“Referenduma slieksnis ir nepamatoti augsts,” Šlesera partija skaidro, kādēļ neveicas ar parakstu vākšanu Saeimas atlaišanai
Pērn novembrī astoņas partijas vienojās Saeimas atsaukšanas referenduma ierosināšanai. Sākotnēji “Latvija pirmajā vietā” (LPV) līderis Ainārs Šlesers un “Stabilitātei!” līderis Aleksejs Rosļikovs solīja vērienīgu kampaņu šīs idejas virzīšanai, taču līdz šim brīdim nav savākta pat trešdaļa vajadzīgo parakstu.
Jauns.lv vērsās pie LPV, lai vaicātu, kā politiskais spēks vērtē līdzšinējo sabiedrības iesaisti, kā arī noskaidrotu - kādēļ no ierosinātājiem, tostarp LPV, jau labu laiku ir pieklususi retorika, publiskā aģitācija atbalstīt šo ideju?
“Gandrīz pusgada laikā savāktais parakstu skaits liecina tikai par vienu. Proti, likumdošanā noteiktie nepieciešamie 150 tūkstoši parakstu ir, savulaik, apzināti izvēlēts nepamatoti augsts slieksnis, lai pasargātu pie varas esošos no iespējas pilsoņiem nomainīt viņus,” atbildē pauda LPV valdes locekle Līga Krapāne.
Viņa uzsver, ka faktiski pilsoņi ar šo “ir atstumti no iespējas piedalīties jebkādos nozīmīgos lēmumos par to, kas notiek vai kam būtu jānotiek valstī”.
“Starp citu, šāds nepieciešamo parakstu skaits savulaik tika noteikts ar Vienotības „svētību”. LPV ir aktīvi aicinājusi un turpina aicināt pilsoņus parakstīties par 14. Saeimas atlaišanu, jo šobrīd notiekošais skandāls saistībā ar JV iespējamo melno kasi, no kuras maksātas aplokšņu algas, faktiski ir grāvis reputāciju ne tikai pašai JV, bet arī varas koalīcijai. Šis ir brīdis, kad KNAB ir jānāk klajā ar lēmumu, vai nu ierosināt lietu par JV aploksnēm un izmeklēt to, vai nu ierosināt lietu par JV apmelošanu. Neitrāla atbilde šeit nav iespējama, ja dzīvojam tiesiskā valstī,” uz tematu par “Vienotības” aplokšņu algu pārsviedās Krapāne.
LPV gan savā komentārā neatbild uz jautājumu – kā vērtē sabiedrības iesaisti.
Ņemot vērā to, ka LPV pārstāve tomēr uzstāj, ka partija aktīvi aicina pilsoņus parakstīties par Saeimas atlaišanu, jāpiebilst, ka pirms parakstu vākšanas uzsākšanas, LPV un “Stabilitāte!” līderi solīja plašas kampaņas un protesta akcijas.
“Bet, atgriežoties pie Saeimas atlaišanas, jāsaka, ka šis skandāls ap vadošo varas partiju kārtējo reizi ir pamats teikt, ka šī Saeima sevi ir izsmēlusi gan no iespējamo koalīciju viedokļa, gan vēlētājiem doto solījumu izpildes viedokļa. Neaizmirsīsim, kā tapa šī koalīcija un ko pirms vēlēšanām saviem atbalstītājiem solīja ZZS!,” beigās piebilda LPV valdes locekle.
Jau vēstīts, ka pērn vairāki politiskie spēki vienojās uzskatā, ka Saeimas deputātiem ir nepieciešams jauns mandāts, tāpēc ir vajadzīgas ārkārtas vēlēšanas.
Saeima ar savu bezdarbību esot pievīlusi savus vēlētājus. Valdība un Saeima arī nespējot attīstīt valsts ekonomiku. "Tagad klāt arī nāk vērtību maiņas," ko konservatīvi noskaņotie vēlētāji neatbalsta, tolaik sacīja LPV līderis Šlesers.
Sākotnēji Saeimas atsaukšanas ierosinātāji bija, LPV, "Stabilitātei!", "Tautas varas spēks", "Suverēnā vara", "Pamats-LV", "Tautas Kalpi Latvijai", "Apvienība jaunlatvieši", "Jaunā Saskaņa" un "Taisnīgums".
Pērn decembra vidū mediji vēstīja, ka parakstu vākšanas kampaņa uzņēmusi apgriezienus - mēneša laikā savākti ap 35 000 parakstu.
Taču kādā brīdī ar neapbruņotu aci bija pamanāms, ka LPV un "Stabilitātes!" kopējās aktivitātes ir pierimušas, un arī Saeimas atlaišanas jautājums vairs netiek cilāts.
