"Glābējsilītes" projekta vadītāja par pirmo atstāto bērnu: "Tas bija zēns. Slimnīca viņam deva vārdu. Tagad viņam ir 15 gadu"
Pirmā "Glābējsilīte" Latvijā tika atklāta 2009. gadā. Tā dod iespēju atbildīgi atteikties no bērna - vietā, kur par viņu parūpēsies un meklēs viņam jaunu ģimeni. Pašlaik valstī ir astoņas glābējsilītes - un kopumā tajās atstāti 57 bērni.
"BabyBox" projekta vadītāja Latvijā Laura Zvirbule "Rus.lsm.lv" pastāstīja, ka ideja par "Glābējsilītes" izveidi aizgūta Čehijā, kur šāda sistēma jau darbojusies.
Sākumā sabiedrība pret šādu iniciatīvu izturējās noraidoši: veidojot pirmo "BabyBox", negatīvu attieksmi pauda 82% respondentu. Jau pēc pieciem gadiem aptauja rādīja, ka atbalstu izteikuši 50% respondentu, bet 2019. gadā - 90%.
"Pirmais bērns tika ievietots "Glābējsilītē" 2009. gada nogalē. Tas bija zēns. Slimnīca viņam devusi vārdu Jānis Laimīgais. Šobrīd viņam jau ir 15 gadu," stāstīja Laura Zvirbule.
Pēc viņas teiktā, ļoti ātri projektā sapratuši, ka ar vienu "Glābējsilīti" nepietiek - un atvēruši vēl četras. Taču pēc tam pie "BabyBox" vērsās vēl trīs pašvaldības, kas uzskatīja, ka tām ir interese un iespējas savā teritorijā tādas izvietot. Tādējādi kopējais "Glābējsilīšu" skaits bija astoņas.
Laura Zvirbule teic, ka ar katru gadu "Glābējsilītēs" atstāto bērnu skaits samazinās. Ja pīķa un smagākais bija 2009. gads, kad tika atstāti 9 jaundzimušie, tad vidēji tika atstāti pa 4 līdz 5 bērniem gadā, bet pēdējos gados - vēl mazāk.
Darbības laikā tajās atstāti 57 zīdaiņi; pēdējā - meitenīte - pērn Liepājā. Turklāt šajā statistikā nonāk tikai bērni, kuri "atstāti un nav paņemti", skaidroja Zvirbule, piebilstot, ka šādi gadījumi arī ir bijuši.
Viņa uzsvēra: bioloģiskie vecāki, kas bērnu atstājuši "Glābējsilītē", var atgūt bērnu, taču, lai to izdarītu, ir jāiziet dažādas pārbaudes, arī DNS tests, kā arī jāpierāda, ka viņi ir gatavi audzināt bērnu un paskaidrot, kāpēc viņš atstāts.
Zvērināts advokāts, projekta "BabyBox" jurists Juris Beikmanis skaidro, ka bērnam, kurš atstāts "Glābējsilītē", piešķir atradeņa statusu. "Un jau valsts cenšas, lai bērns no slimnīcas nonāktu jaunā ģimenē. Visas iesaistītās instances cenšas, lai šis process būtu ātrs," viņš skaidroja.
Jurists norāda, ka ir gadījumi, kad vecākus, kuri bērnu atstājuši, pēc tam meklē policija. Tas notiek, ja uz bērna ķermeņa tiek konstatētas vardarbības pazīmes. Tāpat tiek pārbaudīts, vai bērns nav nozagts.
Savukārt, ja zīdainis atstāts ar dokumentiem, bet šādi gadījumi arī ir, ar viņa vecākiem sazināsies policija vai bāriņtiesa, lai noskaidrotu iemeslus, kāpēc bērns atstāts. "Taču sodi, ja pret bērnu netika vērsta vardarbība, nesekos," sacīja jurists.
