diskusijās par atbildīgu veselības politiku, sabiedrības veselību un izaugsmi var gadīties aizrunāties līdz tādam jēdzienam kā "bezdūmu valsts" (no angļu: "smoke-free country"). Vistuvāk šim statusam Eiropas Savienības (ES) izpratnē šobrīd ir Zviedrija. Tikmēr Latvijā situācija ir tālu no cerīgas. Taču ko īsti nozīmē šis statuss un kāds no tā labums?
Nevalstiskās organizācijas un valsts iestādes definē "bezdūmu valsts" statusu kā apstākļus, kuros valstī ikdienas cigarešu smēķētāju īpatsvars nepārsniedz 5%.
Jaunākie dati liecina, ka Zviedrija jau pērn, vasarā bija tuvu šiem 5%. Turklāt statistika starp jauniešiem - līdz 25 gadiem - ir vēl labāka, kā savulaik intervijā ar Jauns.lv atzina medicīnas doktors, pieredzējis onkologs Larss Eriks Rutkvists.
Ja Zviedrijai šogad izdosies sasniegt “bezdūmu” statusu, tā par aptuveni 16 gadiem būs apsteigusi ES nosprausto kopējo mērķi - bezdūmu statusu sasniegt 2040. gadā.
Sekojot Zviedrijas piemēram, Eiropas Savienībā varētu izglābt līdz pat 2,84 miljoniem dzīvību ik gadu.
Vissmēķējošākā valsts Eiropā šobrīd ir Bulgārija, kur 28,2% iedzīvotāju katru dienu smēķē cigaretes.
Otrā vietā ierindojas Turcija (27,3%), kam seko Grieķija (27,2%), Ungārija (25,8%) un Latvija (24,9%), liecina Eiropas statistikas aģentūras Eurostat apkopotie dati.
Interesanti, ka ļoti zemi smēķēšanas rādītāji ir Turkmenistānā. Tur, saskaņā ar Pasaules veselības organizācijas (PVO) datiem, smēķētāju ir ap 5,5%.
Tas faktiski ir Zviedrijai tuvs rādītājs, taču šajā valstī smēķēšana kultūras u.c. apsvērumu rezultātā praktiski nav izplatīta sieviešu vidū – proti, valstī smēķē 10.8% vīriešu un tikai 0.5% sieviešu.
Ko dara Zviedrija?
Zviedrijas veiksmes stāsta būtība slēpjas valsts nostājā, kas palikusi nemainīga vismaz 50 gadus - ir jātiecas pretī veselīgākam dzīvesveidam un "bezdūmu sabiedrībai”.
Bet ja konkrēti - atslēga ir Zviedrijas politikas īstenotāju pieeja cīņai ar smēķēšanu. Tā vietā, lai stingri un bargi ierobežotu, valstī politiku veido izpratne, ka ne visi nikotīna produkti ir vienlīdz veselību ietekmējoši. Attiecīgi tiek strādāts pie tā, lai sabiedrībā vispirms izskaustu kaitīgāko produktu smēķēšanu.
Zviedrijā jau daudzus gadus ir pieejamas un tabakas cienītāju sabiedrībā atzītas alternatīvas cigarešu smēķēšanai - tostarp, piemēram, "Snus" jeb zelējamā tabaka.
Būtībā smēķētāji šajā valstī sāka pārslēgties uz zelējamo tabaku jau iepriekšējā gadsimta septiņdesmitajos gados.
"Snus" ir populārs arī Norvēģijā. Tomēr tā pārdošana citās ES valstīs nav atļauta Tabakas izstrādājumu direktīvas dēļ.
Kas vēl - Zviedrijā liels uzsvars tiek likts arī uz sabiedrības izglītošanu šajā jautājumā. Pamatdoma ir koncentrēties nevis uz aizspriedumiem, bet uz zinātnē balstītiem faktiem, kas ļauj pieņemt sev atbilstošāko, saprātīgāko lēmumu.
Pavisam nesen - 21. februārī - Zviedrijas likumdevējs ir pieņēmis visnotaļ neparastu lēmumu - par akcīzes nodokļu samazināšanu alternatīviem nikotīna produktiem par 20%.
Starptautiski smēķēšanas kaitējuma ierobežošanas eksperti šādu soli ir augsti novērtējuši, nodēvējot Zviedriju par acīmredzamu rezultatīvas smēķēšanas ierobežošanas politikas paraugu un līderi pasaules mērogā.
Veselības statistika nemelo
“Protams, nav bezriska tabakas izstrādājumu, tomēr, piemēram, e-cigaretes ir par 95% mazāk kaitīgas nekā tradicionālās cigaretes,” atzīst ziņojuma “Zviedrijas pieredze: Ceļvedis uz sabiedrību no dūmiem” līdzautors Dr. Delons Humans (Delon Human), “Smēķētāju veselībai bez šaubām būs labāk pāriet uz alternatīviem produktiem, nekā turpināt smēķēt parastās cigaretes.”
Nav mazsvarīgi, ka Zviedrijā procentuāli ir viszemākais ar tabakas lietošanu saistīto slimību apjoms ES un par 41% mazāka saslimstība ar vēzi nekā citās Eiropas valstīs.
Zviedriem ir arī gandrīz par 40% zemāks mirstības līmenis no tabakas smēķēšanas izraisītām slimībām, piemēram, insulta, sirds un plaušu slimībām, emfizēmas un hroniska bronhīta.
Pilsoniskās iniciatīvas “Zviedrija bez dūmiem” pārstāvji norāda, ka cigarešu smēķēšanas atmešanas tendence katru gadu izglābj vairāk nekā 3400 dzīvību.
